Vecāki šķiras! Kā palīdzēt to pārdzīvot bērnam?  (5)

"Visbiežāk šķiršanās karstumā abi laulātie vainos otru pie laulības izjukšanas un būs orientēti uz to, ko otrs ir vai nav izdarījis, kas viņā ir slikts un pie kā otrs vainīgs", stāsta Ieva Ramiņa. Taču norimstot sāpēm un aizvainojumam, uz laulības iziršanas iemesliem iespējams paskatīties objektīvi.

Ļoti bieži par šķiršanās iemesliem kalpo attālināšanās vienam no otra ikdienas rūpju dēļ (piemēram, vīrietis ļoti daudz laika pavada darbā, turpretī sieviete - ar bērnu, līdz ar to nepietiek laika pašām attiecībām), raksturu nesaderība (piemēram, īpašība, kas kādreiz vērtēta partnerī kā pozitīva, ar laiku kļūst traucējoša), nepareiza motivācija precoties (piemēram, lai varētu ātrā doties prom no vecāku mājām), sociālie aspekti (ilgstošs bezdarbs, ģimenes dzīvei grūti piemērojams darbs, piemēram, jūrnieks).

Lai kāds būtu iemesls, kāpēc vecāki nolēmuši kopdzīvi neturpināt, svarīgi ir atcerēties - bērns pie tā nav vainīgs, taču ļoti iespējams tāds jūtas. Vecākiem bērns ir jāpārliecina, ka viņa vainas pie abu vecāku šķiršanās nav, un svarīgi ir arī pašiem vecākiem par to būt pilnīgi pārliecinātiem. Tāpat bērns var uztraukties par to, ka zaudēs vienu no vecākiem. Tāpēc ir svarīgi viņam paskaidrot vecumam atbilstošā veidā, ka šķiras vīrs ar sievu, nevis tētis vai mamma ar bērnu.

Vecāki, nemāniet sevi - bērni sajūt šķiršanās draudus krietni ātrāk nekā jūs to viņiem paziņojat. "Šķiršanās nesākas tajā dienā, kad tiek pieņemts konkrētais lēmums, bet gan daudz agrāk - kad ikdienā ienāk strīdi, nesaskaņas, neapmierinātība, dažos gadījumos arī fiziska vardarbība," skaidro Ieva Ramiņa, "iegrimuši savos pārdzīvojumos, vecāki nereti nepamana bērnus un viņu emocijas. Bērni ir gudri un vērīgi, nevajag censties viņus apmānīt, bet gan paskaidrot notiekošo."

Ja bērns ir viens, bez brāļiem un māsām, viņš jutīsies ļoti vientuļš starp konfliktējošajiem vecākiem. Ja bērni ir vairāki, vecāku konflikti var izraisīt palielinātu agresivitāti viņos. Jebkurā gadījumā bērni ļoti pārdzīvo vecāku šķiršanos un tas var izpausties visdažādākajos veidos, atkarībā no bērnu vecuma un temperamenta - tā var būt atsvešināšanās un izvairīšanās no kontaktēšanās, var pasliktināties uzvedība un sekmes skolā, var būt ilgstoši slikts noskaņojums, kā arī var rasties tādas parādības kā bailes no tumsas vai slapināšana gultā. Lai kādas būtu pārdzīvojuma izpausmes un sekas, svarīgi bērnu par to nerāt un nekaunināt - tas stresu tikai pastiprinās. "Bērnu šķiršanās procesa laikā ir jāatbalsta, jāuzklausa un jānomierina, jo viņam šobrīd ir sajūta, ka brūk viņa pasaule", uzsver mediatore.

Bērnam šajā laikā ir jāsaņem pēc iespējas vairāk mīlestības un rūpes no abiem vecākiem, pat ja šķiet, ka bērns rīkojas par spīti jums brīdī, kad jums tāpat ir grūti. Tā nav, bērns izpauž pārdzīvojumu, kā māk. Bērnu šajā laikā satrauc daudzi jautājumi un neskaidrības, kas rada papildus stresu. Vecāku konflikti un attieksme vienam pret otru ir liela spriedze arī bērnam. Papildus tam, bērns uztraucas par savu turpmāko dzīvi - kur un pie kā viņš dzīvos? Cik bieži satiks otru vecāku? Vai būs jāmaina arī skola, tādā veidā zaudējot arī savus līdzšinējos draugus?

