Mazulis sporto: Aktīvas rotaļas lielākai pārliecībai

Šajā rakstā uzzināsiet, kāpēc kustību brīvība ir galvenais priekšnosacījums mazuļa fiziskajai attīstībai, un kādā vecumā bērniem būtu jāsāk apgūt tādu konkrētu, organizētu sporta veidu kā dejas, piemēram, baletu?

Kas vajadzīgs bērna istabā, neskaitot gultiņu un plauktu? Pēc iespējas vairāk brīvas vietas! Bērni, kas daudz kustas, tādējādi iepazīstot savu ķermeni un tā spēju robežas, ceļ arī savu pašapziņu. Sports cilvēku padara ne tikai slaidu un izveicīgu, bet arī pārliecinātāku par saviem spēkiem. Nav nekāds brīnums, ka daba jau kopš dzimšanas katru bērnu ir apdāvinājusi ar vingrošanas un rotaļu prieku. Ja vien viņiem būtu tā iespēja nodoties šai dabiskajai dziņai, kad vien viņi vēlas! Tas nav viegli izdarāms, jo ne vienmēr dzīves apstākļi to atļauj. Bieži vien arī līdzcilvēku nervi to arī nevar izturēt. Mazi bērni bieži vien piedzīvo to, ka viņi tiek slavēti tieši tad, kad braši sēž uz krēsla. Taču bieži vien ir tā, kā to apraksta daudzi eksperti: "Tikai tad bērni ir spējīgi nomierināties un koncentrēties, kad viņiem ir pietiekami daudz iespēju kārtīgi izkustēties."

Lai nomierinātos un koncentrētos, bērniem ir kārtīgi jāizkustas.

Ar sava ķermeņa palīdzību bērni vēlas iepazīt pasauli un tās fizikas likumus. Un to, kā viņi tos paši var ietekmēt. Bremzes vajadzētu palaist vaļīgāk. Tas sākas ar to, ka vecākiem vajadzētu iemācīties priecāties par bērna vēlmi kustēties daudz un dikti - arī tad, kad viņi paši gribētu izbaudīt nedaudz miera. Vecākiem nevajadzētu mazajam draiskulim pielipināt kaut kādas viņu bailes!

Kamēr vien viņi nerāpjas grāmatplauktā, visus aizrādījumus nevajadzētu izteikt skaļi! Svarīgs ir arī vecāku paraugs. Tie vecāki, kuri zviln uz dīvāna kā kartupeļu maisi, nekur neiet un neko nedara, tādu piemēru rāda saviem bērniem. Nevajag būt lielam sportistam, taču, kurš pats nenodarbojas ar sportu, diez vai pats varēs spēlēt sunīšus un paslēpes mežā ar savu trīsgadīgo bērnu.

No 18 mēnešu vecuma

Apmēram no 24 mēnešu vecuma

Apmēram no 30 mēnešu vecuma

Arī mājās bērniem vajag vietu, kur viņi vienatnē varētu izkustēties, lai nevajadzētu nepārtraukti lūgt mammu vai tēti: "Nu, lūdzu, izej ārā kopā ar mani!" Pat daudzdzīvokļu nama dzīvoklī ir iespējams radīt brīvu vietu bērna kustību brīvībai!

Mājā, pie kuras nav dārzs un kurā ir maza bērnistaba, iespējams, ir kāda pagraba vai glabāšanas telpa, ko var pārveidot par nelielu rotaļu vietu.

Bērnistabā jāatrodas tikai tām mēbelēm, kas tur tik tiešām ir nepieciešamas: gulta, skapis vai kumode, iespējams arī galds un krēsls. Tās rada vietu kustības brīvībai. Bērnu apģērbs var tikt uzglabāts vai nu vecāku istabā, vai arī gaitenī.

Var iekārtot visu, kas šūpojas un kur var uzrāpties: šūpoles durvju rāmī, rāpšanās trose pie griestiem, kaste kāpelēšanai, matracis lēkāšanai, vēlāk gulta ar slidkalniņu. Bieži vien pietiek ar ikdienas priekšmetiem, kas visai viegli ļauj bērnam nemitīgi kustēties.

Līdz 3 – 4 gadu vecumam bērniem nav vajadzīgas nekādas attapības spēles. Galvenais, lai viņi varētu pēc iespējas vairāk izmēģināt jaunās ķermeņa spējas – skriet, lēkāt, ripot un balansēt. Un kad pienāk īstais laiks nodarboties ar "īstu" sportu kādā sporta klubā? Bieži vien bērnudārza vecuma bērniem klubi piedāvā bērnu vingrošanu un peldēšanu. Šajos sporta veidos notiek visa ķermeņa spēju apmācība. No piecu gadu vecuma bērni var jau nodarboties ar tik specifiskiem sporta veidiem kā džudo vai arī meitenes sāk apgūt baletu. Vienīgais, ko mazie sportisti neapgūs šajās nodarbībās – viņi neiemācīsies lēkāt kā pērtiķi no koka uz koku.