Diemžēl bērni (un vēlāk arī jaunieši) ļoti ātri iemācās saprast, par ko ar vecākiem var runāt, un ko labāk nepieminēt. Piemēram, visi ģimenē arī bez īpašas pārrunāšanas zina, ka par tēvoci alkoholiķi labāk nerunāt - būs tikai lieki satraukumi. Piedomā, kā iedrošināt jaunieti!
2. "Skolā jau tāpat visu māca''
Diemžēl var izrādīties, ka skolotājai arī nemaz tā nepatīk runāt par intīmo veselību un viņa šo sadaļu izlaiž vai pastāsta tikai daļēji. Pārliecinies, ka jaunietis tiešām zina pašu svarīgāko. Tu taču satiksmes noteikumu mācīšanu neuzticēji tikai skolai, bet runāji arī pats, vai ne?
3. "Internetā taču visu var izlasīt''
Jā! Tikai... tur ir pilns arī ar puspatiesībām un pat absolūtām muļķībām. Turklāt - tikai lasot informāciju cilvēki neapgūst tādas svarīgas lietas, kā sarunāties par intīmo veselību un ar tiem saistītajiem jautājumiem. Tieši ģimenē bērns un jaunietis apgūst prasmes runāt par ''grūtajiem'' dzīves jautājumiem.
4. "Ai, nu es vēl pateikšu kaut ko nepareizi. Labāk lai prasa ārstam!''
Diemžēl medicīnā, tāpat kā visur citur mūsdienās viss ļoti strauji mainās, un tā var gadīties, ka tas, kas bija taisnība pirms 20 gadiem, vairs tā nav. Tomēr - nav kauns nezināt! Lasi informāciju kopā ar savu jaunieti. Pajautā, ko viņš ir lasījis, ko esi dzirdējis Tu. Turklāt, visus sarežģītos medicīniskos jautājumus var vaicāt ārstam, bet ir labi zināt, ko Tavs bērns domā par tik svarīgiem jautājumiem, kā: "Kā var zināt, vai viņš/viņa ir man īstais/īstā?''
5. "Viņas skola taču laikam tāpat sūta pie ginekologa uz pārbaudi!''
Obligātās vizītes pie ginekologa vairs nav - tā ir katra jaunieša un/vai viņu vecāku izvēle kad un vai doties pie ārsta. Turklāt - puišiem nekādas šādas profilaktiskās apskates vispār nav. Un viņu veselība līdz ar to tiek atstāta novārtā.
6. "Gan jau, ja būs kādas problēmas, paprasīs naudu un aizies pie ārsta!''
Diemžēl daudzi jaunieši baidās lūgt naudu vecākiem ginekologam vai urologam. Labāk kādā brīdī (ap 16 gadu vecumu) piedāvāt to pašam. Un - labāk pie ārsta ir aiziet tad, kad vēl nav nekādu problēmu - vienkārši aprunāties un ''iestaigāt taciņu'', lai tad, kad problēma rodas, jau zinātu, kur griezties.
7. "Es iedošu brošūru/grāmatu un tur visu var izlasīt!''
Tā patiešām ir, ka daudz ko var izlasīt, tomēr... Iepriekš jau minēju - daudz svarīgāk par šīm lietām ir runāt! Tādā veidā parādīsi, ka ar Tevi var runāt arī par intīmām lietām, lai tad, kad tiešām ir problēmas, bērns ietu pie Tevis, nevis meklētu kādus apšaubāmus risinājumus kur citur.
8. "Es gribu zināt, vai viņai/viņam ir sekss vai nav!''
Protams, gandrīz visi vecāki vēlas zināt, vai jaunietis ir seksuāli aktīvs, bet... Mēģinot šo informāciju izdabūt ar viltu vai draudiem, diemžēl jaunieši bieži noslēdzas sevī un sāk slēpt savu privāto dzīvi. Un, kad patiešām būs problēmas, tad ir liela iespēja, ka slēpšana turpināsies.
9. "Es aizsūtīšu pie savas ginekoloģes - viņa tiks ar to galā!''
Ideja veicināt jaunieša iešanu pie ārsta ir ļoti apsveicama, bet... Varbūt labāk sūtīt pie kāda cita daktera. Sliktākais kas var būt - jaunietis melo ārstam, jo baidās, ka vecāki uzzinās - tā var tikt ļoti nopietni apdraudēta viņa veselība.
10. "Ja sākšu par to pārāk daudz runāt, viņš/viņa vēl nolems pamēģināt!''
Tas, ka cilvēkiem ir informācija, nenozīmē, ka viņš to uzreiz vēlas likt lietā. Protams, vecākiem nav jāstāsta par orālā vai anālā seksa smalkumiem, bet bieži piemirstas pastāstīt par tādām svarīgām lietām, kā mēnešreizes, slapjie sapņi un kad meklēt ārsta palīdzību. Diemžēl jaunieši pamēģina tāpat, bet vecākiem ir dota iespēja kaut nedaudz ietekmēt to, lai tas vismaz notiktu droši un brīdī, kad jaunietis tam jūtas gatavs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!