Kādā nesenā pētījumā tā vadītāji izjautāja 993 neprecētus cilvēkus vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuri vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojuši vai konkrētajā brīdī atrodas ilglaicīgās romantiskās attiecībās, noskaidrojot viņu rakstura īpašības, kā arī uzskatus par partnerattiecībām kopumā. Pēc tam pētnieki 20 mēnešu garumā sekoja tā dalībnieku ikdienai, lai uzzinātu par iespējamu krāpšanu.
Pētījuma gaitā tika atklāts, ka nevis noteiktas personības pazīmes, piemēram, liels skaits seksa partneru vai arī šķīrušies vecāki, kā tika pieņemts pētījuma sākumā, bet gan konkrēto attiecību raksturs ir krāpšanas pamatā.
Vislielākā nozīme attiecībās tika piešķirta savstarpējai sadarbībai, komunikācijai un apmierinājumam, un to trūkuma gadījumā arī veidojās neuzticība, skaidro Denveras Universitātes profesore Galena Rodesa.
Psiholoģiska un fiziska agresija, kā arī nevēlēšanās attiecības stiprināt un padarīt nopietnākas tika uzskaitītas kā lielākie krāpšanas cēloņi. Tiesa, neuzticības iespējamību var palielināt arī atsevišķi attiecību dalībnieku personību faktori. Piemēram, atkarība no alkohola veicina pāra atsvešināšanos un sagrauj attiecībās tik svarīgo emocionālo tuvību.
Kā uzsver speciālisti, neuzticībai gan nav jākļūst par attiecību nāves spriedumu, jo ne uz visiem cilvēkiem var attiecināt populāro teicienu "Ja krāpa vienreiz, tad darīs to vēl". Jūtot aizdomas par otras pusītes neuzticību, problēmjautājums jāpārrunā, koncentrējoties uz rīcības scenāriju, ko abi attiecībās iesaistītie cilvēki var izmantot, lai atjaunotu savu tuvību.
Tāpat attiecību eksperti aicina topošos pārus attiecību sākumā neuzkrītošā veidā pārrunāt jautājumus, kas skar krāpšanu, potenciālā partnera uzskatus par neuzticību noskaidrojot jau laikus un ļaujot sev izlemt, vai ar konkrēto cilvēku vērts veidot ilglaicīgu savienību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
