Jautājums: Esmu nonākusi situācijā, kad nezinu, ko domāt un ka rīkoties, tāpēc rakstu portālam, cerot, ka varbūt man varēsiet dot kādu padomu. Esmu kopā ar savu draugu 4 gadus. Esam labākie draugi, ikdiena satiekam ideāli - mums ir daudz kopīgu lietu, daudz smejamies, runājamies, liekas, ka abiem nekad nav garlaicīgi. Tomēr viss nav tik ideāli. Attiecību sākumā, kad mans draugs bija devies komandējumā uz ilgāku laiku, viņš satika kādu sievieti un mani piekrāpa. Nekad to nebūtu uzzinājusi, ja viņš pats to nebūtu pastāstījis. Viņš ļoti to pārdzīvoja (raudāja, skaidroja, kāpēc tā izdarīja, kā jūtas un ari atklāja, ka viņam tas kā vīrietim cēla pašapziņu un ka sajūtas bijušas kā lietojot narkotikas). Izrunājāmies, viņš neko nelūdzās, teica, ka krāpšanai nav attaisnojumu un ka viņš man neko tādu nekad nepiedotu, tāpēc necer, ka es piedošu.
Finālā es piedevu, jo nosliecos uz ideju, ka katrs cilvēks var kļūdīties un ir pelnījis otro iespēju. Zinu, ka daudzas sievietes man nepiekristu, bet tik pat daudzas ir bijušas manā situācijā un ari ir piedevušas. Krāpšana pagāja, viss likās atkal ieiet vecajas sliedes, sliktas lietas tika apraktas kaut kur sirds dziļumos. Ikdiena atkal bija gandrīz ideāla - mums praktiski nav, par ko strīdēties. Kādu dienu netīšām izlasīju viņa saraksti ar viņa labāko draugu. Lasīju un jutos slikti, jo man nebija tiesību līst privātā sarakstē, kur džeki apspriež savas slēptākās domas.
Sarakste notika draugam esot pilnīgā šmigā. To viņš ari vairākas reizes saruna piemin, ka nevar vairs parakstīt, jo ir pālis un viss miglojas. Sarakste atklāja, ka krāpis viņš mani vairāk nav, ka mīl mani, ka esmu labākais, kas viņam vārētu būt, bet tomēr alkas pēc citam sievietēm aug auguma ar katru dienu. Ka laiks būtu iemācīties melot, tad arī varētu krāpt un dzīvot ierasto dzīvi. Ka saticis mani nelaikā, jo nav vel iztrakojies, bet zina arī, ka labāku par mani neatradis un īsti nav vērts visu sačakarēt. Tomēr viņa vēlmes satikt citas sievietes nepamet. Viņš raksta, ka nevēlas tikai "caurumu", ka vēlas to sajūtu, ka sievietes samīlas, ka viņš ir dabūjis pilnu komplektu. Vēlas tas medības, to spēli. Raksta, ka sekss nav primārais, primārais ir viņam apliecināties kā vīrietim, ko sievietes iekāro.
Zinu, ka viss rakstītais ir rakstīts dzērumā, bet tas ir rakstīts labākajam draugam un lai arī dzērumā visas jūtas tiek pārspīletas, tomēr kaut kādai taisnībai tajā visā ir jābūt. Protams, katram mums ir savi slēptākie sapņi, kaut kādas ilgas, neķītras domas, bet kur sakas tā robeža, kad par to būtu jāuztraucas kā par iespējamu draudu? Man negribas dzīvot attiecībās, kur manam partnerim jāapspiež savas vēlmes un jāmokās, bet varbūt visi vīrieši tā dzīvo un mokas, jo patiesībā labprāt ietu pa labi, pa kreisi, ja tam nebūtu nekādu seku. Esmu runājusi ar draugu par to, ko viņš vēlas attiecības. Viņš nesaprot, par ko es uztraucos, jo viss esot labi, viņš mīlot mani un vēlas būt kopā. Savukārt es pēc tā, ko izlasīju, jutu, ka sēžu uz laika bumbas, ka agrāk vai vēlāk tā sprāgs.
P.S. - draugam ir 33 un man 26, neesam priecējusies un mums nav bērnu. Es strādāju marketinga jomā un draugs reklāmas biznesā, satikāmies kopa studējot maģistratūrā.
