Kā vēsta izdevums "Psychology Today", joprojām ir pamats uzskatīt, ka šie apgalvojumi ir spēkā, kaut arī nākotnē varētu būt gaidāmas izmaiņas.
Tikai pieņēmums?
Kādā bieži pieminētā pētījumā secināts, ka 88 procenti vīriešu, kuri paliek precējušies vecumā no 48 līdz 65 gadiem, šajā periodā nenomirst, salīdzinot ar 66 procentiem citu vīriešu. Citiem vārdiem, nomirst tikai 12 procenti, salīdzinot ar 34 procentiem kontrolgrupas vīriešu.
Precētām sievietēm dzīves ilguma ziņā tik lielu priekšrocību nav, liecina pētījuma dati. Tomēr daudzi pēdējos desmit gados veiktu pētījumu autori ir vienisprātis, ka mirstības līmenis starp precētajiem ir zemāks nekā starp tiem cilvēkiem, kuri nekad nav bijuši precējušies, ir atraitņi vai šķīrušies.
Saistība starp labu veselību un laulību joprojām paliek tikai korelācija - tas, ka precējušies cilvēki ir veselīgāki, automātiski nenozīmē, ka laulība uzlabojusi viņu veselību. Tikpat labi varētu teikt, ka veselīgāki cilvēki šķiet pievilcīgāki kā partneri, un tāpēc viņi biežāk apprecas.
Līdzīgi var argumentēt par laulības ilgumu. Sociologs Eriks Klinenbergs uzskata, ka pāri var saglabāt laulību, jo ir laimīgi un veselīgi, nevis būt laimīgi un veselīgi tāpēc, ka ir palikuši kopā. Tādējādi tas varētu norādīt uz klasisku atlases efektu, kas nozīmē, ka precēto un neprecēto cilvēku sākotnējās atšķirības tiek piedēvētas laulībai kā tādai.
Šo iebildumu nedrīkstētu ignorēt, uzskata psihologi, jo noteiktas personības īpašības, kas saistītas ar nestabilu laulību, arī ir saistīta ar veselības problēmām. Ar cilvēkiem, kuri viegli paļaujas dusmu uzliesmojumiem un naidīguma izpausmēm, ir grūti sadzīvot, un viņiem ir arī augstāks sirds un citu slimību risks.
No otras puses, stabilu laulību nosaka kas vairāk, nekā veselīgas personības īpašības - ir vairāki veidi, kā laulība patiešām var uzlabot veselību, gan pateicoties partneru emocionālajai saiknēm, gan citiem apstākļiem.
Kā laulība var uzlabot veselību
Viens no galvenajiem faktoriem sirds un asinsvadu slimību profilaksē ir partneru savstarpēja uzticēšanās. Vairākumam vīriešu ir tikai viens cilvēks, kuram viņi pilnībā uzticas, un tā ir sieva.
Sievietes ir atklātākas, un parasti viņām ir vairāki tuvi cilvēki, ar kuriem iespējams dalīties noslēpumos, kas varētu izskaidrot, kāpēc laulība tik ļoti neietekmē viņu veselību. Vēl viens iemesls šai atšķirībai varētu būt tas, ka sievietes vispārēji vairāk rūpējas par savu un savu tuvinieku veselību - no tā ieguvēji ir arī vīri, kuri saņem veselīgāku pārtiku, tiek mudināti pārbaudīt veselību un lietot mazāk alkohola.
Interesanti, ka vīriešiem, kuri dzīvo vieni, raksturīgs augstāks testosterona līmenis. Testosterona veidošanos veicina nepieciešamība konkurēt ar citiem vīriešiem un seksuālas attiecības ar jaunām partnerēm. No otras puses, testosterona veidošanās nomāc imūnsistēmu.
Savukārt laulības dzīve vīriešus padara mierīgākus, samazina testosterona veidošanos un tātad stiprina imunitāti.
Laulātajiem sekss ir biežāk nekā tiem, kuri dzīvo vieni; uzskata, ka tas visvairāk uzlabo tieši vīriešu veselību. Turklāt vīriešiem, kuri tieši rūpējas par saviem bērniem, izstrādājas vairāk oksitocīna - "apskāvienu hormona," kas arī paaugstina imunitāti.
Precētām sievietēm parasti ir vairāk bērnu nekā neprecētajām, un viņas velta vairāk laika bērnu aprūpei, kas arī pozitīvi ietekmē viņu veselību.
Kādus secinājumus izdarīt?
Atlases efektam var būt liela loma, ņemot vērā to, ka veselīgi cilvēki lielāku dzīves daļu pavada laulībā. Šķiršanās var izrādīties ievērojams stresa avots ar lieliem ārstēšanās izdevumiem.
Tai pašā laikā Klinenberga iebildums pret laulības pozitīvo ietekmi uz veselību neiztur kritiku tā vienkāršā iemesla dēļ, ka darbojas pārāk daudzi bioloģiski mehānismi, kas ļauj precētiem cilvēkiem būt veselīgākiem.
Tāda pat ietekme ir kopdzīvei bez laulības slēgšanas, izņemot faktu, ka šādas attiecības ir nestabilākas.
Salīdzinājumam psihologi min faktu, ka vīrieši, kas dzīvo vieni, biežāk nododas neveselīgam un riskantam dzīvesveidam, kas nodara ļaunumu imūnistēmai.
Nākotnē tomēr vieninieku dzīves kvalitātei vajadzētu uzlaboties, pateicoties ciešākai sociālajai integrācijai, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot vieni.