Dīvainas lietas, kas biedē zīdaiņu vecākus  (1)

Konsultējieties ar ārstu, ja kreve sāk izplatīties pa visu galvu. Tādos gadījumos ar ārstu - alergologu vai pieredzējušu pediatru. Iespējams, būs jālieto speciālas ādu mitrinošas ziedes.

Tie ir jūsu hormoni, kas pirmajās dzīves nedēļās cirkulē arī zīdaiņa ķermenī. Māmiņai brieda  krūts visu grūtniecības laiku, daļa šo hormonu ir nonākuši arī jaundzimušā organismā. Satraukumam nav pamata.

Konsultējieties ar ārstu, ja krūšu zirnīši ir ne tikai palielināti, bet arī apsārtuši. Izmēriet temperatūru un vērojiet, vai nesāk veidoties iekaisums.

Zīdaiņi spēj izdot ļooooti dīvainas skaņas - rukšķēšanu, īdēšanu, pīkstēšanu, svilpošanu, protams, brēkšanu un raudāšanu arī. Dīvainās skaņas, kas nāk no deguna, visdrīzāk rodas deguna eju attīrīšanās procesā. Esot mammas vēderā un dzemdību laikā, degunā uzkrājas gļotas, kuras ne vienmēr pēc dzemdībām tiek pilnībā atsūktas. Tāpēc attīrīšanās process var turpināties arī dažas dienas pēc piedzimšanas.

Konsultējieties ar ārstu, ja dīvainā skaņa atkārtojas regulāri, ar katru elpas vilcienu un nepāriet ilgāku laiku. Iespējams, ka tā ir pazīme kādām nopietnākām elpošanas problēmām.

Šķaudīšana ir rekcija uz visu kairinošo, kas ir apkārtējā vidē ap jaundzimušo. Pieaugušajiem pat prātā nevar ienākt visi tie kairinājumi, ar kuriem saskaras nenorūdītā zīdaiņa imūnsistēma. Mazais ir ļoti jūtīgs pret visu, tas izpaužas kā šķavas un par to nav jāuztraucas. Ar šķaudīšanu tīrās arī deguna ejas no gļotām, putekļiem un cita piesārņojuma. Šķavas izraisa arī spilgta gaisma, spoža saule, spēcīgas smaržas, degunā palikušie augļūdeņi.

Konsultējieties ar ārstu, ja šķaudīšanai pievienojas sēkšana un smaga elpošana. Iespējams, tā sāk izpausties alerģija.

Mazliet spastiskas, asas un haotiskas rociņu un kājiņu kustības pirmajos mēnešos nenorāda uz attīstības vai veselības problēmām. Tas ir tā saucamais Moro reflekss, kas ar katru nākamo dzīves mēnesi samazinās. Dažreiz šādi mazuļi reaģē tad, ja viņus atmuguriski strauji liek gultiņā vai atskan negaidīts, spalgs troksnis. Ap četru mēnešu vecumu šīs mulsinošās kustības pāriet. Ja asās kustības iztrūcina no miega pašu zīdainīti, tad var viņu ietīt vieglā autiņā tā, lai rokas ir piekļautas ķermenim.

Konsultējieties ar ārstu, ja pirmajos dzīves mēnešos bērns šādas kustības neveic.

Tikko dzimušiem bērniem, it īpaši puikām, to pašu sievietes hormonu ietekmē var būt krietni palielināti sēklinieki. Tāpat, iespējams, ka tajos ir uzkrājies šķidrums. Čurājot, problēma pamazām pāriet. Katrā ziņā pirmās dzīves nedēļas laikā dzimumorgāni iegūst samērīgus apveidus.

Konsultējieties ar ārstu, ja pietūkums nepāriet ilgāku laiku. Zēniem tas var norādīt uz hidrocēli, kas dzīves pirmajos gados ir veiksmīgi operējama.

Asiņaini smērējumi autiņbiksītēs raisa satraukumu gandrīz visos vecākos, bet patiesībā ne vienmēr jāgatavojas pašam sliktākajam. Ja jaundzimušais ir meitene, viņa ir uzņēmusi diezgan daudz estrogēnu no mammas un pirmajās piedzimšanas dienās asiņaini izdalījumi ir kaut kas līdzīgs mini - mēnešreizēm. Drīz viens hormonālais līmenis normalizēsies un šādi pārsteigumi vairs nebūs.

Konsultējieties ar ārstu, ja šis paskaidrojums jūs nenomierina. Labāk divreiz pārbaudīt, nekā vienreiz palaist garām ko tiešām svarīgu.

Jaundzimušajiem neliela šķielēšana nav nekas patoloģisks. Sākumā bērniņš vēl nespēj fokusēt actiņas, muskuļi vēl nav trenēti un gadās, ka katra acs "aizpeld" savā virzienā. Turklāt dažreiz vecākiem tikai izskatās, ka ir šķielēšana, jo salīdzinoši platais deguntelis un ādas krokas ap acīm vizuāli var radīt šādu iespaidu.

Konsultējieties ar ārstu, ja vēl sešu mēnešu vecumā ir izteikta šķielēšana. Arī tad, ja šķielē tikai viena actiņa, noteikti jāapmeklē labs acu ārsts. Iespējams, ka viena acs ir slinkāka par otru - to sauc par ambliopiju, un šī saslimšana ir ārstējama.