Vēlaties, lai jūsu mazulis būtu laimīgs un gudrs? Jūs viņam varat palīdzēt, ja īstajā laikā nodrošināsiet to, kas ir svarīgs smadzeņu attīstībai.Šajā rakstā izlasīsiet, kā dažādos veidos attīstīt bērna smadzenes, īpaši pirmā dzīves gada laikā. Kā arī uzzināsiet, kāpēc drošības un uzticēšanās sajūtas šim procesam ir tik ļoti svarīgas.
Visi mazuļi ir gluži kā ieprogrammēti būt gudriem un attapīgiem. Mācību process viņiem sagādā prieku. Jau no paša sākuma. Ja vēl arī ir jūtams vecāku atbalsts, tad nekas nevar noiet greizi. Tad no attapīgiem jaundzimušajiem izaug gudri pirmklasnieki. Taču sākumā ir jāpiedzīvo daudz svarīgu dzīves etapu, kas vairāk neatkārtosies.Uzticēšanās sajūta ļauj atslābināties
Uzticēšanās ir tā maģiskā sajūta, kas ļauj gan lieliem, gan maziem veikt lielus darbus.Vēlme dzīvot un mācīties ir iedzimta katram veselam mazulim. Lai attīstītu visas viņa spējas, ir nepieciešama drošības sajūta. Atklāt un izprast pasauli mazuļi var vislabāk tad, kad nepārtraukti atrodas savu vecāku tuvumā un aizsardzībā. Tikai tad viņi jūtas droši.Viņu mazās smadzenes strādā visefektīvāk tad, kad apkārtējās pasaules piedāvāto informāciju var apgūt un uztvert nepiespiesti, bez bailēm un stresa. Tie mazuļiem, kuri nepārtraukti mēģina pārliecināties, ka nav atstāti vieni, nespēj smadzenēs pārstrādāt jauniegūto interesanto informāciju. Savukārt bērnu un jauniešu psiholoģija jau gadiem pēta dažādus aspektus, kas ir nepieciešami bērnu veselīgai attīstībai.
Ciešā saikne ar māmiņu un tēti
Pirmo 12 mēnešu laikā īpaši svarīga ir ļoti cieša iekšējā saikne ar māmiņu un tēti. Saikne, kuras pamatā arī veidojās īpašā uzticēšanas sajūta, rodas pirmā dzīves gada laikā. Tā rodas, kad mazulis jūtas saprasts, kad viņa vajadzības tikt pabarotam, sasildītam, samīļotam un iedrošinātam tiek piepildītas. Daba ir parūpējusies par to, ka visas māmiņas un tēti intuitīvi jūt, kas ir vajadzīgs viņu bērnam. Saikne veidojas tiešā saskarē ar mazuli, kad vecāki uzticas šai dabiskajai intuīcijai. Tā rodas maigu pieskārienu, acu kontaktu un nelielu dialogu laikā. To mīlestību, ko vecāki sniedz savam bērnam, viņi arī saņem atpakaļ. Tas varētu būt smaids vai arī prieka pilns spiedziens, čubinot un apmīļojot mazuli. Šī sajūta liek vecākiem saprast, kā var nomierināt savu mazuli, kā arī liek sekot līdz viņa nelielajiem attīstības soļiem.Kopš dzimšanas nervu šūnas smadzenes kāri uztver visus signālus un informāciju, kas tiek uztverta ar maņu orgāniem. Šūnas mēģina sakārtot šo iegūto informāciju. Rodas nervu sistēma – veidojas nervu savienojumi un nervu sinapses. Sarežģītie uzdevumi ļauj bērnam izprast komplicētas kopsakarības un noteikumus, kā arī veikt loģiskus secinājumus un konkrētās situācijās iemāca attiecīgi uzvesties. Jo vecāks bērns kļūst, jo labāk bērns sāk apzināties, kas viņam ir jādara.Ja 7 mēnešus vecā Ilzīte, piemēram, vēlas satvert rokā to mazo lācīti, kas guļ uz grīdas viņas priekšā, tad tā vairs nav liela problēma. Impulss tiek novadīts uz smadzenēm, un process tiek uzsākt: izstiept roku, atvērt plaukstiņu, pēc tam satvert. Pirms trīs mēnešiem šis uzdevums vēl prasīja ļoti daudz pūles. Soli pa solim attīstās dažādi smadzeņu reģioni. Pirmo dzīves mēnešu laikā katram attīstības posmam smadzenes izveido īpašus savienojumus. Tāpēc mazulim vajag mieru un tikai tik daudz kairinātāju, cik tas pats var apstrādāt.
