Vai grūtniecības dēļ ir vērts atteikties no smēķēšanas?  (21)

Pieņemot, ka vidējā smēķējoša grūtniece vienas dienas laikā izsmēķē 13 cigaretes dienā, tad mazulis deviņu mēnešu laikā saņemt dūmus no 3640 cigaretēm. Topošā māmiņa, kas smēķē vai uzturas smēķētāju sabiedrībā, mazuli pret paša gribu padara par pasīvo smēķētāju.

Jau dažas stundas pēc pēdējās cigaretes izsmēķēšanas mātes organisms sāk attīrīties. Pulss un asinsspiediens normalizējas 20 minūšu laikā, oglekļa monoksīda saturs asinīs sāk samazināties apmēram pēc astoņām stundām. Protams, ka visus šos procesus sajūt arī mazulis. Viņš saņem vairāk skābekļa un uzturvielu, bet pats galvenais - viņa attīstību neietekmē nikotīns un cigaretēs esošie toksiskie ķīmiskie savienojumi.
Jaundzimušie, kuru mātes grūtniecības laikā smēķēja sešas cigaretes dienā, 48 stundas pēc piedzimšanas skaidri izju abstinences simptomus. Mazuļi ir nervozi, viegli uzbudināmi, viņiem ir kuņģa un zarnu darbības traucējumi un paaugstināts asinsspiediens.

Ja topošie vecāki smēķē, bērniņam pieaug risks saslimt ar deguna dobuma audzējiem. Tiem bērniem, kuru mātes smēķēja grūtniecības laikā, ir paaugstināts risks saslimt arī ar urīnpūšļa un nieru vēzi.

Zinātnieki ir izpētījuši, cik bieži smēķējošo vecāku bērnus skar ļaundabīgie audzēji.
Ja māte smēķē, tad risks saslimt ar augšējo elpceļu un urīnpūšļa vēzi palielinās par 1,5 reizi, savukārt deguna dobuma vēža risks pieaug par līdz trim reizēm, plaušu vēža risks palielinās par 1,7 reizēm. Urīnpūslis un nieres attīstības fāzes laikā ir ļoti neaizsargāti un ātri vien uzsūc kancerogēnās vielas. Augsto deguna dobuma vēža risku zinātnieki izskaidro ar pasīvo smēķēšanu bērnībā. Kancerogēno vielu ietekme uz urīnpūsli un nierēm nav atkarīga no tēva smēķēšanas ieradumiem.

Katrs septītais smēķētājas mazulis nāk pasaulē priekšlaicīgi. 15% gadījumu priekšlaicīgu dzemdību ir iemesls smēķēšana grūtniecības laikā.

Grūtniece, kas dienā izsmēķē vairāk nekā 20 cigaretes, palielina placentas atslāņošanās risku, kas var izrādīties iemesls bērna nāvei.

Atmetot smēķēšanu līdz 16. grūtniecības nedēļai, par 25% samazinās nedzīvi dzimuša bērna nākšanu pasaulē un par 20 % samazinās zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms.
Topošajām māmiņām, kas atmet smēķēšanu līdz 13. nedēļai, risks, ka bērns piedzimst nedzīvs vai arī nomirst zīdaiņa vecumā, ir tikpat liels, kā nesmēķējošām sievietēm. Tomēr tas nenozīmē, ka smēķēšana grūtniecības pirmā trimestra laikā ir nekaitīga.

Tabakas dūmi nedzimušam bērnam kaitē vairāk nekā pieaugušam cilvēkam. Bērna orgāni vēl īsti nav pilnībā attīstījušies un nespēj efektīvi izvadīt no organisma kaitīgās vielas. Enzīmu sistēma, kas pieaugušajiem iesaistās organisma attīrīšanā, auglim vēl nefunkcionē. Zaķa lūpas rašanās risks divkāršojas, ja grūtniece dienā izsmēķē kaut vienu cigareti.
Bērna organismā nokļūst kancerogēnās vielas - policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži. Tie var kaitēt kopējam bērna ģenētiskajam materiālam - tā kā vēl nedzimušā bērna organismā vielmaiņa notiek ātrāk nekā pieaugušam cilvēkam, tad mazais ķermenītis vieglāk uzņem kaitīgās vielas no tabakas dūmiem. Vienā minūtē bērni ieelpo un izelpo biežāk, savukārt ieelpas tilpums uz vienu kilogramu bērna svara ir lielāks nekā pieaugušam cilvēkam. Tas arī nozīmē, ka viņi ieelpo daudz vairāk kaitīgo vielu.

Nikotīns palēnina asinsriti placentā, tāpēc vēl nedzimušā bērna audi tiek sliktāk apasiņoti. Tas kavē viņa augšana un samazina piedzimšanas svaru. Smēķētāju bērnu piedzimšanas svars vidēji ir par 200 gramiem mazāks par normālo svaru. Ja grūtniece dienā izsmēķē 1 – 5 cigaretes, bērna piedzimšanas svars samazinās par 150 gramiem. Ja dienā tiek izsmēķētas vairāk par 20 cigaretes, tad svars būs par 350 gramiem mazāks. Smēķējošās sievietes biežāk saskaras ar dzemdību komplikācijām.

Tabakas dūmi aizkavē nedzimušā bērna plaušu attīstību. Plaušu funkcijas pavājinās, ja topošā māmiņa smēķē. Šī problēma saglabājas arī pēc dzemdībām. 28 % smēķējošu sieviešu bērniem ir astmatiskas elpceļu slimības. Šādi bērni biežāk slimo ar ar bronhītiem, alerģijām un vidusauss iekaisumiem.
Smēķēšana sekmē alerģiju rašanos, kas var tikt nodotas tālākās paaudzēs. Britu zinātnieki pētījumā ir noskaidrojuši, ka smēķējošas vecmāmiņas mazbērnam ir lielāks risks iegūt kādu alerģiju, nekā tas ir bērnam, kuram ciltskokā nav bijuši senči ar smēķēšanas problēmām. Smēķējoša grūtniece var sabojāt olšūnu ģenētisko materiālu sieviešu dzimtes embrijam, no šīm bojātajām olšūnām vēlāk pasaulē nāk mazbērni ar noslieci uz dažādām alerģijām.

Smēķējošu māmiņu bērniem, kuri tika izmeklēti no dzimšanas līdz pusaudžu vecumam, bija sliktāki mācību rezultāti, kā arī šiem bērniem biežāk nekā nesmēķējošo māmiņu bērniem izpaudās dažādas uzvedības problēmas. Neuzmanības, impulsivitātes un hiperaktivitātes līmenis šiem bērniem bija augstāks nekā nesmēķējošo vecāku bērniem. Tāpēc zinātnieki uzskata, ka smēķēšana grūtniecības laikā ir galvenais iemesls vēlākiem bērna uzmanības traucējumiem. Iespējams, nikotīns bojā tos receptorus embrija smadzenēs, kas vēlāk var izraisīt UDHS.