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv. Konsultēšana skaipā: benita.griskevica):
Atbilde: Alkas pēc jauna kaisles objekta un iekarošanas pašas par sevi vēl nav drauds attiecībām. Sajūta par sēdēšanu uz bumbas ar laika degli rodas tādēļ, ka partneris neplāno šīs alkas remdēt attiecībās ar savu pastāvīgo partneri, sublimēt darbā un sportā, meklēt risinājumu psihoterapijā, bet vēlas tās burtiskā veidā realizēt dzīvē. Jums taisnība – neķītras fantāzijas vai nerātna seksuālā uzvedība ir akceptējamas, ja neapdraud pāra tuvību, kura bez uzticības, uzticēšanās un atbildības grūti iedomājama un tikpat grūti realizējama. Psihoterapiju minēju kā risinājuma veidu tādēļ, ka mūsu personību līdz ar seksuālo uzvedību un spēju būt tuvībā veido māte jeb pirmā galvenā aprūpes persona, bet psihoterapija ir veids, kā aizpildīt attīstības laikā radušos deficītus un atrisināt konfliktus.
Mēģināt runāt ar partneri par attiecībām cerībā, ka viņš pastāstīt, kā viņam attiecībās pietrūkst, ir pilnīgi loģiski. Savukārt Jūsu vīrieša reakcija, ko saņēmāt, tiešām ir labākais, ko viņš patlaban spēj. Ja vien tas būtu viņa spēkos, viņš būtu atklātāks pret sevi un pret Jums. Diemžēl vēlmes viņš spēj uzticēt tikai draugam un tikai vieglā narkozē, tad iedomājieties, cik slēpta no viņa paša varētu būt to cēloņu apzināšanās, kas ved pie šādām vēlmēm. Vēl jo grūtāk tas varētu būt tad, ja partnerim ir sajūta, ka viņam kopā ar Jums ir jāpiedalās ideālo attiecību un ideālā partnera tēla uzturēšanā.
Mazliet psihoanalīzes: Herberts Strīns (H.S.Strean) runā par 4 galvenajām sānsoļu veicēju kategorijām:
1)ja partneris, kuru krāpj, iemieso idealizētu pretēja dzimuma vecāku, piemēram, ja sieva tiek uztverat kā māte (skaidrs, ka sekss ar māti ir tabu);
2) ja partneris tiek uztverts kā „ļoti pareizs” jeb kā sirdsapziņas (Super Ego) iemiesojums, ar kuru visu laiku jācīnās, tātad, jāpiekrāpj, lai saglabātu pašcieņu;
3) mīlas sakars kā biseksualitātes izpausme, īpaši gadījumos, kad iesaistās vairāk kā 2 personas; 4) mīlas sakars kā aizsargāšanās no simbiotiskām jeb pārāk tuvām, ciešām partnerattiecībām. Šie motīvi var savstarpēji krustoties un sajaukties, un pirmā reakcija, dzirdot par šiem motīviem ārpus psihoterapeitiskām attiecībām visticamāk būs – „kādas muļķības, uz mani (mums) jau nu gan tas neattiecas!”. Tomēr domāju, ka tos zināt neskādēs, ja vien esam gatavi pieņemt, ka sānsoļi ir ne vien krāpēja psiholoģiskā problēma, bet izriet arī no pāra attiecību dinamikas.
Ir dažas lietas, uz kurām gribu vērst Jūsu uzmanību: draugs runā par seksu, savukārt Jūs savā vēstulē nepieminat šo aspektu Jūsu attiecībās (vai esat ar to apmierināta?) vispār, vairākkārt dažādos kontekstos izskan vārds – ideāli. Jums nav, par ko strīdēties…, varētu apskaust, bet gribētos zināt, kā Jūs strīdaties. Ir kaut kādi iemesli, kāpēc neesat precējušies, radījuši bērnu, un Jums noteikti varētu būt kaut kādas izjūtas tā visa dēļ. Ja attiecības ir gandrīz ideālas tāpēc, ka Jūs nepaužat sarūgtinājumu (un varbūt sagaidāt to arī no drauga), nepieprasāt neko, tad partnerim pievilcīgs var būt citāds sievietes tēls – kas ir neparedzama, gatava atstumt un liek par sevi cīnīties. Vēstulē draugam skaidri ir nošķirta ideālā partnere, kuru negribētos zaudēt tieši tādēļ, ka tā ir ideāla, un nezināmā seksīgā svešā sieviete. Dažkārt pāris gadiem ilgi atrodas ceļā uz to, lai vīrietis spētu medīt un gūt trofejas, nepārkāpjot laulību, un sieva spētu sevī atrast vietu gan mātišķām jūtām, būt gan pavedinātāja, gan draugs. Tas ir katra partnera un attiecību attīstības jautājums.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!