Foto: PantherMedia/Scanpix
Vēl pirms pārdesmit gadiem sievietes,  kas pirmo bērnu  atļāvās laist pasaulē pēc 35 gadu vecuma, tika dēvētas par "pēdējā brīža mammām"  un gan sabiedrībā, gan mediķu vidū nedaudz tā kā nosodītas. Mūsdienas dzīves ritmā daudz kas ir mainījies, jaunā māmiņa pēc 35  vairs nav nekas neparasts, tomēr īpaša attieksme un papildus profilaktiskās apskates joprojām šajā vecuma grupā ir nepieciešamas vairāk nekā tām grūtniecēm, kas pirmos bērnus laiž pasaulē jaunākā vecumā.

Jaunā mamma 40 gados nav retums 

Pirms trīsdesmit gadiem jaunai sievietes, kas tikko kļuvusi  20 gadus veca, jautājums par to, kad būs pirmais bērniņš, bija diezgan ierasts un tradicionāls. Šodien sievietēm pirmā mazuļa laiks ir pārcēlies uz vecuma pēc trīsdesmit un pirms 40. Turklāt arī 40 gadi vairs nav tas vecums, kad tiek uzskatīts, ka kļūt par mammu jau ir par vēlu. Vēlīno grūtniecību augošais skaits tiek skaidrots gan ar vēlām laulībām, gan sieviešu tiekšanos pēc karjeras sasniegumiem, profesionālās pieredzes uzkrāšanu un materiālās neatkarības nozīmi.  Arī lielais šķirto laulību skaits attālina iespējamās pirmās vai nākamās grūtniecības iestāšanos. Tāpat viens no vēlo grūtniecību iemesliem ir jaunas, progresīvas ārstniecības metodes, kas ļauj pāriem, kuri vēlas bērniņu, kļūt par vecākiem arī lielākā vecumā.
Medicīnas tehnoloģijas ļauj saglabāt grūtniecību un dzemdēt sievietēm ar smagām hroniskām saslimšanām, kas vēl pirms dažiem gadu desmitiem nebija pat iedomājams. Kā arī ļauj iestāties grūtniecībai sarežģītos neauglības gadījumos. 

Sievietes auglīgākie gadi

Jo vecāka sieviete paliek, jo mazākas paliek iespējas palikt stāvoklī. Noveco ne tikai āda, bet arī viss organisms, tai skaitā olvadi. Ovulācija 35 gadu vecumā vairs nenotiek tikpat intensīvi un regulāri kā 25 gados. Aizvien biežāk cikls notiek bez ovulācijas, mazāk paliek arī apaugļoties spējīgu olšūnu. Sieviešu dzimtes embrijā ir apmēram 2 miljoni olšūnu. Pirmā menstruāciju cikla laikā to ir tikai 400 000, bet 35 gadu vecumā – tikai 35 000. Tāpat arī apaugļota olšūna aizvien retāk ieligzdojas dzemdes gļotādā vai arī ieligzdojas, bet neturpina attīstīties.  Aizvien biežāk embrijam ir  hromosomu traucējumi, tas izraisa agros spontānos abortus, kad grūtniecības fakts vēl nemaz nav ticis piefiksēts.Visvieglāk sieviete paliek stāvoklī 24 gadu vecumā. Pēc 35 gadu sasniegšanas iespējamība palikt stāvoklī strauji samazinās. Taču katra situācija, protams, ir jāvērtē atsevišķi, jo daudz kas atkarīgs no katras sievietes veselības stāvokļa un arī psiholoģiskajiem faktoriem. 

Mazuļa gaidīšanas prieks atļauts jebkurā vecumā

Agrāk tā dēvētās „riska grūtnieces” mūsdienās vairs tā ne tiek dēvētas. Ārsti šādu dalījumu uzskata par novecojušu un dažādi pētījumi un novērojumi apstiprina, to, ka risks ievērojami samazinās, ja grūtniecības uzraudzība un aprūpe notiek pareizi. 

