Laimīgu ģimeņu 15 noslēpumi  (8)

Laimīgas ģimenes formulas esence ir prieks un pacēlums, ko ģimenes locekļos rada vienam otra klātbūtne, uzsver rabīns Semjuels Botičs - ģimenes un attiecību eksperts, astoņu bērnu tēvs, vairāku grāmatu autors no Ņujorkas. Šo cilvēku mijiedarbību raksturo prieks. "Kad vecāki pārnāk mājās - bērni ir laimīgi. Un vecāki ir laimīgi atkal redzēt savus bērnus".

"Kad bērni pārnāk no skolas, noteikti vaicājiet viņiem, kā pa dienu ir gājis. Esiet gatavi stāstīt par sevi," uzver Botičs. "Ja vecāki pārnāk mājās drūmi un neieinteresēti, un jau pēc piecām minūtēm sāk rūkt TV kaste - kāpēc lai bērni būtu laimīgi jūs redzēt?" vaicā Botičs.

Pārnākot mājās – bērniem ir obligāti jābūt priekšplānā. "Metiet pie malas citus it kā svarīgos darbus. Jums vienmēr jābūt sagatavotam kaut kam, ar ko dalīties ar saviem bērniem! Tas var būt kāds stāstiņš jeb sīks nieciņš – vienalga!" pārliecināts eksperts. "Tas ir veids, kā jūs pārsteidzat un liekat bērnam kaut ko gaidīt. Liela nozīme ģimenes dzīvē ir nevajadzīgai garlaicībai. Ja nav pārsteigumu, gaidu, tad bērns ar laiku sāks dot priekšroku citu cilvēku sabiedrībai un priecāsies par citiem," stāsta Botičs.

"Rādiet saviem bērniem īstas mīlestības piemēru," uzskata Botičs. "Attiecībām un laulībai ir jābūt pirmajā vietā," uzsver eksperti.  Protams, ka daudzās ģimenēs bērni parādās pirmie, pirms notikusi attiecību legāla noformēšana. "Taču tas nav godīgi attiecībā pret bērniem. Viņi kļūst par tādiem kā savienības vaininiekiem, it kā viņi būtu atbildīgi par šo ģimeni. Turklāt agrāk vai vēlāk bērni taču pametīs mājas, lai dotos paši savā dzīvē," norāda eksperts.

Viss ir vienkārši. Ģimenes, kas ēd kopā pie viena galda, ir stiprākas ģimenes. "Tas ir ģimenes savienošanās mirklis. Ēdiet vakariņas kopā vismaz četras reizes nedēļā," uzsver Botičs.

Eksperts iesaka atrast vismaz vienu divas aktivitātes, ko visa ģimene var darīt kopā vakaros. Botičs iesaka grāmatas lasīšanas tradīciju kopā ar mazākiem bērniem vakaros pirms gulētiešanas un kādas nopietnākas grāmatas nodaļas kopīgu lasīšanu ar lielākiem bērniem.

"Laimīgās ģimenēs prioritāte ir ģimenei un nevis draugiem," uzsver eksperts. Vecākiem ir jārūpējas par to, lai bērnu dzīve būtu pietiekami interesanta. Vecākiem ir jānosprauž robežas un jādefinē likumi, taču arī jārespektē fakts, ka bērniem ir nepieciešamas izklaides un prieciņi. Nogarlaikojušies bērni sāks meklēt draugus ārpus mājas, kas viņiem sola izklaides, kas var izvērsties bīstamas. Tāpēc ģimenei un tajā notiekošajam jābūt prioritāram, draugi nāk pēc tam.

Mūsdienās bērni bieži vien ir pārslogoti ar neskaitāmām ārpusskolas aktivitātēm. Mātes tādejādi ir kļuvušās par šoferēm - visur vadātājām, bet bērnu nekad nav mājās, turklāt vienlaicīgi. Tas nav laimīgas ģimenes labais piemērs, skaidro Botičs. Protams, ka ārpusskolas aktivitātēm ir jābūt un, ja to nav nemaz, tas atkal ir bēdīgi. Taču Botičs iesaka ieviest tādas aktivitātes, ko var darīt visa ģimene kopā - piemēram, skrituļošanu, skriešanu, baseina apmeklēšanu.

