Ar mērķi izskaidroties, draudēt vai darīt zināmu: "turies, ka tu tālāk no mana vīrieša!" sievietes zvana sāncensēm, apciemo darba vietā, ieliek sāncenses telefona numuru seksa portāla sludinājumos, pat nodara skādi sāncenes auto. Vai tas ir drosmīgi vai nožēlojami? Ko sievietes cer panākt un vai tādā veidā tas vispār ir sasniedzams? Vai sievietēm vajadzētu cīnīties "par savu laimi", kā būtu jāreaģē otrai sievietei un vīrietim - strīda objektam - vai vispār ir tāds vispārējs ieteikums? Kristieši saka, ka tev nebūs laulību pārkāpt. Pēc kā vadīties parastiem cilvēkiem? Savām izjūtām, ētikas normām? Greizsirdības, dusmu vai izmisuma pārņemti cilvēki mēdz sadarīt daudz nepārdomātu lietu, taču varbūt tieši tā arī jācīnās par savām interesēm.
Svarīgākais ir noskaidrot, kāpēc attiecībās ir krīze, nevis cīņa ar sāncensi