Līdz 2 gadu vecumam mazuļiem uzmanības noturība vēl tikai veidojas, tāpēc koncentrēties spēlei ar vienu mantiņu bērns spēj tikai neilgu brīdi. Paspēlējas, mantu aizmet, bet pēc kāda laika atkal jau ar interesi to pēta un izmanto. Šajā vecumā saistošs ir viss, kas gadās pa rokai - gan dārgs, košs grabulis, gan plastmasas kastīte, gan čība zem gultas.
Sasniedzot 4 gadu vecumu un apmēram līdz 7 gadiem bērns jau prot novērtēt dažādību, viņš pamana detaļas, var ilgi darboties ar konstruktoru, mācās iesaistīt spēlē vairākus personāžus, pats izdomāt spēļu sižetus. Tāpēc šis ir piemērots laiks, kad mazā puisēna rotaļlietu klāstu papildinātu ar:
- Konstruktoriem, lego
- Mazām rotaļu figūriņām lomu spēlēm un sarežģītākiem spēļu sižetiem;
- Rotaļu transportlīdzekļiem, mašīnām, vilcieniņiem;
- Attīstošām, bet vienkāršām galda spēlēm;
- Mantām un priekšmetiem, kas piemērotas dažādu profesiju izspēlei – kosmonauts, ārsts, ķīmiķis;
- Dažāda lieluma klučiem un citiem „būvniecības” materiāliem.
Socializācija un mantas
Laiks fantāzijas attīstīšanai
Septiņus līdz 12 gadus veci bērni ir lieliski fantazētāji. Gādājiet par rotaļlietām, kas šo prasmi veicina – spēles, kas dod vietu fantāzijai, liek līdzdarboties, domāt sižetus, pašam kaut ko pagatavot no piedāvātajiem materiāliem. Pašam zīmēt kartes, pašam plānotas cīņas taktiku, pašam izgatavot koka ieroci...
Dāvināt ar apdomu
Ikdienas apdāvināšana un mantu pirkšana atņem bērnam sapni. Tāpēc dārgākas mantas nevajadzētu gādāt pārāk bieži. Ziemassvētki un dzimšanas diena ir piemērots laiks sapņa piepildīšanai, turklāt tad nebūs impulsa pirkumu – ieraudzīja, sagribēja, dabūja, apnika.Iemāciet šķirot mantas – to, kas joprojām tuvs un mīļš, atstājam. Ja kāda rotaļlieta jau apnikusi un mēnešiem mētājas neizmantota, ierosiniet to atdot kādam citam bērnam, kas spēļmantu novērtēs un izmantos.
Zēns spēlējas ar meiteņu mantām?
Ir vecāki, kurus uztrauc zēna interese par meiteņu rotaļlietām. Panikai nav iemesla, bet pavērojot, kas tieši tiek izspēlēts, daudz ko var uzzināt par bērna vajadzībām. Iespējams, ka zēnu sāk interesēt cilvēka ķermeņa uzbūve, tāpēc viņš spēlējas ar lelli. Piedāvājiet grāmatu par cilvēka anatomiju. Ja zēns lelli gulda, baro, mīļo un pats ir iejuties mammas lomā, tad tas var signalizēt par mammas mīļuma trūkumu, ko viņš izspēlē rotaļā. Ja izturēšanās pret lelli ir vardarbīga un agresīva, tad iesaka konsultēties ar bērnu psihologu. Ir novērota sakarība - agresīva izturēšanās pret mantām bērnībā, īpaši tām, kurām ir personalizēti vaibsti, piemēram, lellēm, var turpināties tīņa gados un pieaugušā dzīvē un izpausties kā vardarbība pret dzīvniekiem un cilvēkiem. Agresija pret lelli dažreiz ir arī iekšējās spriedzes novadīšana, ja ģimenē ir ieradums bērnus pērt.
Zēnam vajag ieroci?
Neatkarīgi no vides, kurā aug zēns, pienāk brīdis, kad viņu interesē ieroči! Vecākiem tas nepatīk, bet interese par ieročiem ir dabīga maziem zēniem. Parasti tas notiek ap 4 gadu vecumu. Kara tematikas rotaļlietas, neapšaubāmi, ietekmē bērna pasaules uztveri. Pirms iegādāties zēnam spēļu šauteni vai rotaļu tanku, vecākiem tomēr vajadzētu izskaidrot, ka šīs lietas reālajā dzīvē nogalina, pastāstīt to vēsturi, kā arī pastāstīt to, ka ar ieroci var gan aizstāvēt, gan nogalināt. Rotaļājoties bērns identificējas ar to tēlu, kurā ir iejuties – karavīrs, noziedznieks, policists, apsargs. Tātad izvēlēties var gan pozitīvo, gan negatīvo tēlu. Kopumā spēles ar ieročiem paaugstina agresivitātes līmeni, bet tajā pašā laikā arī palīdz izpaust savas negatīvās emocijas. Katrā ziņā spēļu ierocis mazā zēna psihei nodara daudz mazāku ļaunumu nekā vardarbīgu filmu skatīšanās, uzskata bērnu psihologi. Temats par to, vai zēniem noteikti ir jāiegādājas šādas rotaļlietas, joprojām ir strīdīgs. Piemēram, Japānā un Šveicē kara tematikas rotaļlietu tirdzniecība ir ierobežota, bet Vācijā un Spānijā šādas mantas nedrīkst reklamēt.