Foto: Shutterstock

Izplatīts iemesls sieviešu neauglībai ir bakteriālā inficēšanās ar hlamīdijām Chlamydia Trachomatis. Šajā rakstā pastāstīsim, kā var inficēties un kādas sekas tas var radīt vīriešiem un sievietēm. Intervija ar dr. Šmausu pastāsīs jums par izsargāšanos un ārstēšanos.

Hlamidioze – kas tā ir par slimību?

Chlamydia Trachomatis (hlamidioze) ir šīs bakteriālās infekcijas slimības zinātniskais nosaukums, un tā ir viena no visbiežāk sastopamajām seksuāli transmisīvajām slimībām pasaulē. Vismaz puse neauglības gadījumu iemesls ir gadiem ilgi ielaista un neārstēta infekcija. Vācijā vien inficēto skaits sasniedz gandrīz vienu miljonu. Pēc Vācijas "Sieviešu veselības veicināšanas ārstu sabiedrība" veiktās aptaujas vācu jauniešu vidū atklājās, ka 83% aptaujāto nekad vēl nebija dzirdējuši par šo slimību. Tā ir neziņa ar postošām sekām.

Inficēto skaits pieaug strauji – pēdējo desmit gadu laikā tas ir pieaudzis par vairāk nekā vienu trešdaļu. Jau tagad apmēram 10% vācu jauniešu virs 14 gadu vecuma ir inficēti. Vielielākā šīs slimības ļaunprātība slēpjas tajā faktā, ka 80 % inficēto sieviešu un 50 % inficēto vīriešu nav šai infekcijai raksturīgo simptomu.

Kā es varu sevi pasargāt?

Kā jau seksuāli transmisīvā slimība arī hlamdioze galvenokārt tiek nodota partnerim neizsargāta dzimumakta laikā. Taču arī petinga un orālā seksa laikā ir iespēja inficēties. Pat grūtnieces var nodot šo infekcijas slimību savam vēl nedzimušajam bērnam. Šīs baktērijas var gadiem bieži vien gadiem ilgi "ziemot" un aizvien atkal pa jaunam uzliesmot. Simptomi parādās, ja tādi vispār ir, vienu līdz trīs nedēļas, vairākus mēnešus pēc inficēšanās, vai arī, kā tas notiek visbiežāk, tie neparādās vispār. Iespējamās slimības simptomi vīriešiem ir dedzinoša sajūta urinēšanas laikā, sievietēm – smeldzošas sāpes vēdera lejas daļā, pastiprināti izdalījumi un asiņošanas starpmenstruālā cikla laikā.

Kādas sekas inficēšanās rada vīriešiem un sievietēm?

Ja inficēšanās nav savlaicīgi atklāta, sekas var būt ļoti nopietnas. Slimības laikā vēdera lejasdaļā veidojas zirnekļtīklam līdzīgi saaugumi, kas nosprosto dzimumorgānus, rada iekaisumus, hroniskas sāpes vēdera lejasdaļā un bieži vien noved pie neauglības.

Ja olvadi ir nosprostoti, olšūnas pa olvadiem vairs nesasniedz dzemdi. Ja pat olvadi paliek nenosprostoti, tie bieži vien ir tik ļoti cietuši no šīs infekcijas un tajos ir mikroskopiskas brūcītes, ka tie tik un tā vairs nevar veikt savu funkciju. Inficētās sievietes vairs nevar tikt apaugļotas dabīgā ceļā, tāpēc bieži vien šīs sievietes izmanto mākslīgo apaugļošanu (IVF:In-vitro-Fertilisation). Šajā gadījumā olšūnas tiek ņemtas no olnīcām, mēģenē apaugļotas un tad mākslīgi ievietotas dzemdē.

Vīriešiem šī slimība izraisīt sēklinieku un prostatas iekaisumus vai urīnizvadkanālu sašaurināšanos. Retos gadījumos tā var izraisīt arī locekļu un acu iekaisumus.

Iespējamība: Alerģija pret baktērijām

Vēl vienai no hlamidiozes radītajām sekām uzmanību sāka pievērst tikai mūsdienās, proti, ja šādu infekcijas slimību nesāk atbilstoši ārstēt ar antibiotikām, tad ķermenis attīsta sava veida "alerģiju" pret baktēriju noteiktām virsmas struktūrām. Ja tāda "alerģija" pastāv, to var atklāt tikai nosakot hlamidiālos karstuma šoka proteīnus t.s. anti-ķermeņus. Ja ir tāda alerģija, tad pēc akūtas hlamidiozes tā var radīt tādas problēmas kā reimatiskas saslimšanas. Pieaug arī priekšlaicīgo dzemdību vai pat spontāno abortu risks. Kā ārstēt šādu "alerģiju", vēl aizvien nepastāv vienprātība. Tomēr daudzi ārsti atbalsta vairāku nedēļu terapiju ar imūnsupresīviem medikamentiem, piemēram, medikamentu "Cortison". Bet pirms ārstēšanas ir jāpārliecinās, ka nepastāv vairs neviena akūta infekcija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!