Trīsgadnieks ir aktīvs, gatavs izzināt pasauli, viņš mācās izprasts sarežģītas situācijas, mācās iepazīst savas sajūtas. Necieš aizliegumus, apvainojas, ka kāds pārtrauc viņa pasaules izzināšanas centienus, piemēram, ir tik interesanti atklāt, ka tualetes papīra rullis ir pietiekami elastīgs, lai aizsprostotu tualetes podu un tur veidotos rotaļām parocīga ūdenskrātuve. Nez kāpēc citus tas nesajūsmina? Lielākoties uz visiem jautājumiem atbild ar "Nē!", jo visu prot, grib, var pats. Tikai vecāki ne vienmēr to saprot.
Šis ir vecuma posms, kad bērns ir aptvēris, ka viņš ir personība un nav tikai viena daļiņa no apkārtējās sabiedrības. Viņš jūtas daudz neatkarīgāks un varošāks nekā iepriekš, viņam jau ir savs viedoklis.
Veidojas pirmsskolnieks
Vecākiem šis periods prasa izturību, pacietību un arī kaudzīti nervu šūnu, jo bērns visu grib tūlīt, tagad un nekavējoties. Šajā vecumā nav izpratnes par nākotni, nekas nederēs mazliet vēlāk vai rīt. Trīsgadniekam vairs neizdosies iebarot solījumus – "darīsim to rīt", vai tik vienkārši novērst uzmanību uz citām lietām, kā tas bija agrāk.
Tāpēc viņš uzstājīgi pieprasa savu, nerēķinoties ar reālo situāciju un apstākļiem. Bērni jau spēj atšķirt dažādas emocijas, izprast dažādu situāciju kopsakarības. Viņiem patīk eksperimentēt.
Psihologi uzskata, ka pārdzīvojot obligāto trīsgadnieka krīzi, bērns kļūst par pirmsskolnieku. Šajā vecumā bērns var arī vairāk slimot, jo mainās hormonālais līmenis, straujāk aug iekšējie orgāni un ķermenim tā arī ir palielināta slodze. Aizvien vairāk iemācās lietas no saviem vecākiem. Smadzenēs ir šūnas (spoguļneironi), kas liek smadzenēm novērotās darbības saglabāt atmiņā tādā veidā, it kā bērns tās ir veicis un izmēģinājis pats.
Šajā vecumā nervu šūnas un smadzeņu struktūras ir ļoti jutīgas. Ja jauna informācija smadzenēs ienāk ļoti ātri, tad tā pati sevi izdzēš un nepaliek bērna atmiņā. Tieši tāpēc smadzeņu neironiem vajag pauzes, kuru laikā apgūtā informācija tiek apstrādāta un uzkrāta atmiņā.
Kā šo laiku pārdzīvot vecākiem
Mamma šajā periodā ir centrālā perona, viņa faktiski ir atbildīga par to, ka augšanas krīze notiktu veiksmīgi. Tieši mammai ir jābūt tai, kas iemācās elastīgāk pieņemt pārmaiņas un nelauzt bērna centienus pēc patstāvības, mēģinot visu atgriezt vecajās sliedēs.
- Bērns pārbauda vecāku izturību, meklē vājās vietas vecāku raksturā, lai pēc tam tās izmantotu, ja radīsies vajadzība pēc kārtējā neatkarības apliecinājuma. Esiet konsekventi;
- Mazulis vairākas reizes var pārbaudīt robežas, lai pārliecinātos, ka tas, ko viņam darīt neļauj, tiešām arī netiks ļauts. Esiet pacietīgi;
- Ja parādīsiet ar savu rīcību vai attieksmi, ka ir lietas, kuras bērns tomēr var panākt, tad viņš mēģinās atkal un atkal, kamēr panāks savu;
- "Nē!" ir viens no mīļākajiem vārdiņiem šajā periodā. Nedusmojaties par to uz viņi, turklāt – vecāki, audzinot bērnu, paši ļoti bieži saka "Nē!". Viņš mācās no jums.
- Laiku pa laikam izspēlējat ar bērnu lomu spēles, tās ļaus labāk izprast, ko bērns grib un kā jūtas. Piemēram, bērns atsakās ēst agrāk iecienītu zupu. Tā var būt arī spītība, lai parādītu vecākiem, ka viņš var rīkoties tā, kā grib. Izspēlējat šo epizodi ar rotaļu dzīvniekiem – mazulis baros savas mantas, un pie reizes paēdīs arī pats.
- Tā kā šajā laikā veidojas bērna ego, viņš jūtas "liels", tad var šai sajūtai ļaut nostiprināties. Piezvaniet viņam pa telefonu, aprunājaties kā ar "lielu cilvēku", vai nosūtiet viņam adresētu vēstuli. Ļaujat bērnam sajusties svarīgam un nozīmīgam.
- Parūpējaties, lai bērns kontaktētos ar saviem vienaudžiem!
Ko prot trīsgadnieks:
- Māk atšķirt dzīvnieku, puķu, priekšmetu nosaukumus;
- Zina atšķirības starp apli un četrstūri.
- Ar lielu prieku šķiro savas rotaļlietas: mīkstās mantiņas - vienā pusē, bumbas – otrā. Grupē priekšmetus pēc ārējām pazīmēm.
- Sāk spēlēt lomu spēles ar savām mantām.
- Bērnu domāšana kļūst abstraktāka. Viņš pats var izdomāt sižetus savām spēlēm;
- Iepazīst lietu dabu, Piemēram, viņi papīru, lai izmēģinātu un saprastu, kas notiks tālāk. Viņi izvirza hipotēzes un mēģina tās pārbaudīt - rotaļu ekskavators izturēja kritienu smiltīs no paaugstinājuma, bet kas notiks ar to pēc kritiena uz virtuves grīdas no galda?
Ļaujiet bērnam kārtot: galda piederumus, diegu spolītes, dvieļus utt. Eksperimentējiet kopā ar bērnu: Cik daudz smilšu var iebērt vienā kausā, cik – otrā.
Parunājiet ar bērnu par dažādām sajūtām, piemēram, dusmām, skumjām, prieku, sirdssāpēm utt.
Vakara pasaciņas laikā ļaujiet bērnam pastāstīt, ko viņš zina par pasakā dzirdētajām lietām, vietām utt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