"Laimīgai ģimenei ir nepieciešami rituāli," skaidro Botičs. Rituāli var būt reliģiski, ar nacionālām īpatnībām saistīti vai pat unikāli tikai vienai ģimenei raksturīgi rituāli. Tam pilnīgi piekrīt Barbara Fīza, psiholoģijas profesore no Sirakūzas universitātes. "Laimīgām ģimenēm ir savi jēgpilni rituāli. Tie var būt unikāli un raksturīgi tikai šai ģimenei, kaut vai, piemēram, sestdienas rīta gājiens uz maiznīcu pēc svaigām maizītēm, iknedēļas picas vakars vai kaut vai kopīgas ģimenes dziesmas dziedāšana," uzsver eksperte.

Rituāli satuvina ģimenes locekļus, jo tie nemitīgi atkārtojas un tā sniedz drošības sajūtu. Rituāli atkārtojas, taču attieksmei pret tiem jābūt fleksiblai. Ja iemīļoto maizīšu ceptuve izrādās ciet, jums vienmēr jābūt citam variantam.

Ir skaidrs, ka bērni uzplaukst stabilitātes apstākļos. "Apstākļiem mājās jābūt mierīgiem," uzsver Botičs. "Runājiet ar saviem bērniem, dodiet norādes, varbūt pat kādreiz sodiet, bet nekad nezaudējiet kontroli un nekliedziet," uzsver Botičs. Kliegšana uz bērnu nozīmē, ka vecāki ir zaudējuši kontroli un bērnam tas nozīmē, ka māja vairs nav miera osta.

Vai bērniem būtu jāredz plēšanās un kašķi? Nē, protams. Ja gadās situācija, kad bērns kļuvis liecinieks asākam strīdam, pēc tam ir bērnam jāpaskaidro  un jāatvainojas, ka viņam nācies to redzēt un piedzīvot. "Mamma ar tēti sastrīdējās, bet tagad mums viss ir OK, " skaidro eksperts.

Nemitīga atrašanās darbos un nepietiekama laika veltīšana spēlēm ar bērniem rada bērnos nedrošības sajūtu. Ja kāds no vecākiem konstanti neatlicina laiku bērniem, tad bērnos tas rada nepilnvērtības sajūtu, ka viņi "nav pietiekami labi".

 Greizsirdība un sāncensība var novest pie šķelšanās ģimenē. "Es vienmēr stāstu bērniem, cik ļoti viņiem ir paveicies, ka viņiem ir brāļi un māsas," stāsta Botičs.

Ģimenei ir jābūt savai slēptajai valodai - iekšējiem un tikai ģimenei vien saprotamiem jokiem un iesaukām. "Šādi iekšējas lietošanas joki un vārdi apliecina, ka esat viena vienota grupa ar kopēju pieredzi," skaidro eksperts.

"To ir vieglāk apteikt, nekā izdarīt," uzsver Fīza. "Pēc savas būtības - ģimene ir lielums, kas nemitīgi mainās, un jums ir jābūt atvērtiem šīm izmaiņām. Kāds apprecas, kāds nomirst, kāds apprecas otrreiz. Tīneidžeri vienā dienā vairs nav bērni un jaunie vecāki vairs nav tīneidžeri. Taču jūs visi joprojām esat ģimene."

Laimīgās ģimenēs cilvēki pastiprināti komunicē viens ar otru. Viņi sazvanās krustu šķērsu. Bieži ģimenēs ir tā, ka visi informē kādu centrālo figūru, piemēram, informē māti un tad māte apziņo parējos. Taču īsteni laimīgās ģimenēs komunikācija ir tik atvērta, ka visi brīvi un ļoti bieži var komunicēt savā starpā krustu šķērsu, skaidro eksperti.