Foto: PantherMedia/Scanpix
Rokas ar paveikt brīnumus, tās spēj samazināt sāpes, nomierināt, noņemt trauksmi un sasildīt. Tiešām, izmantojot netradicionālās metodes – osteopātiju, kinezioloģiju, reiki, šiatsu, rolfingu un džin šin džitsu, daudz ko var uzlabot, neizmantojot medikamentus.

Ķermenis radīts izturīgs un pacieš daudz. Visas sistēmas nepārtraukti sadarbojas - sirds pa asinsvadiem sūknē asinis, plūst limfa, vēdera dobuma orgāni nepārtraukti strādā... Mēs to nejūtam, bet organisms darbojas, līdz vienā brīdī rezerves izsīkst un pati niecīgākā pārslodze var radīt veselības problēmas. Bērniem tās sākumā izpaužas kā vēdera vai galvas sāpes, miega traucējumi, novājināta imūnsistēma, garastāvokļa svārstības, bailes no eksāmeniem, mācīšanās un koncentrēšanās problēmas.

Osteopātija - pārvaram šķēršļus

Foto: PantherMedia/Scanpix

Osteopāti izpēta visu ķermeni, noskaidro mazā pacienta dzīvesveidu, uzzina, kas garšo, ko ēd, ar ko slimojis. Ar ietrenētu roku iztausta tās ķermeņa daļas, par kurām ir sūdzības, bet kopumā pēta visu - galvu, mugurkaulu, kaulus, muskuļus, saites, saistaudus, iekšējos orgānus. Osteopāts ļoti labi pārzina gan anatomiju, gan cilvēka psiholoģiju, tāpēc sajūt, kur ķermenī ir punkti un zonas ar kustību ierobežojumiem, saspringtus muskuļus un traucētu šķidrumu plūsmu. Osteopāti ar speciāliem paņēmieniem atbrīvo no blokādēm, kas traucē organismam pašam atjaunoties.

Šīs metodes bērniem iedarbojas ātrāk, jo šķēršļi nav nostiprinājušies, kā tas ir pieaugušajiem cilvēkiem, kas savas problēmas pacieš gadiem ilgi.
Viena no osteopātijas sastāvdaļām ir kraniosakrālā terapija (lat. Cranum - galva; sacrum - krustu kauls). Osteopāti uzskata, ka ķermeni pastāv ne tikai sirds un elpošanas ritms, bet arī īpašai kraniosakrālais pulss.

Galvas un muguras smadzeņu šķidrums, kas pasargā smadzenes no satricinājumiem, kā arī kalpo kā barojošs šķidrums galvas un muguras smadzenēm, noteiktos ritmos samazinās un palielinās. Kraniosakrālais pulss liek galvaskausa kauliem satuvināties un attālināties 6 līdz 12 reizes minūtē. Tas pats notiek ar mugurkaulu. Šīs kustības izplatās līdz krusta kaulam, tālāk uz iegurni un pa saistaudiem arī uz pārējām ķermeņa daļām.

Izmaiņas kraniosakrālajā pulsā var būt par iemeslu tādām galvassāpēm, migrēnai, mācīšanās problēmām un hiperaktivitātei. Lai atbrīvotos no šīm sāpēm, osteopāti maigi uzspiež uz galvaskausa kauliem vai arī to savienojumu vietām. Kustības noraida pa mugurkaulu un nervu sistēmu impulsus, kas harmonizē šo pulsu. Kaut arī daudzi tradicionālās medicīnas ārsti metodi vērtē skeptiski, ar katru gadu pieaug mediķu skaits, kas savā praksē veiksmīgi pielieto osteopātiju, kas samazina nervozitāti un noņem spriedzi.

Kinezioloģija -  atklāt acīm neredzamo

Foto: DELFI

Arī kinezioloģijas terapija mēģina sataustīt blokādes. Taču šajā gadījumā vairāk tiek domāts tieši par enerģijas blokādēm, jo kinezioloģija darbojas ar austrumu filozofiju, kuras pamatā ir doma, ka ķermeni caurstrāvo enerģijas trajektorijas jeb meridiāni. Cilvēks ir tikai tad pilnīgi vesels, kad kustību aparāts, vielmaiņa un psihe tiek apgādāta ar enerģiju. Garīgais un fiziskais noslogojums var radīt enerģijas blokādes, kas tālāk var pāraugt nopietnākās kaitēs.