Pietiekami daudz laika, lai nostiprinātu zināšanas
Sākumā savienojumi starp nervu šūnām smadzenēs ir ļoti vāji. Tie kļūst ciešāki, ja ik pa laikam tiek kairināti. Novērojumi rāda, ka mazuļi ved paši savu iekšējo statistiku. Līdzīgām lietām ir līdzīgas īpašības.Visām automašīnām ir riteņi: Piemēram, 5 mēnešus vecais Pēterītis jau labu laiku saprot, ka visām automašīnām ir riteņi. Jo biežāk viņš redz automašīnas, jo vairāk tas paliek viņa atmiņā.
Atkārtošana - zināšanu māte: Pasaule sastāv no atkārtotiem mēģinājumiem un kļūdām. Dienām ilgi Pēterītis mēģina aizsniegties līdz savam knupītim, kas atrodas viņa gultiņā. Dažreiz viņam tas izdodas. Ar katru reizi viņa kustības paliek pārliecinātākas, un jau nākamajā reizē viņš spēj bez raizēm satvert knupīti un patstāvīgi to ielikt sev mutē.
Noteikt mācību vielu pašiem
Pasaule ir liela izmēģinājumu laboratorija, un mazuļi izbauda to, ik dienu piedzīvojot kaut ko jaunu. Viņi nepārtraukti novēro un eksperimentē. Viņi rāda māmiņai un tētim, kas viņus interesē. Piecu mēnešu vecumā viņi var jau parādīt to ar rociņām, pirms tam viņu sejiņas atplaukst smaidā, kad ierauga sev pazīstamu seju un uzsāk sarunu ar vecākiem, izmantojot pirmās rīkles radītās skaņas.Vecāki blakus, miers mājā
Kaimiņienes skaļā balss? Spoža zibspuldze? Vai tas bērnam ir bīstami? Īss skatiens uz māmiņu vai tēti un mazulis nomierinās. Viņu nomierinošā ķermeņa valoda, draudzīgā mīmika, klusās balsis signalizē par to, ka viss ir kārtībā.Šāda veida mierinājums ir tas, ko 3 līdz 4 mēnešus veci mazuļi meklē savos vecākos. Jo aktīvāki kļūst bērni, jo pamanāmāks kļūst šāda mierinājums.
Deviņu mēnešu vecumā mazuļi pirmajos rāpošanas mēģinājumos saskatās ar māmiņu vai tēti, kuru sejas izteiksmes parāda, vai mazulis dara visu pareizi. Jaunu lietu apgūšanu vairs nenotiks tik raiti, kā tā notiek pirmā dzīves gada laikā. Bērna smadzeņu apjoms šajā laikā ir trīskāršojies. Vissvarīgākie nervu savienojumi - izveidojušies. Mazuļi ir ieguvuši intelektuālās zināšanas, kas nepieciešamas viņu turpmākajai garīgajai attīstībai. Viņi sāk domāt abstrakti. Pirmā dzīves gada beigās mazuļi zina, ka daudz kas ir pavisam reāls, ja pat to nevar redzēt. Viņi spēj atcerēties māmiņas vai tēta seju, ja pat viņi uz to brīdi ir šķirti.
Šis ir ļoti svarīgs posms ceļā uz patstāvību. Jo ciešāka saikne bērnam ir ar vecākiem, jo skaidrāk viņš sevī saglabā viņu sniegto mīlestību, jo vieglāk viņam padodas spert pirmos patstāvīgo soļus šajā lielajā pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit
