Nožēlosi, ka esi piedzimusi – ekonomiskā vardarbība pieaug  (614)

Vakariņas uz parāda

Drīz vien pēc laulībām un bērna piedzimšanas sieviete saprata, ka normāla šī situācija nav, taču toreiz vēl nespēja saņemties pārmaiņām. "Vēlākos gados es pārstāju viņam atdot savu algu, taču turpināju tērēt savu algu ģimenes vajadzībām. Ja pāris dienu pirms algas naudas pietrūka, biju spiesta aizņemties no vīra. Viņš negribīgi naudu iedeva, paēda par to nopirktās vakariņas un tad deva skaidru mājienu, ka iespējami drīz aizņēmums jāatdod," atceras sieviete.

Ekonomiskā vardarbība ir jebkura darbība, kas vērsta uz cietušās pakļaušanu, varmākam izmantojot savu pārāko finansiālo situāciju - piemēram, ienākumu slēpšana, cietušās ienākumu atņemšana, cenšanās nepieļaut, lai sieviete gūtu ienākumus, naudas iedošana, ja ir izpildītas kādas varmākas prasības utml, tā liecina resursu centra sievietēm "Marta" informācija. Pēckrīzes periodā ekonomiskā vardarbība liek vairāk par sevi manīt, jo šādos apstākļos sievietēm ir grūtāk nodrošināt savu finansiālo neatkarību, algas ir samazinātas, sievietes biežāk tiek diskriminētas darba vietā, valda bezdarbs.

Centrs ikdienā strādā ar cietušām sievietēm, tāpēc nav datu, cik ļoti no ekonomiskās vardarbības ģimenē cieš arī vīrieši. Lielākoties tomēr varmākas ir vīrieši, bet cietējas - sievietes. Šādiem vīriešiem tīk sievietes ierobežot dažādos veidos - bieži viņām ne tikai liegts pelnīt, bet arī mācīties un attīstīties, uzturēt kontaktus ar radiniekiem un draugiem un vispār darīt kaut ko, kas palielinātu šīs sievietes ekonomisko un psiholoģisko neatkarību.

Rūpju vietā - vardarbība
"Ekonomiskā vardarbība reti kad sastopama viena - parasti dažādi vardarbības veidi pārklājas un kombinējas, " stāsta centra jurists Dilba. Smagāk ekonomiskā vardarbība skar sievietes, kas dzīvo civillaulībā, jo tad likumdošana nevar šo sievieti pasargāt. Oficiālā laulībā sieviete var cerētu uz saprātīgu tiesas spriedumu un var pretendēt uz daļu no mantas, lai cik varaskārs un alkatīgs bijušais laulenis būtu bijis.

"Hertas gadījums ir spilgts ekonomiskās vardarbības piemērs," secina krīžu centra Skalbes vadītāja psiholoģe Inese Ruka. Vīrietis, kontrolējot sievietes ienākumus un izdevumus, būtībā demonstrē savu varu un kontroli pār visu sievietes dzīvi. "Iesākumā varmākas šādu vēlmi kontrolēt var maskēt ar rūpēm. Ir sievietes, kuras tas aizkustina un kuras meklē šādas rūpes. Sākotnēji var patikt, ka vīrietis gatavs uzņemties atbildību par naudas lietām, rēķinu vešanu un apmaksu, taču ar laiku atklājas vēlme kontrolēt, apspiest, manipulēt," stāsta psiholoģe. Situācija parasti saasinās gadījumos, kad sieviete vēlas šķirties - tad lielāki par draudiem atņemt dzīvesvietu, iztikas līdzekļus, mantu ir tikai draudi atņemt bērnus. Mātes instinkts tad nereti liek izvēlēties palikt kopā ar manipulatoru varmāku, lai neciestu mātes-bērnu attiecības.

Iztērēsim tavu un tad katrs savu
Hertas gadījums iezīmē problēmas "smago galu". Speciāliste uzsver, ka vairāk jāsastopas ar gadījumiem, kad nevis vīrs savāc visu sievas algu, bet sieviete ģimenes dzīvē maksā par visu. Vīrietis savu naudu tērē tikai savām nezināmām vajadzībām. "Sieviete nedrīkst atļauties neko sev, viss ir jāatdod ģimenes vajadzībām. Ja sieviete atļaujas kaut ko sev, vardarbīgs vīrietis viņai to pārmet un terorizē viņu," stāsta Ruka.

Klasiska ir situācija, kad vīrietis uzskata - visi izdevumi, kas attiecas uz bērniem, ir sievas pārziņā. "Reiz vīrs bija devies izņemt bērnu no dārziņa, un tur audzinātāja viņam lūdza samaksāt par bērna fotogrāfijām. Viņš viņai esot atbildējis, ka viņš nemaksāšot, lai to darot sieva, jo viņa taču saņemot to bērnu pabalstu. Viņš uzskatīja, ka pa tiem dažiem latiem valsts pabalsta man ir jāapmaksā viss, kas attiecas uz bērnu," atceras Herta.

 "Vardarbīgas attiecības ir ļoti grūti pārraut. Ekonomiskā vardarbība ir termins, kas būtu jāskaidro plašāk," stāsta centra "Skalbes" vadītāja. Arī jurists Dilba uzsver - "Ekonomiskā vardarbība kā vardarbības veids tikai pērnā gada maijā iekļauta Eiropas Padomes konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tagad notiek darbs pie termina ieviešanas Latvijas likumdošanā. Dilba, kas līdzdarbojies grozījumu Civillikumā veidošanā, cer, ka grozījumi Saeimā tiks pieņemti šī gada laikā un tas uzlabos sieviešu tiesību stāvokli Latvijā. Tikmēr Herta saviem spēkiem tomēr spējusi pārvarēt savas bailes un līdzatkarību. Laulība nesen ir šķirta, taču šis murgs viņai prasīja 20 gadus no dzīves.