Neparastā tendence atklāta kādā Zviedrijā veiktā pētījumā, un tā vadītāji pauduši pārsteigumu, ka problēmas privātajā dzīvē ir saistītas ar tik neromantisku lietu kā oža. Tomēr tā dati apstiprina, ka cilvēki, kam šī maņa nav attīstīta, jūtas emocionāli nedrošāki, kā arī komunikācijā ar līdzcilvēkiem nereti neuztver nozīmīgus ziņojumus, kas pausti neverbāli.
Pētījumā aptaujātie vīrieši, kuri sadzīvo ar ožas trūkumu atzīmēja, ka viņiem dzīvē ir bijušas aptuveni sešas seksa partneres, kamēr vīrieši ar normālu ožu norādījuši deviņas un vairāk sievietes. Savukārt daiļā dzimuma pārstāves, kam nav ožas, krietni biežāk sevi raksturojušas kā nedrošas un dažādu kompleksu māktas.
"Caur ožas kanāliem tiek nodoti daudzi sociāli signāli, kas ir būtiski saskarsmē ar apkārtējiem cilvēkiem. Vēl neesam noskaidrojuši, kāpēc problēmas privātajā dzīvē ir saistītas ar ožu, tomēr pieņemam, ka cilvēki, kam ir iedzimts ožas trūkums, šos signālus vienkārši neuztver un tā rezultātā viņiem ir grūtāk kontaktēties ar apkārtējiem," teic pētījuma vadītāja un Gēteburgas Universitātes profesore Ilona Kroja.
Kā izrādās ožas un garšas trūkums piemīt aptuveni diviem līdz pieciem miljoniem Amerikā dzīvojošu pieaugušo. Daļai šī kaite ir iedzimta, savukārt citi maņas zaudē nopietnu slimību rezultātā.
Jāpiebilst, ka cilvēki spēj saost gan bailes, gan adrenalīnu un uztraukumu, jo noteiktas emocijas cilvēka sviedriem piešķir citu aromātu. Zaudējot ožu, informācija par līdzcilvēku izjūtām tiek zaudēta, apgrūtinot arī komunikāciju.
"Cilvēki, kam nav ožas, jūtas par sevi nedroši, jo nezina, vai viņu ķermenim vai elpai nav nepatīkama aromāta, vai pārtikas produkti, kas tiek lietoti, ir svaigi, vai dzīvoklī nevalda kāda smaka, kas varētu aizbiedēt potenciālo partneri.
Rūpējoties par to, lai vienmēr smaržotu patīkami, šie cilvēki krietni vairāk pievērš uzmanības pievērš ķermeņa higiēnai, tomēr apsēstība par savu ārieni viņus tik un tā nepamet," uzskata pētnieki.