Laulība ir mirusi? Tad ko nozīmē kopdzīve 21. gadsimtā?  (38)

Joprojām netrūkst tradicionālā ģimenes modeļa - laulības - piekritēju

Aptaujātie portāla apmeklētāji uzskata, ka ģimeņu klasiskajā izpratnē joprojām ir gana daudz, vienkārši tagad vairāk uzzinām par problēmām, līdzīgi kā padomju laikos seksa nebija, invalīdi nebija... Bija tāpat un tikpat, tikai par to nerunāja.

Arī jaunās paaudzes pārstāvji nenoliedz tradicionālās laulības. Kāda gados jauna diskusijas dalībniece sacīja, ka viņai laulības saistās ar ļoti nopietnu lēmumu, soli, kas tiek sperts uz mūžu, nevis tikai tā: nu foršs puisis, man viņš patīk, es viņam arī, nu davai pamēģināsim, uzrīkosim kāzas, tad  jau redzēs kas būs tālāk. Kad iepazīsties ar īsto cilvēku, ir sajūta, ka gribi ar viņu mūžu kopā nodzīvot, ka vēlies salaulāties, svinīgi solīt mīlēt un būt kopā, saņemt šo pašu solījumu no viņa. Vārdu sakot, nosvinēt ģimenes tapšanu kopā ar mīļajiem, kas abiem tuvi un dārgi.

Citi pieļauj situāciju, ka vispirms padzīvo kopā tāpat un pēc tam, saprotot, ka var sadzīvot, nokārto attiecības oficiāli un domā par bērniem. Vispār varētu pat teikt, ka laulība pati par sevi tagad ir modē, jo tas taču forši - uzvilkt baltu kleitu, uztaisīt tusiņu un vēl smukas bildes. Atšķirība no senākiem laikiem ir tā, ka kādreiz par laulības saglabāšanu cīnījās, tika pāri strīdiem, bet mūsdienās kā kāds strīds tā attā un precē nākošo.

Kas īsti ir mainījies - laulības koncepcija vai sabiedrības uztvere

Daži deklarē, ka mūsdienās laulības institūts ir zaudējis gan savu vērtību, gan nozīmi, pat jēgu, jo laulību sākotnējā ideja nebija mīlestība, bet savienība. Kopš laulību pasaulē mēģina noteikt nevis vajadzība sakārtot īpašumu lietas (feodālisms, kapitālisms) vai vecāku lēmums (senā Indija, arī mūsdienu Indija, Ķīna un Austrumu valstis), bet MĪLESTĪBA, laulības saites pasaulē kopumā ir pavājinājušās. Mūsdienās mēs vairāk runājam par mīlestību un tiklīdz pirmie mīlas viļņi ir garām, laulības kuģis sāk šķobīties. Valda uzskats, ka nav ko mocīties, ja nekas nesanāk.

Protams, laulība kā juridisks akts, kas vajadzīgs formālu un juridisku attiecību sakārtošanai un atvieglošanai, lai nebūtu lieku problēmu ar mantu utt., tāpēc vien ir palikusi tāpat nozīmīga, taču tagad cilvēki šķiras vairāk, jo tas ir daudz vienkāršāk nekā kādreiz. Vēl svarīgāk ir tas, ka sabiedrības uztvere par laulības šķiršanu ir mainījusies un vairs nav jāuztraucas par sabiedrības nosodījumu un par apkaunojumu ar ko kādreiz saistījās laulības šķiršana (valdīja uzskats - ja precas, tad uz mūžu).

Viens no kopdzīves modeļu maiņas iemesliem - lielākas iespējas izpausties cilvēka būtībai

Diskutētāji atzina, ka cilvēki kā poligāmas un emocijās nenoturīgas būtnes reti kad spēj saglabāt gan uzticību, gan mīlestību uz visu mūžu. Cilvēki pēc dabas ir slinki un vieglāk ir neuzņemties atbildību un rūpes, dzīvojot atsevišķi un satiekoties brīvdienās vai izvēloties kādu citu "moderno" attiecību modeli. Tāpat mūsdienās sievietes ir daudz neatkarīgākas, pašas pieņem lēmumus, neļaujas vardarbībai un atļaujas pieļaut domu, ka var būt laimīgas arī pēc neizdevušās laulības.

