Katram vecumam savs diennakts bīstamais laiks

Stress, bezcerība un apātija, kas pieveikusi lielu daļu sabiedrības, atspoguļosies arī šajā jomā. No sadzīves traumām Latvijā bērni cieš 10 reizes biežāk kā Zviedrijas jaunā paaudze, savulaik stāstīja bērnu ķirurgs Arnis Eņģelis.
Ārsti uzskata, ka Latvijas neiepriecinošā statistika vairāk nevis ar vecāku nezināšanu, bet gan attieksmi – mēs atļaujamies būt pārāk pavirši pret bērniem. Valsts politika attieksmi mainīt nevar, bet lielāki sodi tikai daļēji atrisinātu problēmu. Tas, ko ārsti gaida no valsts – drošu spēļlaukumu  un atpūtas vietu izveidošana, kur bērniem būtu iespēja pavadīt laiku.

Vislielākais pieplūdums ir tieši vasarā, kad pie jau agrāk tradicionālajiem ievainojumiem – lūzumi, sasitumi, dzīvnieku kodumi, nākuši klāt arī smagi bojājumi, nepareizi izmantojot batutu. Ārkārtīgi pieaudzis to traumu skaits, kas saistās ar pašu bērnu un jauniešu savstarpējo agresiju un vardarbību. Pozitīvi tas, ka vecāki apzinīgāk attiecas pret individuālajiem aizsarglīdzekļiem – ķiverēm, ceļu, roku sargiem, jo šādu traumu skaits paliek mazāks. Mazāk ir arī suņu kodumu, ko ārste saista ar ekonomisko situāciju – ne visi vairs nav atļauties turēt mājās suni. Vasaras sezonā skrituļojot vidēji 90 bērni gūst dažādas traumas. Savukārt uz batuta gūtās traumas ir trešās pēc biežuma, atpaliekot no velosipēdiem un šūpolēm gūtajām traumām.

Vairāk traumas tiek iegūtas tieši mājās - 58% gadījumu, kur vajadzētu būt bērnam drošai videi. Tāpat pieaug negadījumu skaits uz ceļa, turklāt te vairāk runa ir par savainojumiem, kas radušies tāpēc, ka vecāki nav parūpējušies par aizsargierīcēm.

Jo mazāk bērns, jo bīstamāka rīta stunda

Bērni parasti traumas gūst dienā, turklāt, jo jaunāks bērns, jo agrākā stundā tas notiek.
Ir novērota likumsakarība – jo agrāka rīta stunda, jo mazāki bērni gūst traumas. Jaunāko klašu skolēni cieš dienas pirmajā pusē, dodoties mājup no skolas, bet pusaudži pēcpusdienā un vakara stundās, ejot izklaidēties, liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas traumpunkta darbinieku novērojumi.

No 1 līdz 3 gadu vecumam - apdegumi

Mazbērna periodā biežākās traumas apdegumi, arī aizrīšanās un saindēšanās. Mazuļi, kas nesen iemācījušies staigāt, ķeras pie galdauta malām vai mēģina aizsniegt tējas krūzīti uz galda malas... Šajā vecumā mazais bērns iepazīst pasauli, lielā mērā tas notiek arī visu pagaršojot. Indīgu istabas augu lapas, vecmāmiņas asinsspiediena zāles, kas tik ļoti atgādina krāsainas konfektes, sadzīves ķīmijas līdzekļi krāsainās pudelēs, sīki priekšmeti vai vecumam neatbilstošas rotaļlietas – tie visi ir apdraud bērna veselību un dzīvību.

Pirmsskolniekiem - aktīvās atpūtas traumas   

Pirmsskolas vecumā prevalē traumas saistībā ar ceļu drošību un aktīvo atpūtu. Bērni spēlē bumu, bet tā izripo uz ceļa un bērns, tai skrienot pakaļ, pakļūst zem automašīnas. Vecumā līdz pieciem gadiem negadījumi ar bērniem notiek, atdarinot vecāku rīcību. Nekad paši nedariet to, ko neļautu darīt savam mazulim!

Skolniekiem - dzīvnieku kodumi

Skolas vecuma bērniem bieži nākas saskarties ar dzīvnieku kodumiem un traumām fizisko aktivitāšu laikā. Šajā vecuma grupā ļoti iemīļots pārvietošanās veids ir velosipēds, skrituļslidas un skeitbords. Ātrums aizrauj. Bet tas aizrauj arī kaimiņu Bobi, kuram instinkti liek dzīties pakaļ straujā kustībā esošajam bērnam. Ārsti stāsta, ka ir vecāki, kas rūpējoties par bērnu fiziskajām aktivitātēm, sagādā velosipēdu vai skrituļslidas. Bet vecāki, kuri patiešām mīl savu bērnu un rūpējas par viņa veselību, iegādājas arī ķiveri un locītavu sargus.

Pusaudžiem nestandarta traumas

Pusaudži ir īpaša kategorija. Tas ir ļoti sarežģīts vecums, kad paralēli pubertātes anatomiskajām izmaiņām notiek arī pārmaiņas emocionālajā sfērā un šajā dzīves periodā bieži vien nākas saskarties ar dažādām nestandarta situācijām. Piemēram, sešpadsmitgadīgs jaunietis bez atļaujas paņēma tēva mašīnas atslēgas un kopā ar vienaudžiem devās izbraukumā. Sekas šādā situācijā ir neprognozējamas, jo jaunietim nav ne braukšanas iemaņu, ne dzīves pieredzes, lai adekvāti reaģētu riskantā situācijā. 

Ka rīkoties, sniedzot pirmo palīdzību

Bērna apģērbs nedrīkst būt viegli uzliesmojošs un tāds, kas karstumā kūst un pielīp ādai, piemēram, sintētika. Apģērbs nedrīkst būt plandošs, kas var aizķerties, bet tai pašā laikā tam jābūt viegli novelkamam pāri galvai vai atpogājamam. Ja aizdedzies, tad nekavējoties jāapslāpē liesmas, piespiežot degošo apģērbu ar segu. Atstāt, nevis noplēst pie ādas pielipušos drēbju gabalus.  Nekavējoties atdzesēt applaucējumu zem spēcīgas auksta tekoša ūdens strūklas, līdz sāpes norimst; applaucējuma gadījumā tūlīt, bet uzmanīgi novilkt slapjās drēbes. Neļaut ķermenim pārmērīgi atvēsināties. Uz apdegumiem un applaucējumiem nedrīkst smērēt eļļu, jo tā aiztur siltuma izdalīšanos un veicina tālākus audu bojājumus.

Nomierināt bērnu, pārsiet brūci un griezties pie ārsta tūlīt, nezaudējot laiku, lai vajadzības gadījumā uzsāktu potēt pret trakumsērgu. Ja iekodusi čūska, žņaugu neliek, indi nemēģina “atsūkt”. Cietušajam nedrīkst ļaut pašam pārvietoties, viņš jānes, nekavējoties jānogādā slimnīcā.

Atslēgt strāvu, lai nepakļautu glābēju dzīvības briesmām. Pārbaudīt samaņu, elpošanu, sirdsdarbību, nepieciešamības gadījumā uzsākot elpināšanu un sirds masāžu, izsaukt ātro palīdzību. Pārklāt apdegumu ar sterilu materiālu.

6-7 gadu vecumā bērns nespēj novērtēt tuvojošā transporta līdzekļa attālumu un kustības ātrumu. Mazā auguma un nepietiekamās pieredzes dēļ skrejošs vai uz divriteņa braucošs bērns nespēj pilnībā pārredzēt kustību uz ielas. Traumas gadījumā jāaptur asiņošana, piespiežot asiņojošo vietu, jāiešinē lauztais loceklis – 1  locītava virs un 1 zem lūzuma vietas, jāuzliek tīrs pārsējs. Pie aizdomām par kakla vai muguras skriemeļu lūzumu jāpaceļ un jāpārvieto pēc iespējas saudzīgi un jāgulda uz cieta, līdzena pamata, lai, neuzmanīgi rīkojoties, ar lūzušo skriemeļu asajām malām netraumētu muguras smadzenes un nervus.

Plastikāta maiss nav rotaļlieta. Ja tas uzmaukts galvā, necensties to novilkt, bet gan nekavējoties to pārplēst, atbrīvojot seju.

Jāielāgo, ka atkarībā no indīgā šķidruma veida, ko bērns ir iedzēris, atšķiras arī pirmā palīdzība, kas jāsniedz. Iedzerot etiķa esenci, vai citu skābu, kairinošu vielu, nedrīkst izraisīt vemšanu, jo virzoties par barības vadu atpakaļ, tas tiks vēlreiz apdedzināts. Jādod dzert ūdens, bet nav ieteicams lietot dzeramās sodas šķīdumu, jo tas rada spēcīgu putošanu.

Ja vecāki pamanījuši, ko tieši bērns ir norijis un apzinās, ka podziņa vai santīms nevar savainot zarnu traktu, var gaidīt, kamēr daba pati atrisina problēmu.  Ja organisms to neizvada piecu dienu laikā, jādodas pie ārsta. Ja ir aizdomas vai skaidri zināms, ka svešķermenis ir baterija, situācija ir īpaši nopietna. Baterijai nokļūstot organismā, sākas elektroķīmiska reakcija. Organismā nonākusi baterija reāli apdraud dzīvību un uz slimnīcu jādodas nekavējoties.

•    asus priekšmetus un sērkociņus vienmēr nolieciet tā, lai tie iespējami mazāk nokļūtu bērna redzeslokā;

•    nelietojiet kopšanas līdzekļus, kas grīdu vai kāpnes padara slidenas;

•    gatavojot ēst, izmantojiet tālākos plīts degļus;

•    neglabājiet medikamentus savā somā vai galda atvilktnē un pēc iespējas iegādājieties medikamentus kārbiņās vai pudelēs ar aizsargkorķīšiem;

•    neatstājiet karstu gludekli bērnam aizsniedzamā vietā pat tad, ja gludeklis nav pievienots strāvas avotam;

•    esiet uzmanīgi ar polietilēna maisiņiem - mazs bērns tos var uzmaukt galvā un nosmakt;

•    nekad neatstājiet bērnu vienu ūdenī vai ūdens tuvumā, sevišķi bīstama ir vanna un baseins;

•    pirmsskolas vecuma bērnus visvairāk apdraud transportlīdzekļi, laikus sāciet izskaidrot bērnam, kā izturēties uz ielas;

•    visas kontaktligzdas mājās nodrošiniet ar speciāliem aizsargvāciņiem. Nevēlama, bet viegla pieeja strāvas avotiem bieži ir jaunbūvēs, bēniņos, pagrabos, saimniecības ēkās un slikti aizslēgtos transformatoros un augstsprieguma apakšstacijās.

•    bīstamas vielas - veļas pulveri, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļus, zāles un augu
aizsardzības līdzekļus - glabājiet tādā vietā, kur bērns netiek tām klāt;

•    visus sīkos priekšmetus, ko bērns labprāt bāž mutē un kas var ieslīdēt elpceļos, piemēram, mazas rotaļlietu detaļas, uzgriežņus vai naglas, nolieciet tik nepieejamā vietā, lai pat jums pašiem nebūtu viegli tiem piekļūt;

•    nekad neatstājiet bez uzraudzības karstus šķidrumus - pat kafijas krūzi uz galda, pagrieziet uz pavarda nolikto katlu rokturus prom no sevis, lai bērns nevarētu traukus satvert un uzgāzt to saturu sev virsū;

•    nepieļaujiet taras (dzērienu, šampūnu pudeļu, sadzīves ķīmijas) otrreizēju izmantošanu -kas gan var būt draudīgāks par limonādes pudelē ielietu etiķa esenci!

•    Bērns ir spējīgs izmantot par kāpnēm, zviedru sienu un kāpjamo paliktni jebko, kas atrodas mājās - no sekcijas līdz biroja krēslam, no gāzes plīts līdz palodzei.

•    Iemāciet bērnam vispirms atvērt aukstā ūdens krānu, tikai pēc tam - karstā, un ne otrādi.

•    Padomājiet par iespēju nomainīt logu rokturus pret slēdzamajiem, lai bērns logu nevar atvērt.

•    Ja mājās ir mazs bērns, suņa iegāde ir ļoti nopietni apsverama doma. Ja iespējams, labāk iegādāties mazāk bīstamu sunīti, pūdeli, mopsi, nevis kādu agresīvu sargsuni.

•    Uz grīdas kāpēc stāvēja no rozetes izvilkts sadalītājs - trijzaris ar dakšām uz augšu, un tikko staigāt sākušā sīča pakausis ar būkšķi piezemējās tam pavisam blakus.

•    Bērns ēda mandarīnu un lēkājis pa gultu, kamēr aizrijās. Kratot aiz kājām, sitot pa muguru, izdabūju mandarīnu ārā.

•    Reizi gatavojāmies iet vannā. Abi ar bērnu kopā apskatījāmies, ka vanna jau pilna, un gājām uz istabu. Aizeju līdz istabai, paskatos, ka puika vēl nav atnācis. Eju atpakaļ - viņš karājās uz vannas malas, kājas ir kādus 15 cm virs zemes, tātad nostāties viņš pats nevar, galva ūdenī, jo vanna ir pilna. Pats karājās uz vidukļa...

•    Braucot kopā ar bērnu, mašīnas durvīm vienmēr jābūt bloķētām. Reiz, kad bija jābrauc netālu, nenobloķēju. Divgadīgā meita braucošai mašīnai atvēra durvis. Labi, ka bērns pats bija iesprādzēts krēsliņā, un arī citas mašīnas apkārt nebija. Kārtējā pagriezienā uzmetiet aci, vai viņš tiešām vēl ir piesprādzēts.

•    Bīstams objekts ir kumode ar atvilktnēm. Mazais bija izvilcis visas atvilktnes cik varēja un tā pārsvērās un nogāzās mazajam virsū. Sekcijas un skapjus vajag pieskrūvēt pie sienas ar kronšteiniem. Nekad nevar zināt, vai bērns nesadomās kā pa trepītēm līst pa sekciju uz augšu un neuzgāzīs šādu veidojumu sev uz galvas. Tas pats par aizkariem un to stangām. Labāk, lai norauj aizkarus, kas pieknaģēti ar vecā parauga knaģīšiem, nekā ar visu stangu sev uz galvas.

•    Nelieciet  bērnu redeļu gultā daudz un lielas mīkstās mantas. Bērns sakrāmē mantas kaudzē, pakāpjas un izkrīt no gultas!

•    Kad meitai bija 4 gadi, aptina sev ap kaklu dāvanu saiņojamo lentu vairākkārtīgi un tad sabijās un centās noraut, protams, sažņaudza vēl stiprāk... Savilkts bija tik cieši, ka man bija grūti pabāzt šķēres zem cilpas.

•    Pēdējo brīnumu meita bija paveikusi 6! gadu vecumā. Ieliku termometru padusē un izgāju, ienākot atpakaļ redzu tikai dzīvsudrabu uz lūpām... Bija nokodusi galu kā konfekti un apēdusi.