Foto: PantherMedia/Scanpix
Ieskatoties televīzijas ekrānos vai interneta bildēs, bērniem ik dienu nākas saskarties ar šausminošiem un viņiem nesaprotamiem pasaules notikumiem. Kari, dabas katastrofas, noziegumi, cietušie un bojā gājušie... Lai kā vecāki gribētu, lai viņu lolojums izaug nevainojamā pasaulē, saskarsme ar skaudro realitāti ir neizbēgama un pilnībā pasargāt bērnus no sliktajām ziņām nebūs iespējams.

Vācu mediju eksperti iesaka, kā labāk bērniem izskaidrot notiekošo, cik daudz informācijas bērniem ir nepieciešams, lai saprast pasaulē notiekošo.

Bērni reaģē jūtīgāk

Vecāki, protams, vēlas, lai viņu bērni uzaugtu mierpilnā pasaulē. Taču šodienas realitātē ir cita. Katru dienu tiek ziņots par jaunām katastrofām, turklāt raidījumi ir pilni ar šokējošām fotogrāfijām un satraucošu informāciju.

Lielākā daļa mazu bērnu uz šādu informāciju reaģē īpaši jūtīgi. Viņi ātri saprot, ka ir noticis kas nelāgs un parasti vēlas zināt vairāk, lai saprastu, kas tieši ir noticis. Vārdu savienojumi "avārija AES", "atomreaktora kodola kušana", "cunami" vai "tornado" paši par sevi bērnam neko neizsaka, toties klāt pievienotās bildes un filmu kadri rāda postījumus. Bērnos tas izraisa bailes un trauksmi. Diemžēl vecāki nevarēs vienmēr un visur pasargāt savus lolojumus no pasaulē notiekošo aktualitāšu atspoguļojuma, toties viņi var parūpēties, lai šāda informācija pie bērniem nonāktu pēc iespējas retāk.

Nenoliedziet savas jūtas

Pieaugušajiem nav jāslēpj savas sajūtas un emocijas, ja notikušais viņus ir uztraucis, Bērns tāpat jutīs, ja viņa vecāki būs satraukti vai nomākti. Turklāt redzot, ka mamma vai tētis slēpj vai noliedz savas sajūtas un nav ar viņu līdz galam patiesi, bērns var sajusties nodots. Pieaugušie drīkst ļauties savām jūtām, bet lai neradītu vēl lielāku satraukumu, bet par to ir jārunā arī ar bērnu. Pastāstiet galvenos notikuma faktus, izskaidrojiet, kas un kāpēc notiek. Tomēr neinformējiet bērnu par visām notikuma detaļām un nestāstiet visus iespējamos sliktā notikuma attīstības scenārijus.

Uztveriet savu bērnu nopietni

Ja bērns grib runāt par to, ko ir redzējis vai dzirdējis, ļaujiet viņam runāt un uzdot jautājumus. Ir svarīgi, lai bērns sajustu, ka viņa rūpes un raizes par pasaulē notiekošo tiek uztvertas nopietni, tāpēc atrodiet laiku pārrunāt ar viņu pasaules notikumus. Pajautājiet viņam, kā viņš uzzināja par notiekošo. Vai par to runāja bērnudārzā? Kā reaģēja audzinātāja? Varbūt viņš ir redzējis sižetus televizorā brīdī, kad vecāki, kas var izskaidrot notiekošo, nebija blakus? Ja bērns sūdzas par sliktiem sapņiem un murgiem, ļaujiet viņam tos izstāstīt.

Bērnam ir vajadzīgs atbalsts

Lai bērns varētu pareizi izprast redzēto, viņam ir vajadzīgs atbalsts un uzklausīšana. Skatieties ziņu raidījumus kopā un pārrunājiet tos kopā! Pirmsskolas vecuma bērniem vajadzētu saskarties ar uztraucošām fotogrāfijām pēc iespējas retāk.
Televīzijas ziņu raidījumu kadri un spēļu datoranimācijas rada iespaidu, ka apkārt notiekošais ir līdzīgs kādam filmas scenārijam. Spēlējot spēles, bērni ar
Televīzijā redzēto uztvert kā spēli, nevis reālo pasauli. Saudzīgi, bet skaidri lieciet saprast, šādi notikumi tik tiešām notiek arī dzīvē. Tomēr nav vajadzības stāstīt detaļas un rādīt šausminošas ainām no TV ziņu raidījumiem.

Kā bērni uztver informāciju

Ja bērns rotaļājoties uzceļ kluču pilsētu, bet pēc tam to sagrauj, vai zīmē zīmējumus, kuros atainotais ir briesmīgs un vardarbīgs, jāsaprot, ka tas ir veids, kā bērns izspēlē redzēto un dzirdēto. Vecākiem par to nav jāuztraucas – tādā veidā bērni parāda savus iespaidus, domas un sajūtas. Nevajag pārtraukt šo nodarbi ar moralizēšanu vai pārmetumiem. Drīzāk otrādi - izmantojiet iespēju, lai vairāk uzzināt par sava bērna jūtām, runājiet ar viņu.

Mēģiniet izskaidrot notikumus pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk. Protams, ne vienmēr tas ir iespējams, tāpēc mierīgi atzīstaties, ja uz kādu jautājumu nevarat atbildēt un nevarat paskaidrot, kāpēc tas ir noticis. Izvairieties no vispārinājumiem un klišejām.

Bērna lielākās bailes ir būt šķirtam no saviem vecākiem, savukārt pasaulē notiekošais liek viņam justies nedroši. Emocionāli atbalstiet bērnu, ja jūtas viņa bažas un bailes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!