Lai sadzīve visu nesarežģī - vēl viens no nosauktajiem moderno attiecību iemesliem

Ir daļa cilvēku, kas atzīst: mums patīk būt neprecētiem un patīk modelis - katrs savā mājā, brīvdienās kopā. Viss mīļi, strīdēties nav laika, kaut kur aizejam, aizbraucam, pamīlējamies un uz redzēšanos! Palīdzam viens otram, atbalstam, bet esam katrs pie savas mājas. Neiestājas rutīna, visu laiku tādā vieglā gaidīšanas reibonī. Labāk mazi svētki ik pa brīdim abiem, sadzīve visu sarežģī. Kopā dzīvojot vajag pieslīpēties, pielāgoties, bet ja ir savs dzīvoklis, kad apnīk, vari palikt vakarā viens. Protams, ja ir mazs bērns, tad tādu modeli grūtāk uzturēt.

Savukārt citi nesaprot runas par to, ka laulība ir darbs; ka attiecības jākopj, ka jāmācās sadzīvot u.tml. Viņi neko mākslīgi nekopj, viņiem vienkārši patīk dzīvot kopā. Dara katrs savas lietas, ko būtu darījuši arī vienatnē, un viens otram netraucē. Neviens ne no kā nav atteicies.

Lai izskaidrotu kopdzīves modeļu maiņu, piesauc pat sazvērestības teorijas  

Diskutētāji nosauc pat tādu iemeslu, ka kādam ir izdevīgi, lai ģimenes nav stipras un tāpēc visādos veidos tās mēģina padarīt mazāk nozīmīgas. Kas gan varētu būt šis viltīgais mahinators? Varbūt tas esot izdevīgi visur valdošajai Patērētājkultūrai? Daudz vairāk taču iepērkas cilvēki, kas atrodas nepārtrauktā meklēšanās periodā. Laimīga, pašpietiekama ģimene ar bērniem nav ražotāju mērķauditorija. Tie (lielākoties) nepērk ne dārgus sporta auto, ne briljanta gredzenus, ne ekskluzīvus ceļojumus.

Vai pastāv pareizākais un labākais ģimenes attiecību modelis

Daļa psihologu šajā jautājumā aicina īpaši pievērst uzmanību diviem aspektiem - bērnu audzināšanai un personīgajām attiecībām. Viņi uzskata, ka tikai tradicionāla ģimene radot iespēju pilnvērtīgai bērna emocionālai attīstībai. Arī cilvēka psihiskās veselības saglabāšanai esot svarīgi atrasties tradicionālās ģimeniskās attiecībās. Tad varbūt tiešām šajā sfērā ir kāds pareizākais, cilvēkiem labākais modelis, kuru vajadzētu aizstāvēt "cauri laikiem", vienmēr un visur?

Komentētāji iebilst, ka nekad nebūs tā, ka viens modelis būs piemērots visiem un būtu nepareizi likt cilvēkam justies slikti, tikai tāpēc, ka viņa viedoklis nesakrīt ar vairākumu. Tas ir tāpat kā apgalvot, ka visām sievietēm ir vajadzīgi bērni. Viņi aicina būt tolerantākiem vienam pret otru - gan tiem, kas piekrīt mūžīgām un nemirstošām ģimenes vērtībām, gan tiem, kas vairāk akceptē civillaulības (ja vien, protams, māte vai tēvs nemainās katru gadu). Nevajagot tēlot, ka laulība ir svēta, kaut iekšā viss ir miris un pūt sācis. Bērnus negatīvi ietekmē arī tie vecāki, kas "cenšas sadzīvot bērnu dēļ".  

Interesantu viedokli pauž biedrība "Īsta Mīlestība Gaida", ir vērts tajā ieklausīties:

"Laulība nav tikai juridisku attiecību nokārtošana, bet tā ir derība, kas tiek slēgta starp diviem pieaugušajiem - vīrieti un sievieti, ar mērķi veidot kopīgu dzīvi un ģimeni. Derība ir vienošanās par pašuzupurējošām attiecībām, kuru būtība ir mūžīga jeb "līdz nāve šķirs". Tas nav līgums, kurā viena puse pieprasa otrai pusei pildīt līguma saistības, bet gan tādas attiecības, kurās tiek noslēgta savstarpēja nodošanās vienam otra rīcībā uz visu dzīvi.