"Šos jautājumus ļoti būtiski izlemt savlaicīgi un skaidri, lai izvairītos no turpmākiem pārpratumiem, strīdiem un pārdzīvojumiem, "norāda Ramiņa. Uzklausiet bērnu un, ja iespējams, ievērojiet viņa vēlmes. Centieties nodrošināt viņam maksimālu stabilitāti - neuzstājiet uz skolas maiņu, neliedziet apmeklēt līdzšinējās ārpusskolas nodarbības, draugus. Iespējams, kāds vai abi no vecākiem gribēs bērnam liegt šīs nodarbes, jo šķiršanās process neizbēgami nes sev līdzi finansiālus izdevumus, kā arī vienam no vecākiem jāiekārto sev jauna dzīvesvieta. Taču, ja iespējams, necentieties ietaupīt šajā emocionāli smagajā brīdī uz bērna interesēm - viņam līdzšinējās nodarbes un draugi sniedz morālu komfortu un mierinājumu.

Šķiršanās nav viegls process nevienam - ne bērniem, ne arī pašiem vecākiem. Emocionālais sakāpinājums un pārdzīvojumi bieži ir par iemeslu neadekvātai rīcībai gan attiecībā vienam pret otru, gan pret bērnu. Noteikti pievērsiet uzmanību, lai bērnam nenāktos saskarties ar sekojošām situācijām:

Latvijā likuma ietvaros laulību var šķirt divos veidos - vai nu vēršoties tiesā, vai pie notāra. Laulības šķiršana tiesas ceļā nereti ir ilgstošs un sarežģīts process, kā arī jārēķinās ar salīdzinoši lieliem finansiāliem izdevumiem.

Pie notāra laulību var šķirt tikai tajos gadījumos, kad starp laulātajiem nepastāv strīds par dalāmo mantu un bērniem. "Ja tomēr strīds pastāv, bet laulātie nevēlas iet ilgo tiesas ceļu, ir iespējams vispirms izmantot mediatora pakalpojumus, lai atrisinātu strīdu un tad laulību šķirt pie notāra," stāsta mediatore Ramiņa.

Mediācija ir strīdu risināšanas process, kurā konfliktā iesaistītās puses ar trešās, neitrālās personas jeb mediatora palīdzību, cenšas atrast abpusēji apmierinošu risinājumu. Mediators var palīdzēt nonākt pie vienošanās abiem laulātajiem dažādos jautājumos - gan finansiālos, gan arī jautājumos, kas skar bērnus. Mediators ir neitrāla persona un nepārstāv nevienas puses intereses - viņš palīdz pašiem dzīvesbiedriem nonākt pie vienošanās. Svarīgi saprast, ka mediators nepieņems lēmumu strīdnieku vietā, kā tas notiek tiesas ceļā, bet gan vadīs pārrunu procesu un palīdzēs abām konfliktējošajām pusēm pašām nonākt pie abpusēji izdevīga risinājuma. Kad puses ar mediatora palīdzību par visu ir vienojušās, tās var doties šķirt laulību pie notāra.

"Mediācijas process ļauj iesaistītajām pusēm pašām risināt savus konfliktus un strīdus, nepaļaujoties, ka kāds cits viņu vietā pieņems lēmumu", stāsta Ieva Ramiņa, "tādējādi mediācijā katrs ir pats savas laimes kalējs." Šī ir būtiska atšķirība - tiesā lēmumu pieņem tiesnesis, līdz ar to kāda no pusēm paliek zaudētājos. Mediācijas procesā lēmumu pieņem paši strīdnieki, līdz ar to strīdu iespējams risināt ātrāk un maksimāli ievērojot abu pušu, kā arī bērnu, intereses.

- Ja abiem vecākiem ir grūti atrast kopīgu valodu un vienoties par dažādiem jautājumiem, ņemiet talkā mediatoru.

- Mediators ir neitrāls un nenostāsies neviena pusē. Viņš kā profesionālis strīdu risināšanā, palīdzēs vecākiem noslēgt vienošanos, ņemot vērā bērna intereses.

- Nevajag baidīties strīdēties mediatora klātbūtnē. Risināt konflikta situācijas un palīdzēt rast vienošanos ir mediatora darbs.

- Bērna piedalīšanās mediācijā nav obligāta, taču ir iespējama un pat vēlama.

- Mediācijas process būs bērnam saudzīgāks veids kā rast vienošanos dažādos jautājumos šķiršanās procesā nekā tiesas ceļā, gaisotne ir neformālāka un bērns var paust savu viedokli, izteikt priekšlikumus.

- Jāņem vērā, ka galavārds lēmuma pieņemšanā mediācijā gulstas uz vecāku pleciem, neviens cits nepieņems lēmumu, kā tas ir tiesas ceļā. Līdz ar to pastāv risks, ka vecāki nespēs vienoties arī ar mediatora palīdzību, kā rezultātā būs veltīgi iztērēti laika un finansiālie resursi.