Ko par izmaksāšanu paredz etiķetes prasības
1973. gadā izdotā grāmatā "Vai jūs protat uzvesties?" teikts: "Mūsu dienās sievietēm ir tādas paša tiesības kā vīriešiem, jo viņas pašas nopelna sev iztiku. Tāpēc ir pilnīgi dabiski, ja sieviete izsaka vēlēšanos pati samaksāt savu tēriņu. Šajā situācijā neviens vīrietis nedrīkst iedomāties, ka ir aizskarts viņa gods. Ja sieviete vēlas par sevi samaksāt pati arī tad, ja vīrietis viņu ielūdzis, viņai tas jāpaziņo jau pirms rēķina kārtošanas, lai viesmīļa klātbūtnē nebūtu jāstrīdas."
Ar etiķeti viss skaidrs, tomēr sabiedrības viedoklis nav tik viennozīmīgs. Diskusijas mētājas no vienas galējības otrā. Vienuviet vairums šausminās par vīriešu skopumu, bet citviet saka, ka necieš izmaksāšanu, jo tā ir tikpat kā sievietes nopirkšana vai pirmais solis ceļā uz to.
Ko domā sievietes un vīrieši par izmaksāšanu pirmajā randiņā un tālākā iepazīšanās periodā
Daļa sieviešu uzskata: "Protams, pirmajā randiņā noteikti vai pat visā randiņu periodā vienmēr maksā vīrietis!". Tas ir tik elementāri, ka vispār nav diskusijas vērts, jo tā ir pieņemts, tas ir pieklājīgi, skaisti un solīdi. Ja vīrietis izteiks vēlmi maksāt rēķinu līdzīgās daļās, sieviete samaksās, bet uz tālākām attiecībām vīrietis var nepretendēt, jo tāds vīrietis nav cieņas un uzmanības vērts.
Ja šādas sievietes satiktais vīrietis būs no tiem, kas pārstāv uzskatu "Vīrietis vienmēr izmaksā sievietei, pat tad, ja redz viņu pirmo un pēdējo reizi, bet sievietes mēģinājumu maksāt savu daļu uztvers kā apvainojumu", viņiem noteikti varētu kaut kas sanākt, nu katrā ziņā, liktenīgais strīds nebūs par to, kurš izmaksās kafiju. Savukārt būtiskas domstarpības varētu rasties ar uzskata "Maksāju atkarībā no situācijas, bet noteikti nevēlos izmaksāt tādai sievietei, kura vērtētu mani pēc tā vai izmaksātu es kafiju vai ne, vai arī uzskata, ka tas ir mans pienākums viņai izmaksāt" paudēju.
Saprasties varētu arī vīrietis, kurš uzskata, ka sieviete pati var par sevi samaksāt un sieviete, kura nekad neļauj sev izmaksāt, bet, ja kāds mēģina to darīt, uztver to kā apvainojumu, apspiešanu, dzimuma noniecināšanu, vēlmi nopirkt utt. Šīs sievietes uzskata, ka vairs nav senie laiki, kad tradīcija, ka vienmēr maksā vīrietis radās un bija iederīga, jo sievietes nepelnīja. Tagad esot citi, moderni laiki un seno laiku etiķete vairs neder.
Pastāv arī dažādi kompromisa piekritēju viedokļi:
Maksā tas, kurš uzaicinājis,
Sieviete piedāvā pati samaksāt. Ja vīrietis uzstāj, ka maksās par abiem, viņa neiebilst. Varbūt pat cer uz to, taču viņai vienmēr ir līdzi tik daudz naudas, lai vajadzības gadījumā varētu samaksāt pati.
Ja vīrietis nemaksā, tas nozīmē ka šī sieviete nav ieinteresējusi, tas ir diplomātisks mājiens, ka turpinājuma nebūs.
Ja man gribas, lai ŠIS vīrietis izmaksā, tad es to ļauju, bet, ja neļauju, tas visdrīzāk nozīmē, ka vairāk randiņu nebūs.
Oriģināla ideja: vislabāk uz randiņu nākt jau katrs ar savu kafijas termosiņu....un tad kādā klusā parka nostūrītī tos sarunas gaitā iztukšotu.
Vēlākos randiņos, ja, piemēram, dodas izbraukumā pie dabas (attiecīgi puisis lieto savu auto, benzīnu utt.), meitene sagatavo līdzi maizītes un tēju termosā, tas ir, abi piedalās kopīgo pasākumu izdevumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
