Foto: PantherMedia/Scanpix
"Mēģenes bērnu tēvs" Roberts Edvardss par mākslīgās apaugļošanas izgudrošanu saņēma Nobela prēmiju medicīnā. Darbs pie iespējas apaugļot olšūnu ārpsu mātes ķermeņa sākās pagājušā gadsimta 60. gados. Pirmais "mēģenes mazulis" Luīze Brauna piedzima 1978.gadā Lielbritānijā. Kopš tā brīža aptuveni četri miljonu sieviešu, pateicoties mākslīgajai apaugļošanai, ir dzemdējušas bērnus.

Pēc Stokholmas Karolinska institūta datiem vairāk nekā 10 % pāru pasaulē ir neauglīgi t.i. vismaz viens no pāra nespēj radīt bērnu dabiskā ceļā.

Mākslīgajā apaugļošanā viss notiek tāpat kā dabiskā veidā, tikai brīnumainais olšūnas un spermatozoīda saplūšanas brīdis notiek nevies sievietes olvadā, bet gan mēģenē.

Mākslīgā apaugļošana solis pa solim

Vispirms tiek pārbaudīta vīrieša sperma – cik tajā ir spermatozoīdu, cik tie kustīgi, kāda ir to forma, kvalitāte. Ar t.s. spermatozoīdu analīzes palīdzību tiek noteikts, vai vīrietis ir spējīgs radīt pēcnācējus.

Nākamais posms ir sievietes hormonālā stimulācija, kad tiek dots īpašs medikaments, kas stimulē olnīcu dabisko aktivitāti. Medikamenta ietekmē vienlaikus nobriest uzreiz vairākas olšūnas. Apmēram pēc divām nedēļām šīs olšūnas tiks izmantotas apaugļošanai mēģenē. Pašlaik jau ir metodes, kas ļauj sievietei mājas apstākļos hormonālās injekcijas veikt pašai. Tomēr neraugoties uz vienkāršoto procesu, trešdaļa sieviešu hormonālās stimulācijas laikā jūtas ne pārāk labi, moka nogurums, ķermenis vairāk svīst

Olšūnu punkcijas laikā ārsts paņem vismaz līdz pat 15 nobriedušām olšūnām, kuras ievieto speciālā šķidrumā. Olšūnu izņemšanas laikā ārsti iesaka veikt anestēziju.

Iepriekš sagatavotus vīrieša spermatozoīdus ieliek vienā mēģenē ar sievietes olšūnu. Parasti ir vismaz trīs zigotas – apaugļotas olšūnas, kuras var turpināt augt un veidoties par embriju.

Seko viena no atbildīgākajām fāzēm – embriotransfērs. Pēc divām, trim dienām no zigotām ir izveidojušies jau astoņu šūnu embriji, kurus var ievadīt dzemdē. Šajā stadijā var būt sarežģīti no daudziem labas kvalitātes embrijiem implantācijai izvēlēties dzīvotspējīgākos embrijus.

Kad domāt par mākslīgo apaugļošanu

Ir diezgan konkrēti kritēriji, kad pāris var sākt domāt par mākslīgo apaugļošanu.
Ja sievietes ir jaunākas par 35 gadiem un pēc divus gadus ilga regulāra seksa ar vienu partneri tā arī nav iestājusies grūtniecība, tad ir pamats apdomāt šādas procedūras nepieciešamību. Sievietei 40 gadu vecumā tik daudz laika nav, tāpēc šajā vecumā ārsti iesaka veikt medicīniskās pārbaudes jau pēc viena gada ilgiem, bet neveiksmīgiem mēģinājumiem. Parasti jāsāk ir ar vīrieša spermas pārbaudi, jo tas ir vienkāršāks un ātrāks process.

Lai spermogrammas analīze būtu precīza, materiālu vislabāk nodot, esot klīnikā. Bet, ja varat paspēt nogādāt sēklas paraugu uz klīniku 30 minūšu laikā, saglabājot to siltu un sterilu, tad procesu var veikt arī mājās.