Šīs derības slēgšanas pamatā ir abpusējs solījums būt uzticamam līdz nāvei, būt kopā priekos un bēdās, veselībā un slimībā, bagātībā un nabadzībā, respektīvi, tas ir solījums palikt uzticamam neatkarīgi no apstākļiem. Šo solījumu apstiprina liecinieki, kuri ar parakstu apliecina, ka šāda derība tiek slēgta. Kad šī vienošanās tiek noslēgta, laulātais pāris to "apzīmogo" ar pirmajām savstarpējām intīmām attiecībām, kurās tiek izlietas nevainības asinis kā "derības zīme", pārraujot meitenes klēpja "priekškaru" jeb jaunavības plēvi. Asinis simbolizē dzīvību, tāpēc derībai ir dzīvības vērtība. Līdzīgas derības nereti slēdz arī dažādos slepenos grupējumos, piemēram, bandās, kur ar savām asinīm jāsola uzticība konkrētajam grupējam, citādi nodevības gadījumā draud nāve. Mūsdienu sabiedrībā šis tikumības princips - atdot nevainību kāzu naktī ir ticis nicināts, tāpēc arī laulība tiek nicināta kā tāda.

Skaidrs, ka mūsdienās cilvēki ir pazaudējuši laulību jēgu, jo neredz, ka laulība ir Dieva iestādījums, bet atzīt augstāku varu jeb Radītāju cilvēki sava egoisma dēļ nevēlas. 2012. gada jūlija "Ilustrētā Zinātne" raksta par to, ka visai cilvēcei ir viens ciltstēvs un viena ciltsmāte, kas parāda, ka cilvēce ir cēlusies no ģimenes šūpuļa.

Radītājs ir ielicis savus fiziskos un morālos likumus, kurus pārkāpjot cilvēki cieš gan fiziski, gan morāli. Piemēram, cilvēks var ignorēt gravitācijas likumu un lēkt no astotā stāva zemē. Sekas ir fiziskas ciešanas. Radītājs cilvēcei ir atklājis 10 baušļus, no kuriem pirmie četri runā par attiecībām ar Dievu, bet pārējie seši par attiecībām starp cilvēkiem. Septītais bauslis (luterāņiem un katoļiem tas ir sestais) "tev nebūs laulību pārkāpt" runā par laulības iestādījuma aizsargāšanu ar likumu. Tikko cilvēki sāk ignorēt dabiskos morāles likumus, viņi cieš morāli (nevelti daudzi cilvēki runā par to, ka viņus moka "morālie"). Ja Radītājs ir ielicis likumu par laulību, tad nav šaubu, ka tā ir dabiska cilvēku dzīves sastāvdaļa neatkarīgi kāda būtu cilvēku attieksme pret to. Piemēram, ja cilvēks ignorē gravitācijas likumu un nositas, lecot no astotā stāva, neizmaina šī likuma spēku. Tāpat tas ir ar laulību, neatkarīgi, ko cilvēki domā par laulību, tās spēks un nozīme cilvēku dzīvē nemazinās.

Radītājs mūsos ir ielicis sirdsapziņu, kas mūs mudina darīt labu un nevis ļaunu, lai mēs pasargātu sevi un citus no sāpēm. Diemžēl sabiedrība pārkāpjot otro bausli (neveido sev elku tēlu) ir radījuši paši savu uzskatu un ticības sistēmu, sākot vairāk paļauties uz savu gudrību, bagātību un prātu nevis uz Radītāja ieliktajiem likumiem. Tā rezultātā ir radušās pretdabiskas tieksmes, kas sāk ārdīt sabiedrību no iekšpuses - te ir runa par ģimenes iestādījuma postīšanu.  

Veselīgai personas attīstībai ir nepieciešami abi dzimumi - vīrietis un sieviete. Tas bērnam iemāca saprast, kādu dzimumu viņš pārstāv un kā ir nepieciešams izturēties pret pretējo dzimumu. Puika iemācās, ko nozīmē būt ar vīrieti, vīru un tēti, bet meitene iemācās, ko nozīmē būt par sievieti, sievu un māti.

Diemžēl, parasti, pašus asākos pretargumentus ģimenēm izsaka cilvēki, kuri nav piedzīvojuši laimīgu ģimenes dzīvi. Tas ir tāpat, kā cilvēks, kurš nekad nav dzēris, piemēram, īstu lauku govs pienu nevar pateikt kā garšo īsts lauku piens, jo visu dzīvi ir dzēris pienu no tetra pakām. Laulības un ģimenes idilli ir jāpiedzīvo un tad to gribēsies atkārtot. Kamēr tas nav piedzīvots, tikmēr vienmēr būs pretspars sabiedrības pamatam  - ģimenei."