Skar katru otro bērnu
No viena līdz četru gadu vecumam laiku pa laikam krāc vairāk nekā puse no bērniem, bet 8% no tiem krāc katru nakti. Pieaugot regulāro krācēju skaits palielinās – ja no viengadniekiem krāc tikai 6%, tad četru gadu vecumā krāc jau 13% no bērniem. Turklāt mazie puikas krāc biežāk par meitenēm – attiecīgi 63% pret 58%. Lielākajai daļai krākšana pāriet pati no sevis, bet tiem, kuriem šī problēma nepāriet, ir nepieciešama ārsta palīdzību.
Cēlonis – elpošanas sistēmas problēmas
Nakts krākšanas cēlonis var būt augšējo elpceļu tūska, ko izraisa palielinātas rīkles mandeles (sauktas arī par polipiem vai adenoīdiem), tāpat cēlonis var būt palielinātās aukslēju mandeles un pasīvā smēķēšana, uzturoties piesmēķētās telpās. Tie bērni, kuru vecāki smēķē, bieži vien naktīs krāc. Ja viens no vecākiem smēķē, bērna krākšanas risks pieaug par 60%.
Sekas – hronisks klepus, attīstības traucējumi
Lai koncentrētos un varētu sekmīgi mācīties un apgūt pasauli, bērnam ir vajadzīga enerģija, bet to viņš atjauno veselīgā un ciešā miegā. Krākšana un skābekļa piegādes traucējumi miega laikā veicina biežāku saslimšanu ar hronisku klepu, regulāras saaukstēšanās slimības, biežus vidusauss iekaisumus. Dažreiz nepietiekama skābekļa piegāde smadzenēm var radīt arī vēl nopietnākas sekas, piemēram, attīstības traucējumus. Skābekļa trūkums smadzenēm var izpausties kā slikta uzvedība, vājas atzīmes skolā, nogurums, nervozitāte. Vairāki amerikāņu un vācu pētījumi atklāj, ka "krācēju" grupā bērnu skaits ar sliktām sekmēm ir divreiz lielāks, proti, 30,6 %, nekā tas ir kontrolgrupā, kur sliktas sekmes ir tikai 16,3 % bērnu.
Miega apnoja
Parasti miega apnoja jeb pauzes elpošanā ir pieaugušo un vecāku cilvēku problēma, tomēr dažreiz apnoja ir arī bērniem. Pat 2 mēnešus vecs zīdainītis var pāris sekundes neelpot, bet šajā vecumā tas ir īpaši bīstami. Ja vecāki ir pamanījuši problēmu, noteikti par to jāaprunājas ar ģimenes ārstu. Dažreiz palīdz pat ļoti vienkārši risinājumi - masāža vai speciāli vingojumi.
Ārstēšana – iespējama!
Neatstājiet krākšanu bez ievērības. Sāciet ar ģimenes ārsta vai pediatra apmeklējumu. Parasti ir nepieciešama kvalificēta otolaringologa konsultācija, deguna, rīkles izmeklējumi. Viens no izplatītākajiem ārstēšanas veidiem ir polipu vai adenoīdu izoperēšana, ja tās ir ļoti palielinātas un traucē epošanu. Ja ir palielinātas mandeles, tad modernās tehnoloģijas un lāzeroperācija ļauj izgriezt tikai daļu no palielinātās mandeles, bet atlikusī daļa turpina pildīt savas funkcijas - cīnīties ar slimību izraisītājiem un regulēt bērna imūnsistēmu. Taču ne katram mazajam pacientam šāda operācija palīdzēs. Katram ceturtajam bērnam arī pēc operācijas saglabājas elpošanas traucējumi. Kā cēlonis šādai situācijai var būt ne tikai kādi anatomiski šķēršļi, bet arī augšējā krūškurvja funkciju traucējumi un augšējo elpceļu muskulatūras atslābumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