Iespēja ātri palikt stāvoklī mākslīgās apaugļošanas ceļā ir daudz lielāka nekā grūtniecības iestāšanās dabīgā veidā.

Sieviete ap 30 stāvoklī šādā veidā ar pirmo mēģinājumu paliek stāvoklī 34% gadījumu, sievietei ap 45 izredzes ir mazākas – vairs tikai 12 %. Jo vecāka kļūst sieviete, jo mazāk paliek iespēju palikt stāvoklī. Ar vecumu samazinās arī olšūnu skaits, cikls var notikt bez ovulācijas. Vēl arī pieaug iespējamība piedzīvot spontāno abortu.

Noderīgi fakti

Ārpusdzemdes apaugļošana ļoti labi kombinējas ar tādu netradicionālās medicīnas nozari kā akupunktūra. Pacientes, kas pirms apaugļošanas procedūras apmeklēja speciālās akupunktūras sesijas, stāvoklī palika ātrāk un grūtniecība saglabājās veiksmīgāk. Diemžēl zinātnisks izskaidrojums šai pozitīvajai mijiedarbībai vēl nav rasts.
Pētnieki pieļauj, ka tas ir neurotransmiteri izdalīšanas ietekmē, kas sakārto sievietes menstruālo ciklu un uzlabo auglību. Vienlaikus smadzenēs tiek stimulēti punkti, kas izdala opioīdiem līdzīgu hormonu, tas sievieti nomierina un mazina stresu, kas mākslīgās apaugļošanas laikā ir sevišķi nelabvēlīgs.

Lai paaugstinātu mākslīgās apaugļošanās efektivitāti, dzemdē ir atļauts ievadīt vismaz trīs embrijus. Ja visi ievadītie embriji ieligzdoja, tad dzimst dvīņi un trīņi. Piemēram, Vācijā katrs otrais dvīņu pāris ir nācis pasaulē neauglības ārstēšanas rezultātā. Parasti tie nav identiskie dvīņi.

Bažām par bērnu veselību, kas dzimuši mākslīgās apaugļošanās ceļā, ir zināms pamats. Tā kā šajā procesā ir iesaistīts mediķis, kas atlasa spermatozoīdus, kas satiksies ar sievietes olšūnu, ir iespēja, ka olšūna tiek apaugļota ar to sēkliņu, kura dabiskā ceļā nekad nesasniegtu olšūnu. Biežāk gan problēmas ir saistītas ar abu vecāku veselības problēmā.

Ja vīrieša sperma nav derīga apaugļošanai, var tikt izmantota donora sperma, ko pirms tam pārbauda – vai donoram nav hroniskas vai iedzimtas slimības, pārāk specifiskas izskata pazīmes. Kopumā par derīgiem tiek atzīti tikai 10% no pretendentiem.

Savukārt apaugļojot olšūnu, ģenētisko materiālu pārbauda tikai sievietei. Tiek pārbaudīta daļa mātes hromosomu, vai tajās nav kādu gēnu attīstības defektu. Parasti pārbaida piecas, sešas hromosomas, kas ir atbildīgi par Dauna sindroma iedzimšanu vai citām hromosomu disproporcijām.

Parasti tiek ievadītas trīs apaugļotas olšūnas. Pērējās olšūnas sasaldētā veidā paliek klīnikā. Pašlaik nav īpašas likumdošanas bāzes, kas notiek ar sasaldētājām un neizmantotajām olšūnām. Sasaldēt nav atļauts tās olšūnas, kas jau faktiski ir embrija stadijā. Piemēram, Čehijā ir atļauta tā saucamā embriju adopcija. Pāriem, kuri ir nolēmuši kļūt par vecākiem tieši tādā veidā, jāapzinās, ka mazulim nebūs vecāku ģenētiskā materiāla.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!