Mazo, izvēlīgo ēdāju tipi - kā pazīt un pabarot  (10)

Lūk, seši mazo ēdāju tipi un ieteikumi gardēžu vecākiem.

Kas aiz tā slēpjas? Mātes piens pēc garšas ir salds. Saldās garšas receptori uz mēles attīstās ātrāk, tāpēc var teikt, ka sevišķā saldumu mīlestība ir ielikta jau šūpulī. Asās un rūgtās garšas receptori izveidojas nedaudz vēlāk.

Ko darīt lietas labā? Dodiet bērnam saldumu vismaz vienreiz dienā, apmierinot tieksmi pēc kāda našķiem ar kādu veselīgu pārtikas produktu. Noteikti derēs mīļākais auglis, pašgatavots saldējums no sulas vai arī gardas graudaugu pārslas. Ar mazajiem kārumniekiem var vienoties, ka divas reizes nedēļā tiks gatavots kaut kas salds (rīsu biezputra, pankūkas), lai ēdienreižu laikā bērns nesāktu niķoties. Ieteicams būtu arī pievērst uzmanību tam, lai mazais kārumnieks apēstu arī pietiekamu daudzumu olbaltumvielu (piena produkti) un šķiedrvielas (graudaugi, salātlapas, dārzeņi).

Kas aiz tā slēpjas? Bērniem vajag daudz mazāk, nekā vecāki domā. Ar šiem bērniem bieži vien nerada nekādas problēmas ēdienreižu laikā, viņš ātri vien jūtas paēdis. Taču vecākiem tas ir gluži kā pasaules gals. "Manam bērnam nepatīk mans ēdiens. Es esmu slikta māte." Mazais saprot, ka nu viņam ir sava veida vara pār savu māmiņu.

Ko darīt lietas labā? Neuzspiediet bērnam apēst vairāk, nekā viņš var. Vecāki nosaka, kas tiks ēsts, savukārt bērns pats zina, ko un cik daudz no tā viņš varēs un gribēs apēst. Pamēģiniet kopā ar bērnu izplānot ēdienkarti nedēļai. Katrs drīkst izteikties, ko viņš vēlētos ēst. Nogaršošana ir obligāta, bet bērns drīkst atsijāt trīs ēdienus, kas viņam negaršo. Ēdienu vajadzētu ēst ar baudu, un neļaut bērna kurnēšanai izjaukt ēdienreizes mieru.

Kas aiz tā slēpjas? Lielākajai daļai bērnu, kuriem ļoti garšo gaļa, vislabāk patīk tās pikantās desas, šniceles un grilētas vistiņas garša. Ja būtu iespējams, viņi ēstu gaļas produktus katru dienu. Taču divas ēdienreizes ar gaļu nedēļā ir pietiekami. It īpaši, ja bērns vēl aizvien ļoti bieži un daudz ēd desas. Iemesls mērenai gaļas ēšanai ir pavisam vienkāršs – gaļas sastāvā ir ļoti daudz taukvielu.

Ko darīt lietas labā? Tieksmi pēc kaut kā pikanta apmieriniet ar mazām porcijām gaļas. Piemēram, mazas gaļas kotletītes pasniegt ar sarīvētiem kartupeļiem, burkāniem, cukini vai seleriju. Gaļai vajadzētu būt sagrieztai ļoti plānās šķēlītēs, obligāti būtu jāpiekož arī maize. Lai bērnam iebarotu arī kaut ko no augu valsts, desmaizei var pievienot gurķu vai tomātu šķēles. Ļoti svarīgi, lai bērna ikdienas uzturā nepietrūktu C vitamīna un balastvielu.

Kas aiz tā slēpjas? Kad bērns sāk ļoti strauji augt, viņš sāk arī vairāk ēst. Šajā gadījumā tas ir normāli, bet rīmām tā ir ikdiena. Diemžēl šī ir viena no progresa sekām. Mēs dzīvojam t.s. "uzkodu sabiedrībā". Ģimenes ēdienreizes palēnām izzūd, dienas paiet galvenokārt ēdot uzkodas – pa tiešo no ledusskapja vai no mikroviļņu krāsns.

Ko darīt lietas labā? Dariet visu iespējamo, lai bērns ilgāku laiku būtu tādā telpā, kur viņš nevar atrast kaut ko graužamu. Galvenās ēdienreizes tiek ēstas kopā ar ģimeni. Starp ēdienreizēm var uzkost kādu svaigu augli vai dārzeni vai nedaudz maizes. Pašapkalpošanās pie ledusskapja ir aizliegta. Kā arī vajadzētu uzmanīt savus ēšanas paradumus. Ja vecāki paši našķējas starp ēdienreizēm, tad nevajadzētu brīnīties, ka atvasītes dara to pašu.

Kas aiz tā slēpjas? Mazuļi nedēļām ilgi atsevišķi ēd burkānus un cukini. Daudziem bērniem vajag ilgāku laiku, lai pierastu pie jauktās barības. Neatlaidīgie ēdiena pūristi jeb arī t.s. instinktīvie ēdāji vienmēr ir aizdomu pilni. Viņi ēd tikai to, ko viņi redz, un viņiem ir bail, ja kāds viņu kartupeļu biezeņzupā ir pielicis klāt brokoļus vai vēl sazin ko. To var izskaidrot ar filoģenētikas piemēra palīdzību. Ja mežā ir iespējams atrast gan indīgas, gan ēdamas sēnes, tad būtu labi redzēt, kas tieši atrodas uz tā šķīvja, vai ne? Tāpēc bērnam vajadzētu pastāstīt, kas ir ēdams un kas ir neēdams. Jāizskaidro, ka bailēm nav pamata.

Ko darīt lietas labā? Vislabāk ļaut bērnam ēst tā, kā viņš pašreiz ēd. Ja mazais ēd visu atsevišķi, tad var gadīties, ka uzturā ir nepietiekami daudz dārzeņu, tāpēc tos vajadzētu piedāvāt bērnam pastiprināti. Kā arī vajadzētu mēģināt ēst "normāli".

Pacietība atmaksāsies.

Kas aiz tā slēpjas? Mazulim garšo biezenīši un putriņas no burciņām, arī vecākajam bērnam tās ļoti garšo. Tādā veidā laika gaitā kartupeļu biezenis, krēmzupiņas, dārzeņu un gaļas biezeņu ēdieni ir kļuvuši par neatņemamu ēdienreizes sastāvdaļu.

Ko darīt lietas labā? Mazajiem putriņu un biezenīšu ēdājiem uzturā pietrūkst svaigu augļu, dārzeņu, kā arī rupjās barības, bet tajā pašā laikā viņu uzturā ir ļoti daudz tauku un cukura. Tāpēc vismaz vienreiz dienā šiem bērniem vajadzētu ēst "kārtīgu" ēdienreizi. Tas ir tikai pieraduma jautājums, līdz mazais putru ēdājs ir atradinājies ēst "savu" barību. Šajā gadījumā palīdz arī dažādas spēles. Piemēram, tikai daži bērni var pretoties vilinājumam pilnu trauku ar kraukšķīgiem burkāniem vai gurķiem aizstiept uz savu improvizēto "mazo zaķu štābiņu".