Lūk, daži fakti: 

  • Grūtniecības nelabums, muguras sāpes un citas tipiskās grūtnieču neērtības sievietēm pēc 35 gadu vecuma nekļūst izteiktākas.
  • Pieaug risks saslimt ar gestozi jeb preeklampsiju.  Ja vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem preeklampsija tiek konstatēta katrai desmitajai grūtniecei, tad pēc 35 gadu vecuma – jau katrai septītajai. Risks saslimt ar preeklampsiju ir lielāks sievietēm, kuras savu pirmdzimto dzemdē tieši lielākā vecumā. Nosakot preeklampsijas iespēju līdz 20. – 22. nedēļai,  prognozējamos riskus var novērst savlaicīgi.  
  • Sievietes vecumā pēc 35 gadiem grūtniecības laikā biežāk piedzīvo tā saucamo grūtniecības diabētu.

Vēlīnā grūtniecībā pareiza aprūpe ir īpaši svarīga

Ar mūsdienu medicīnas izmeklējumiem – ultraskaņas diagnostiku un citām metodēm, jau ļoti agri var savlaicīgi novērst iespējamos riskus gan māmiņas, gan mazuļa veselībai. Vecumā pēc 35 grūtniecības laikā lielāka slodze ir jāiztur sirdij, asinsrites sistēmai,  balsta sistēmai un locītavām. Iespējams, ka grūtāk ir pašai sievietei, bet grūtniecības gaitu tas neietekmē. 

Sievietēm, kas sasniegušas 35 gadu vecumu, apmēram 20% gadījumu tiek diagnosticētas miomas. Miomas ir labdabīgi audzēji dzemdē, kas grūtniecības laikā ļoti ātri aug un var apgrūtināt arī mazuļa augšanu dzemdē, tāpēc pirms grūtniecības iestāšanās jānoskaidro arī šis veselības aspekts. 

Pirmsdzemdību diagnostika

Statistika liecina – gados vecāku māmiņu mazuļiem biežāk tiek atklātas hromosomu skaita anomālijas. Vispazīstamākā šāda anomālija ir Dauna sindroms (vai arī t.s. 21.hromosomas trisomija), kad bērnam 2 hromosomu vietā ir 3.  Mātēm, kas laiž pasaulē bērnu 40 gados, Dauna sindroma risks bērnam ir desmit reizes lielāks nekā 30gadīgām māmiņām. Tomēr arī tad tas ir mazāk nekā 1% no visām grūtniecībām, bet 45 gados šis risks jau ir 3%.
Ārstiem noteikti vajadzētu informēt grūtnieces par iespējamo pirmsdzemdību diagnostiku, lai šādas anomālijas atklātu pēc iespējas agrāk.  Papildus izmeklējums ir pirmā trimestra skrīnings, amniocentēze un horiju bārkstiņu biopsija, kas dod padziļinātu informāciju par topošā bērna veselības stāvokli. 

Izvēle staro ķeizargriezienu un dabiskām dzemdībām 

38% vēlo grūtniecību beidzas ar ķeizargriezienu, lai gan, kā atzīst mediķi, ne vienmēr patiešām ir nepieciešamība pēc šīs operācijas. Gadu skaits neietekmē dzemdību sāpju intensitāti, dzemdes kakla atvēršanās ilgums ir individuāls.  Nav arī novērots, ka ir saistība starp bērna nepareizu guļu vai priekšlaicīgu placentas atdalīšanos un jaunās māmiņas gadu skaitu. Ir pat vecmāšu novērojumi, ka gadus vecākas sievietes labāk spēj paciest nogurdinošo izspiešanas fāzi. Ķeizargriezienu biežāk izvēlas citu iemeslu dēļ -  ja pastāv risks, ka mazulim kaut kas varētu  notikt, atkārtotas grūtniecības iespēja vecākais sievietei ir mazāka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!