Laimīga laulība ir iespējama. Kā popularizēt šo pārliecību jauniešu vidū?  (23)

4. - 6. klasēs lektori ar bērniem diskutēja par to, kādas ir mūsu iespējas un izaicinājumi šai pasaulē; kas ir ģimene - dāvana vai pienākums, un kā mēs varam veidot šo pasauli labāku. 7. - 9. klasē pirmās divas nodarbības bija veltītas cilvēka identitātes, cieņas un brīvības jautājumiem, kā arī draudzības, iemīlēšanās, mīlestības un spējas uzņemties atbildību par savu rīcību tēmai. Vidusskolas klasēs RARZI studenti diskutēja par to, vai viegli būt cilvēkam un ko nozīmē tas, ka ģimene ir sabiedrības un valsts pamats.

Nodarbību vadītāji atzina, ka bērni ar lielu atvērtību klausās stāstīto un iesaistās diskusijās. Mazākajās klasēs bērni ļoti novērtē ģimenes lomu, atzīst, ka tā viņiem ir pirmajā vietā, ka tur jūtas droši un aizsargāti. Vienlaikus projekta dalībnieki novēroja, ka daudzos bērnos šī tēma nes arī sāpes, jo ģimenēs ir dažādas grūtības, vecāki šķiras, viņu vidū nav vienprātības. Tie bērni, kuriem ir kaut kādas problēmas ģimenēs, ir aizvērtāki un nelabprātāk dalās savās domās.

Portāla "DELFI" redaktors un auglības atpazīšanas metožu konsultants Marks Jermaks šī projekta ietvaros jau otro gadu dodas pie 7. - 9. klašu skolēniem. Viņš ir pamanījis, ka jaunieši neviennozīmīgi uztver laulību. Daži uzskata, ka tā ir svarīga un vērtīga. Citi nenovērtē, kam iemesls, iespējams, ir negatīvā personīgā pieredze ģimenē. "Protams, laulība pati par sevi neko negarantē. Šim solim jābūt saistītam ar gatavību uzņemties atbildību un palikt kopā arī tad, kad ir grūti. Bet redzam arī to, ka jauniešos ir slāpes pēc normālas, pilnvērtīgas dzīves, pēc mīlestības, kas nepāriet mēneša laikā. Tikai to īstenot ir grūti un ir ļoti maz atbalsta. Visur apkārt ir tādi saukļi: "Izbaudi dzīvi!", "Nedomā par sekām!" Ar tādu pieeju nevar īstenot laimīgas laulāto attiecības, kurās ir jāiegulda, pie kurām ir jāstrādā."

Lai jauniešiem palīdzētu veidot laimīgas laulāto attiecības, M. Jermaks kā risinājumu min nepieciešamību popularizēt pozitīvus piemērus no atpazīstamu cilvēku dzīves. Atsaucoties uz profilaktisku programmu "Dārgumu arhipelāgs" Polijā, viņš saka: "Sabiedrībā ir cilvēki, kas cīnās par laulību, kas cenšas būt uzticīgi, nelieto narkotikas, atsakās no alkohola. Šo cilvēku dzīve parāda, ka tas ir iespējams. Protams, tādas programmas izveidē ir ieguldīts liels darbs, bet arī mūsu Latvijas sabiedrībā ir šādi cilvēki, kas var kalpot par iedvesmojošu piemēru."

Projekta lektori arī uzsver, ka vērtībizglītībai jābūt sistemātiskai, jo dažu nodarbību laikā nevar izmainīt vērtību sistēmu. "Jauniešiem jāpalīdz veidot vērtību sistēmu, kas ir konstruktīva, kas neved strupceļā," saka M. Jermaks. "Tajā ir jāiegulda resursi no valsts, pašvaldības puses. Pēdējā laikā daudzas skolas mūs ielūdz pie sevis ārpus šī projekta. Tas nozīmē, ka pastāv pieprasījums pēc tādas izglītības programmas, kas nav vērsta uz kontracepcijas popularizēšanu, bet uz profilaksi, lai jauniešiem dotu pozitīvu motivāciju, lai nebūtu šīs problēmas vai arī lai tās sāktos vēlāk. Viņi saka: mēs vēlamies tādu izglītības programmu, kas balstās uz vērtībām."

Pat ja cilvēkiem ir dažādas vērtības, tomēr ir tādas vērtības, par kurām neviens nediskutē, piemēram, neviena sieviete nevēlas piedzīvot abortu, tāpat arī attieksme pret vardarbību ir viennozīmīgi negatīva. Šī iemesla dēļ lektori skolās ar jauniešiem vairakkārt runāja par pašvērtējumu, cik svarīgi ir apzināties gan savu, gan otra cilvēka cieņu un vērtību, un nedarīt otram to, kas viņu pazemo.

Lielākā daļa RARZI studentu, kas piedalās nodarbībās vidusskolēnu auditorijā, ir vecumā virs 35, ar bagātu dzīves pieredzi. Viņu vidū ir tenors Jānis Kurševs, Nacionālo Bruņoto spēku virsnieks Mareks Savickis, vijolniece Madara Jauģiete, u.c. Pēc tikšanās reizēm viņi atzina, ka tās ir ļoti bagātinošas, un pauda cerību, ka arī jaunieši no tām iegūst. Pie skolēniem viņi dodas kā draugi, necenšoties moralizēt vai teikt kaut kādas augstas gudrības. "Mēs kopā meklējam atbildes, rosinām domāt un pastāstām par to, ko paši esam piedzīvojuši. Bieži vien tieši tas ir visspēcīgākais un liek jauniešiem pašiem sākt domāt un meklēt savas atbildes," saka M. Jauģiete.

Nodarbību vadītāji vēlas parādīt, ka ir dažādas iespējas, kā dzīvot dzīvi. "Atceros, kā pati skolā sēdēju. Pie mums neviens nenāca. Tajā vecumā ir ļoti svarīgi iekļauties. Lai citi tevi pieņemtu, tu izdari daudzas muļķības. Tāpēc gribas jauniešiem pateikt: "Nedariet tās muļķības!" Lai gan kopumā man šķiet, viņi ir daudz saprātīgāki par mums un ļoti domājoši," atzīst RARZI studente. Edgars Svētiņš, kas koordinē to pasniedzēju un studentu grupu, kas dodas pie vidusskolēniem, ar prieku atzīst, ka ir pārsteigts par mūsdienu jauniešiem. "Mediju radītais iespaids ir daudz negatīvāks. Bet redzu, ka jauniešos vēl ir daudz ideālisma, viņi nav dzīves sagrauti un tic labajam," teica E. Svētiņš.

Projekta "Es ģimenē un sabiedrībā: ticības, cerības un mīlestības loma cilvēka, ģimenes un sabiedrības saliedēšanā un valstiskās piederības stiprināšanā" ietvaros RARZI pasniedzēji un studenti devās uz septiņām vispārizglītojošām Rīgas skolām. Rudenī šī iniciatīva turpināsies. Projekts tiek īstenots ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu.