Sausa, iekaisusi āda - atopiskais dermatīts  (1)

To novēro apmēram 10 % zīdaiņu un bērnu. Vēl līdz šim brīdim nav zināms precīzs slimības iemesls, bet ir skaidrs, ka tā var būt arī pārmantota organisma reakcija, ko provocē ikdienas dzīvē sastopami faktori. Biežāk to novēro bērniem, kuriem ģimenē kādam jau ir dermatīts, astma vai siena drudzis.
Daļai bērnu AD pasliktinās, kad tie saaukstējas vai ir kādas infekcijas. Citiem āda pasliktinās ziemā, citiem tieši karstā laikā, kad ir pastiprināta svīšana.

Par dermatītu stāsta bērnu alergologs Elīna Puķe. 

Kā zināt, ka tas ir atopiskais dermatīts?

Saslimšana parasti izpaužas jau pirmajā dzīves gadā, bet parādīties tā var arī vēlāk – apmēram līdz piecu gadu vecumam. Ļoti reti sākas tūlīt pēc piedzimšanas, biežāk tas sāk izpausties pēc sestās dzīves nedēļas. Cita rakstura izsitumi var sākties jebkurā vecumā, bieži vien izzūd dažu dienu līdz nedēļu laikā.
Dermatītam ir raksturīga nieze. Vislielākie ādas bojājumi tiek nodarīti kasīšanās un rīvēšanas rezultātā, ko bērns nespēj pats kontrolēt.
Zīdaiņiem izsitumi lokalizējas uz sejas un uz elkoņa locītavām, ceļiem, vietām, kuras vieglāk nokasīt. Vecākiem bērniem izsitumi vairāk lokalizējas elkoņu ieloču virsmās un pacelēs. Dažreiz tiek skartas tikai plaukstas. Āda var būt inficēta, tā var būt klāta ar dzelteni brūnām krevelītēm.

Kas provocē dermatītu

Sausa āda. Ādas galvenā funkcija - tā ir aizsargbarjera pret ārējiem kaitīgiem faktoriem - netīrumiem, baktērijām un ķīmiskām vielām. Šīs barjeras funkcijas ievērojami mazinās, ja āda kļūst sausa. AD gadījumā cilvēkam āda ir izmainīta un tā ir sausa. Ādas sausumu veicina telpu apkure, ūdens, bieža mazgāšanās un slikta ādas kopšana - mitrināšana. Vannai un dušai lietojiet vēsāku ūdeni, nevis karstu, noslaukoties ādu stipri neberziet, uzklājiet mitrinošo krēmu uz miklas ādas, vismaz trīs minūšu laikā pēc mazgāšanās.

Ieteikums: ādu pareizi kopt un mitrināt!

Kairinošas vielas. Kairinošas vielas ir ķīmiskas vielas, kas ir daudzu mazgāšanas līdzekļu, sadzīve ķīmijas, pulveru, veļas mīkstinātāju un balinātāju sastāvā, arī kosmētiskajos līdzekļos, kuru sastāva ir alkohols, arī ziepes un smaržas, kas var radīt ādas kairinājumu, apsārtumu un pastiprināt niezi.

Ieteikums: Izslēgt kairinošas vielas.

Stress. Cilvēki ar AD biežāk reaģē uz stresu ar ādas apsārtumu un niezi. Arī bērniem nesaskaņas, dusmas un pati slimības gaita var pasliktināt ādu.

Ieteikums. Atpazīt stresu un mazināt to.

Karstums un svīšana. Daudzi pacienti ir ievērojuši, kad sakarst un sasvīst, tas veicina ādas niezi. Tas var būt fiziskas slodzes laikā, vai pārāk silti sasedzoties, saģērbjoties, pie straujām gaisa maiņām (no auksta uz silta).

