Kas atbaida vīriešus uzsākt attiecības ar sievieti, kurai ir bērni?  (221)

1. Svešais bērns vai bērni. Vīrietim iepatīkas sieviete, bet nevar no viņa prasīt, lai tāpēc iepatiktos sveša vīrieša bērni un doma par iespēju tos audzināt. Tas nav egoisms, bet dabiska vēlme - audzināt savus bērnus. Svešu bērnu pieņemšana ir pretrunā ar vīrieša dabu. Pie tam bērni atgādina, ka sieviete kādreiz ir piederējusi citam vīrietim.

Komentārs. Bērni ir kā sievietes dzīves daļa un savā ziņā - jā - tie stāsta par viņas pagātni. Taču - lielākā daļa attiecību nesākas no tukšas lapas, vairumam cilvēku dzīves laikā ir vairākas dažādas intensitātes attiecības. Pieņemt vai nepieņemt sievieti ar bērniem ir katra izvēle, taču tikpat labi var nepieņemt arī otra cilvēka darbu, hobiju, dzīvesveidu, vecākus, draugus u.tml.

2. Šķirtenes ar bērniem apprecēšana ir pretdabiska tajā ziņā, ka normāli sieviete ienāk vīrieša mājās un izveidojas jauna ģimene ar vīrieti kā ģimenes galvu. Šajā gadījumā vīrietis ienāk jau esošā (kaut nepilnā) ģimenē, kuras galva ir sieviete (reizēm pat - viņas māte). Tādā veidā sākotnēji tiek izjaukta tradicionālā, dabiskā ģimenes hierarhija un tādēļ cieš vīrieša pašapziņa. Diez vai ilgi pastāvēs ģimene, kuras pamati ir šķībi.

Komentārs. Jādomā, ka šķība pamatos ir šāda vīrieša pašapziņa, ja viņš nespēj pieņemt, ka bez viņa sievietes dzīvē ir bērns. Turklāt sieviete var ienākt arī vīrieša mājās kopā ar bērnu.

3. Ļoti bieži šādas sievietes meklē vispirms jau cilvēku, kas materiāli nodrošinās viņu un viņas bērnus, un šī iemesla dēļ vīrieša personība aizvirzās otrajā plānā. No sievietes viedokļa tas ir loģiski un dabiski, bet rodas jautājums - kāds labums no tā vīrietim?

Komentārs. Protams, materiālais nodrošinājums ir nozīmīgs, bet ir arī materiāli nodrošinātas sievietes, kuras meklē tieši vīrieti - personību, kas būs paraugs augošajam bērnam.

4. Fakts, ka sieviete šķīrusies pats par sevi ir liels sievietes mīnuss kaut vai tāpēc, ka viņa bija izvēlējusies par tēvu saviem bērniem vīrieti, kurš vēlāk izrādījās tam nepiemērots. Protams, nevar teikt, ka pie šķiršanās vainojams tikai viens no laulātajiem, tomēr lielā mērā atbildība par ģimenes psiholoģisko klimatu ir sievietes atbildība. Šķirtenei it kā jau uzlikts zīmogs - savā ziņā nederīga laulības dzīvei, slikta sieva.

Neprasme veidot un saglabāt attiecības? Slikts raksturs? Egoisms? Paaugstinātas prasības pret vīrieti? Krāpšana? Kāds no šiem parasti ir bijis no šķiršanās iemesliem un tā lielā mērā ir sievietes vaina, bet diez vai viņa no tā ir izdarījusi kādus secinājumus.

Komentārs. Domāju, ka attiecībās ar sievieti, kurai ir bērns, ir divi būtiski jautājumi - kādas pašlaik ir attiecības ar to otru vīrieti (bērna tēvu) - vai notiek kontaktēšanās jautājumos, kas attiecas uz kopīgo bērnu, kā tas notiek un vai bijušajām partnerattiecībām ir pielikts stingrs punkts un ir skaidrība. Un otrs būtiskais jautājums - kādas veidojas attiecības ar sievietes bērnu.

