"Analizējot atsevišķus šķiršanās gadījumus, ceram uzzināt, kā agrā bērnībā gūtā pieredze, veidojot savstarpējās attiecības ar līdzcilvēkiem, ietekmē cilvēka saskarsmi ar tuviniekiem, viņam pieaugot," teic pētījuma vadītāji, skaidrojot tajā iegūtos datus un atklājot pētījuma ideju.
Pētījumā piedalījās 7735 cilvēki, aizpildot aptaujas anketas un atbildot uz jautājumiem par personību, kā arī sniedzot savu raksturojumu un izpratni par ciešām attiecībām.
Vairāk nekā trešdaļa pētījuma dalībnieku atklāja, ka viņu vecāki ir šķīrušies, un vidējais vecums, viņiem piedzīvojot vecāku laulības iziršanu, bijis deviņi gadi.
Tāpat atklāts, ka bērni, kas uzauguši kopā ar vienu no vecākiem (74% gadījumu ar māti, 11% gadījumu ar tēvu, 15% gadījumu ar vecvecākiem vai aizbildņiem), pieaugušā vecumā jūt izteiktu nedrošību, kontaktējoties ar vecāku, kurš nav bijis līdzās visu dzīves laiku.
Tiesa, pētījumā iegūtie dati nav apstiprinājuši pieņēmumu, ka cilvēki, kas uzauguši šķirtās ģimenēs, nākotnē veido neveiksmīgākas attiecības ar saviem partneriem, pārņemot vecāku uzvedības modeli. Neraugoties uz praktisku piemēru trūkumu, šķirtu vecāku atvases vienlīdz labi spēj izrādīt pieķeršanos un veidot ilglaicīgu savienību, kurā netrūkst romantikas, ar savu mīļoto cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
