vīrietis, šlipse , uzvalks, vīrs
Foto: PantherMedia/Scanpix

Jautājums: Manam vīram (vecums - mazliet pēc 40), kuram ir bijis daudz dažādu psiholoģiska rakstura problēmu (viņš ir bijis mātes negribēts bērns, ilgi cietis no depresijas un mazvērtības kompleksa), jau vairākus gadus ir parādījušās atmiņas halucinācijas jeb t. s. "viltus atmiņas". Respektīvi, viņš "atceras", ka ir darījis vai teicis lietas, ko nekad nav ne darījis, ne teicis un otrādi. Tas nevar neradīt konfliktsituācijas ģimenes dzīvē - piemēram, ja cilvēks apgalvo, ka ir apmaksājis rēķinu, bet vēlāk izrādās, ka rēķins nav apmaksāts; ja cilvēks apgalvo, ka ir izdarījis kaut ko ļoti svarīgu, bet vēlāk izrādās, ka tas nav izdarīts.


Papildus problēmas rada tas, ka mans vīrs neatzīst, ka viņam ir šāda problēma, nikni aizstāv savas "viltus atmiņas", pastāv uz to, ka ir izdarījis, ir pateicis. Nereti glābiņš ir bijis tikai tas, ka līdzās ir bijuši bērni, kuri ir iebilduši: tēti, tu tā neteici. Esmu izmisumā no šīm konfliktsituācijām, kuras atkārtojas, turklāt, kad jaunā konfliktsituācijā vīram atgādinu, ka iepriekš taču arī izrādījās, ka viņš nebija pateicis, nebija izdarījis, viņš to neņem vērā. Viņš uzskata, ka es tīšām uz viņu "kliedzu"; "meklēju asumus"; provocēju konfliktus, bojāju attiecības un tā tālāk. Jā, atzīstos, ka ne vienmēr izturos tā, kā varbūt vajadzētu- tomēr esmu tikai cilvēks, turklāt nonāku aizvien dziļākā izmisumā par šo situāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit