Kā izkļūt no autiņbiksītēm? Smalkā podiņmācības zinātne  (17)

Lai iestātos šīs  "gribu būt sauss"  stadija, ir jānotiek diezgan komplicētam psihofizioloģiskam un neiroloģiskam nobriešanas procesam.

Mazulim ir jāsajūt, ka zarnu trakts un urīnpūslis piepildās, kā arī jāiemācās gan aizturēt urīns, gan to atbrīvot. Kamēr tas nav noticis, podiņš viņam neizsaka pilnīgi neko. Pediatri pat ir novērojuši diezgan interesantu kopsakarību – kamēr bērns neiemācās stāvēt, staigāt un kāpt pa kāpnēm gan augšup, gan lejup, arī podiņmācības gudrības tiek apgūtas lēni, mokoši un bez redzama rezultāta. 

Tāpēc sēdināšana uz poda līdz pusotram gadam nesola optimistisku rezultātu. Ir gan vērīgas mammas, kas spēj uztver brīdi, kad zīdainītis jau dažu mēnešu vecumā "spiež". Paturot viņu uz podiņa, var izdoties iemācīties nepiesmērēt autiņus. Bet šis process pašam bērnam nav kontrolējams, jo zarnu muskulatūra izvada visas atliekvielas uzreiz, tiklīdz zarnas ir pilnas.

Uzskata, ka pilnībā podiņmācība ir apgūta tad, kad visu procesu – atrast podiņu, novilkt, bikšeles, piecelties un apģērbties, bērns prot pats un bez mammas mudināšanas.

Kad esat sākuši podiņmācību, svarīgi ir nepieļaut kļūdas, kas pēc tam labojamas ilgi. Nekad nekritizējiet bērnu, nesakiet, ka viņš ir netīrelis, nekauniniet viņu par pieslapinātām bikšelēm. Tādā brīdī viņam ir vajadzīgs atbalsts un uzmundrinājums, ka nākamreiz noteikti sanāks labāk. Kauna sajūta divgadniekam ir jau pazīstama emocija un nevajadzētu viņu kaunināt par to, ka viņš nav spējis kontrolēt savas ķermeņa izjūtas. Vecākiem tikai atliek pacietīgi gaidīt, kad mazulis beidzot nobriedīs pilnīgai podiņa lietošanai. 

Piemērotākais vecums, kad bērnu var likt uz podiņa, ir divi gadi, jo tas ir atdarināšanas laiks.  Tas ir arī laiks, kad mazulis grib mammu iepriecināt un viss, ko viņš atstāj podiņā, ir dāvana. Izkārnījumi šajā vecumā kaut kas tāds, pret ko bērns vēl nejūt nekādu nepatiku, to viņš var "uzdāvināt" mammai un izjust zināmu lepnumu par savu veikumu. Skatoties uz citiem, bērns dara tāpat. Kā vienmēr, ir izņēmumi. Daži bērni lielajam solim ir gatavi tikai 3 gadu vecumā, citi pat tikai 4 gadu vecumā.

Ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka ir īstais laiks mācīties: 

Lai cik smalks un moderns podiņš vai padibenis, ko uzliek uz poda, būtu nopirkts, svarīgas ir dažas nianses. Apsēžoties, mazuļa kājām stabili jābalstās uz grīdas. Tad ir vieglāk arī nokārtoties, jo pareizāk sasprindzinās vajadzīgās muskuļu grupas. Varbūt der iegādāties grāmatiņu, kurā ar zīmējumiem izskaidrots, ko īsti cilvēk dara uz tualetes poda.

Vispirms sāciet ar to, ka mazuli apģērbtu sēdiniet uz podiņa noteiktos laikos – pēc pamošanās, pēc brokastīm vai pirms vannošanās, vai arī tajā laikā, kad parasti viņam iziet vēderiņš. Vērīgi vecāki parasti šo laiku piefiksē. Tas ļaus pierast pie podiņa un neradīs bailes no neierastās situācijas. Nekad nelieciet to darīt pret mazuļa gribu vai ar varu. Ja pirmie podiņa iespaidi ir negatīvi, aizvāciet to prom no acīm un mēģiniet vēlreiz pēc dažām nedēļām.

Kad bērniņš jau ir pieradis pie poda, var spert nākamo soli – uzsēdināt uz podiņa bez bikšelēm. Tās atkal ir jaunas sajūtas, pie kurām jāpierod. Varbūt der parādīt vai pastāstīt, ka tieši tāpat uz poda iet mamma, tētis un vecākie brāļi un māsas. Bērns daudz ko atdarina un redzot, ka tā dara citi, arī viņam šī prasme būs apgūstama vieglāk.

Nekad nelieciet sēdēt uz poda ilgāk par 10 minūtēm. Pat ja podiņā nekas nav, nevajadzētu šo nodarbi pārvērst par soda mēru.

Var skaidrot ar vārdiem, bet var – ar piemēru. Kad autiņbiksītes ir pilnas, ņemam pamperi un visu mantību izpurinām podā. Lai redz – re, bija pamperī, bet labāk ja ir podiņā. Ļaujiet pēc podiņa iztukšošanas lielajā WC podā noraut ūdeni, bet pēc tam iemāciet, ka pēc tualetes jāuzvelk pašam bikšeles un jānomazgā rokas.

Ļoti piemērots laiks podiņa apgūšanai ir vasara, kad ir silts un bērns var staigāt bez drēbēm un autiņbiksītēm. Tā viņš vieglāk var apsēsties uz podiņa, ja sajūt vajadzību un attīstīt savu patstāvību bez vecāku līdzdalības.

Nav tāda bērna, kas iemācītos iet uz poda ar pirmo reizi un uzreiz. Vienmēr sākumā ir avārijas, netīras bikses un slapjumi uz grīdas. Nekādā gadījumā nedrīkst par to bāries un kaunināt, jo runa jau nav par to, ka bērniņš negrib, bet gan – slēdzējmuskulatūra urīnpūslim vēl nav pietiekami spēcīga, lai pilnībā kontrolētu procesu.

Var gadīties, ka esat iemācījuši lietot podiņu daudz agrāk, bet pusotra gada vecumā mazulis kategoriski atsakās iet uz poda. Pie tam var pat darīt jums par spītu – uz poda pasēž, rezultāts nav, bet pieceļoties piečurāt bikses. Īpaši raksturīgi tas ir maziem puikām ar izteikti spītīgu raksturu. Tas ir veids, kā mazulis demonstrē savu neatkarību. Ar laiku šī spītība pāriet, galvenais – nevis sodīt par neizdarīto, bet apbalvot par izdarīto.

Kad ir apgūtas poda lietošanas iemaņas dienā, pamperi uz nakti vēl var būt vajadzīgi ļoti ilgu laiku. Dažiem bērniem uz sausām naktīm jāgaida pat gads un ilgāk. Par pampera nelietošanu naktīs var domāt tikai tad, ja sausas autiņbiksītes no rītiem ir vairākas nedēļas no vietas. Ja nolemts atradināt no pamperiem naktī, kad vakarā dodiet mazāk dzert, bet pie gultas nolieciet podiņu.

Podiņš… tas nav tikai podiņš! Veids un laiks, kad bērns tiek rasināts nokārtoties pats, ļoti spēcīgi ietekmē viņa raksturu. Ja bērnu uz poda māca iet pārāk agri un ar soda metodēm, viņš izaug nervozs, stūrgalvīgs un slimīgi pedantisks.

Apkopota pieredze no portāla Materinstvo.ru un citiem interneta resursiem