5. Šķirtene vairs nav balta lapa, viņas raksturā var būt izveidojušās tādas nepatīkamas īpašības kā pārliecīgs aizdomīgums, prasme manipulēt, slēpts naids pret vīriešiem un citas.

Komentārs. Arī sievietes, kuras ir šķīrušās, ir ļoti atšķirīgas. Citas no tā ko mācījušās, citas nē.

6. Jebkurā sākumā ir svarīgi redzēt tālākās perspektīvas. Apprecot šķirteni ar bērnu, vīrieti var sagaidīt vairāki zemūdens akmeņi, piemēram:

- Neizveidosies labas attiecības ar bērnu, jo bērns būs greizsirdīgs uz vēl vienu personu mātes dzīvē vai arī negribēs pieņemt citu tēva vietā. Komentārs - svarīgi, lai pieaugušais vīrietis to iztur un parāda, ka bērnam neatņems mammu, bet būs svarīgs cilvēks viņas un (gribētu būt) arī bērna dzīvē. Kad pirmais ledus ir salauzts, starp patēvu un bērnu var veidoties pat ļoti labas attiecības.

- Pedagoģiskais "trijstūris": bērnam visu piedot un atļaut nedrīkst, bet nevar arī pārkāpt kādas mātes iedomātas robežas, kas nosaka, kāda izturēšanās jau būs piekasīšanās svešajam bērnam. Komentārs. Jāizrunā ar sievieti, kāda būs vīrieša loma - ka viņš uzņemsies arī bērna audzināšanu - tātad ne tikai atbalstīs sievieti materiāli, bet arī - ka viņam būs tiesības kā vīrietim, kurš ir kopā ar sievieti, iejaukties un izteikt savu viedokli, kad būs runa par bērna sekmēm, uzvedību, ārpusskolas nodarbībām un tml.

- Māte nevēlēsies vēl kādu kopīgu bērnu ar vīrieti. Komentārs. Nav teikts, ka vienmēr būs tikai un vienīgi tā.

- Bērna bioloģiskā tēva apciemojumi diez vai uzlabos ģimenes klimatu. Komentārs. Jo pieņemošāki pieaugušie būs pret esošo realitāti, jo vieglāk būs.

Ārstes-psihoterapeites Initas Goldšteinas rezumējums: "Domāju, katrs šādas satikšanās stāsts ir ļoti personisks un individuāls. Kā teikt - kas vienam šķiet laime, otram var būt nelaime un otrādi".

LPB psihoterapeita Viktora Ozoliņa komentārs

Grūti iztēloties cilvēku, kam šie jautājumi nebūtu ienākuši prātā. Tos nākas pārdomāt vīriešiem un sievietēm, arī šķirteņu dēliem un meitām. Avotā Men's Cult "saskaitītās" problēmas ir daudzkārt apcerētas, tās tiek iztirzātas ģimenes psiholoģijas mācību grāmatās un tiek diskutētas auditorijās līdzīgu mācību kursu ietvaros, tādēļ šķiet būtiski uzsvērt tikai divas lietas.

Pirmkārt, vismaz daļa no minētajiem apgalvojumiem nav argumentēti un nebūt nav "dabiski". Piemēram, frāzes "vīrieša daba", "dabiskā ģimenes hierarhija", "neizveidosies labas attiecības ar bērnu", "māte nevēlēsies vēl kopīgu bērnu ar vīrieti" apzīmē tikvien viedokli, bet ne faktu.

Otrkārt, kaut arī "saskaitītās" un citas, šeit "nepieskaitītās" problēmas ģimenēs ir iespējamas, un dažkārt pat smagas, tās nav neizbēgamas. To jo skaidri parāda kolēģe Inita Goldšteina savos komentāros. Ir sastopamas labas atkārtotas laulības, kurās sievai ir iepriekš dzimuši bērni; pastāv mīloši audžutēvi un audžubērni; arī atkārtotās laulībās partneri ar gandarījumu audzina turpmāk radītos bērnus.