Ieteikums: Valkājiet brīvus un elpojošus apģērbus. Izvairieties no vilnas, sintētikas un apspīlēta materiāla drēbēm. Ja svīšana izsauc ādas niezi, tad atrodiet veidu kā to novērst. Viegls apģērbs, vēsāka gaisa temperatūra istabās, īpaši guļamistabā.

Infekcijas. Bakteriāla "stafilokoku" infekcija ir visbiežāk sastopamā, īpaši uz rokām un kājām. Aizdomas par infekcijas klātbūtni var rasties, ja uz ādas vēro dzelteni brūnas krevelītes, ādas mitrošanu, sārtus izsitumus ar strutu pūslīti. Bērniem ar AD bieži sastop arī vīrusu izraisītas ādas slimības piem. Molluscum. AD gadījumā var būt arī herpes infekcija (sīki izsitumi ar šķidrumu pildītiem pūslīšiem - vezīkulas vai kā "aukstuma pumpas") un sēnīšu izraisīts ādas bojājums ( ādas apsārtums ar asām, sārtām robežām). Ja izsitumi šķiet savādi, vienmēr vaicājiet pēc padoma savam ārstam. Ja ir infekcija, tad nepieciešama papildus terapija ar antibiotikām vai citiem medikamentiem.

Ieteikums: Savlaicīgi atpazīt izsitumus, griezties pie ārsta un uzsākt infekcijas ārstēšanu.

Alergēni. Alergēni ( kā piem. ziedputekšņi, mājdzīvnieku blaugznas, pārtika vai putekļi) var izsaukt alerģiskas slimības. Siena drudža, jeb ziedputekšņu alerģijas gadījumā noteikt iespējamo alergēnu ir nedaudz vieglāk, jo simptomi parādās sezonāli. AD gadījumā, kad simptomi ir pastāvīgi, alergēnu precizēt ir daudz grūtāk. Pārtikas alerģija bērniem var provocēt AD uzliesmojumus, īpaši vidēji smaga un smagi noritoša AD gadījumā. Tomēr arī ziedputekšņi, putekļu ērcītes, dzīvnieki var provocēt ekzēmu, bet retāk to novēro agrīna vecuma bērniem. Ne vienmēr ar ādas testiem un imunoloģijas( asinis uz specifiskiem IgE) palīdzību var atklāt iespējamo alergēnu. Dažos gadījumos ir jāveic aplikācijas testi uz ādas.

Ieteikums: Ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju, tad esiet ļoti pacietīgi un vērīgi. Rakstiet pārtikas dienasgrāmatu. Ja niezi provocē kontakts pēc dzīvniekiem, ziedputekšņi, tad noskalojieties dušā, bet neaizmirstiet pēc tam lietot mitrinošus krēmus.

Vai atopisko dermatītu var izārstēt

Vairumā gadījumu bērniem slimība pāriet skolas vecumā. Tomēr nelielam skaitam pacientu, tas saglabājas arī pieaugušo vecumā. Daudziem slimības remisija iestājas uz ilgu laiku, vienīgi var saglabāties ādas sausums. Ar to var sadzīvot, ja tiek regulāri lietoti ādas mitrinošie līdzekļi.

Nereti AD uzliesmojumi rodas stresa laikā vai darbā, ja tas saistīts ar kādām ādu kairinošām vielām.
Bet simptomātikas novēršanai mūsdienu medicīna lieto arī hormonālos preparātus. Piemēram, kortikosteroīdus jeb lokālos steroīdus. Kortikosteroīdi ir līdzekļi ādas iekaisuma ārstēšanai. Tie ir jālieto vadoties tikai pēc ārsta norādījumiem un ar piesardzību.

Dažreiz nākas izmantot arī antibiotikas, lai izārstētu ādas infekciju. Lai mazinātu niezi, iesaka antihistamīnus.  Kalcineirīna inhibitori (tacrolimus un pimecrolimus) un nehormonāli, lokāli uz ādas lietojami medikamenti, kas mazina ādas iekaisuma procesus.