L. un viņas mīļotais vīrietis ir kopā jau vairāk nekā gadu, tomēr visu šo laiku sieviete jūtas atstāta novārtā, jo R. galvenā prioritāte ir abas meitas no iepriekšējām attiecībām - bērni prasa viņa uzmanību, laiku un finansiālu atbalstu, ko vīrietis arī labprāt sniedz.
Sieviete apzinās, ka greizsirdības jūtas pret bērniem ir nevietā, tomēr viņai ir grūti samierināties ar pastāvīgu otrā plāna lomu viņa dzīvē. Lūk, viņas stāsts (foto ir tikai ilustratīva nozīme):
"R. balss bija laipna un mierinoša, bet, nē, viņš neieradīsies uz manu dzimšanas dienas ballīti, jo viņam piedāvāta "haltūra", kas ļaus nopelnīt papildu naudu. Viņš no tās nevar atteikties, jo, es jau saprotot, nauda ir ļoti vajadzīga.
Protams, es visu sapratu, turklāt pārāk labi. Mans kaislīgi mīļotais vīrietis neko nespēj atteikt abām savām meitiņām no iepriekšējās sievas, kuras viņš sauc par saviem zaķīšiem.
Manuprāt, R. cieš no akūtas vainas izjūtas par to, ka atstājis iepriekšējo ģimeni. Tāpēc viņš strādā trijos darbos, lai tikai viņām un viņu mātei nekā netrūktu. Un tāpēc savu 38. dzimšanas dienu, kurai biju tik ļoti (un arī dārgi) gatavojusies, es svinēju bez viņa.
Un nieks par to, ka biju iztērējusi veselu bagātību, lai izskatītos skaista viņa acīs: man bija pasakaina, seksīga un pieguļoša kleita, tāpat jauna frizūra ar ietonētām šķipsnām un salonā veidots, burvīgs meikaps, kas mani padarīja ne tikai neikdienišķi skaistu, bet arī gadus desmit jaunāku. Šo dienu biju patiesi gaidījusi ne tikai kā savu dzimšanas dienu, bet arī kā svētkus mums abiem.
Šai vakarā arī biju gribējusi savu mīļoto vīrieti iepazīstināt ar dažiem saviem seniem draugiem, kuri tā arī nesaprata, kāpēc viņš mani šādi atstājis vienu. Zinu, ka viņi klusībā apšaubīja mana drauga nodomu nopietnību.
Es tomēr domāju, ka viņiem nav taisnība, jo R. nekādi nevarētu nosaukt par vieglprātīgu vai paviršu. Bet šīs pašas īpašības viņam liek pārstrādāties un apbērt ar labumiem bijušo sievu un meitas.
Reizēm šī izdabāšana iepriekšējās ģimenes vēlmēm mani tracina. Es cenšos būt saprotoša, lai gan reizēm tā vien gribas nelabā balsī iekliegties: "Bet kā būs ar mani?"
Ja R. būtu neuzticams vai svārstīgs, es šādu izturēšanos nepaciestu. Tomēr tieši viņa augstsirdīgais, atklātais un apburošais raksturs mani pirms pusotra gada tik ļoti savaldzināja. Mēs satikāmies, pildot darba uzdevumu - es biju žurnāliste, viņš fotografēja.
Pirms tam biju gandrīz atmetusi ar roku sapnim, ka varētu sastapt sev piemērotu vīrieti. Manas iepriekšējās, četrus gadus ilgās attiecības bija lēnām un sāpīgi izplēnējušas, bet mana vecuma draudzenes precējās jau otro reizi un dzemdēja bērnus.
Tā nu bija pat grūti noticēt šai laimei, kad manā dzīvē ienāca R. - četrus gadus jaunāks, izskatīgs, sportisks, mīļš un, pilnīgi neticami, arī brīvs vīrietis. Jau pirmajā randiņā man no tā reiba galva, un klusībā (zinu jau, ka tā nedrīkst) es iztēlojos mūsu kopīgos Ziemassvētkus un brīvdienas, laulības un bērnus.
Manus rozā sapņus iztraucēja R. godīgā atzīšanās: viņš esot tēvs divām skaistām meitenītēm, vienai no kurām ir pieci gadi, bet otrai - tikai gadiņš. Pirms dažiem mēnešiem viņš šķīries no abu mammas, ar kuru bijis kopā sešus gadus. Savas meitas R. burtiski dievina un to atklāti izrāda.
Viņa laulība izjuka, jo R. tā arī nespēja samierināties ar klusu ģimenes dzīvi mazpilsētā un aprobežoties ar apgādnieka pienākumiem. Viņu vilināja karjeras iespējas, un, kad pēc otrās meitas piedzimšanas attiecības ar sievu (kura bija no tās pašas mazpilsētas) neuzlabojās, viņi tomēr izšķīrās.
R. atstāja ģimenei kopīgi celto māju un joprojām turpina viņas lutināt, reizēm pat atdodot pusi no savas mēneša algas. Tāpat viņš ļoti piesardzīgi izturas pret visu, kas viņām varētu nepatikt - pagāja gads, līdz viņš mani iepazīstināja ar meitām, tomēr nekādas kopīgas aktivitātes atbalstītas netiek.
Atzīstu, ka varbūt mana skaudība ir neracionāla, bet viņš pastāvīgi runā par savām princesītēm. Es taču arī gribu būt viņa princese!
Reizēm man šķiet: labāk būtu bijis, ja viņa bērni būtu puikas. Iespējams, tad es justos mazāk greizsirdīga. Tāpēc ceru - ja mums kādreiz būs bērns, būtu jauki, ja tas būtu zēns. Tomēr nevaru iedomāties, kā mēs šādā veidā tiksim pie bērniem - visa nauda taču tiek tērēta VIŅĀM!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