Tā kā visi muskuļi ir saistīti ar meridiāniem, tad kineziologiem ir viegli piefiksēt muskuļu reakciju un saprast, kur tieši slēpjas problēmas cēlonis. Muskuļu testu var veikt, lai pārbaudīt jebko – kādi produkti, medikamenti vai citas vielas tiek lietotas, kā arī kādas domas nomoka prātu. Muskuļu reakcija norāda, vai testa elementam ir pastiprinoša vai arī vājinoša iedarbība uz pacienta ķermeni.

Testa laikā var izmantot jebkuru ķermeņa muskuli, bet praksē visbiežāk tiek izmantotas rokas muskuļi. Rokas ir jātur sāniski horizontālā stāvoklī vai tās var būt arī nedaudz izstieptas un paceltas uz priekšu un uz augšu. Kineziologi mēģina šo roku ar sabalansētu spēku spiest uz leju, paralēli uzdodot jautājumus pacientam. Testa laikā pacients klusē, bet terapeits tajā laikā uzmanīgi vēro, kā uz katru jautājumu reaģē muskulis. Viņš sajūt, vai muskulis reaģē intuitīvi vai arī tīši tiek sasprindzināts. Tāpēc muskuļu tests, vismaz kineziologi tā domā, sniedz tikpat drošus rezultātus kā jebkurš mērinstruments. Ārsti, fizioterapeiti un daudzi citi speciālisti ar kinezioloģisko izglītību pirms muskuļu testa tik un tā veic vairākas izmeklēšanas (laboratorijās utt.), un muskuļu tests tiek veikts kā papildu diagnostikas metode.

Ja testētais muskulis "zaudē spēku", dzirdot jautājumu "Vai tev ir bail no jaunām situācijām?", tad to var uztvert kā pozitīvu atbildi. Nākamais jautājums varētu būt "Vai baidies, ka tevi var apsmiet, ja darīsi kaut ko neparastu?" Tādā veidā var uzzināt par bērnu uzvedības cēloņiem, piemēram, nevēlēšanās sporta stundu laikā visu acu priekšā veikt kādu vingrinājumu utt.

Ja bērns ir par mazu, lai veiktu šo testu, tad kā sava veida pārraidītājs var būt arī kāds no vecākiem. Tādā gadījumā bērnam ir jāsēž māmiņas vai tēta klēpī, un muskuļa testu veic pieaugušajam.

Kineziologi nedrīkst noteikt diagnozes vai arī izrakstīt receptes. Viņi darbojas ar dažādām iedarbīgām metodēm, kurām nav nekādu blakusparādību. Tās sauc par "korektūrām". Kopumā pastāv vairāki kinezioloģijas virzieni.

Pedagoģiskā kinezioloģija – lai vieglāk mācīties

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pedagoģiskā kinezioloģija mēģina palīdzēt bērniem ar mācīšanās un uzvedības problēmām. Šo bērnu galvenā problēma - viņu smadzeņu spējas tiek daļēji bloķētas stresa situācijās. Stress traucē koordinācija un neļauj uztvert jaunu informāciju. Ja abas smadzeņu puslodes labi "sadarbojas", tad nekas vairs nespēs iedragāt iekšējo mieru.

• Lai atgūtu enerģiju un uzlabotu abu smadzeņu pusložu savstarpējo saziņu, viens no vislabākajiem vingrinājumiem ir "cross crawl". Bērns soļo uz vietas, katru reizi pievelkot vienu, tad otru celi un pieskaras tam ar pretējo plaukstu. Ar šādu kustību bērni var labāk sagatavoties kontroldarbiem skolā vai arī ātrāk izpildīt sarežģītus mājasdarbus.

• Ausu ļipiņu masāža. Bērns masē abas ausu ļipiņas vienlaicīgi ar īkšķiem un rādītājpirkstiem, līdz tajās ir atgriezusies patīkama siltuma sajūta. Tā kā ausī atrodas vairāk nekā 100 akupunktūras punktu, masāžas laikā tie visi tiek stimulēti, tādā veidā paaugstinot uztveres spējas līmeni.

• Ar acu zīlītēm un skatienu gaisā zīmēt bezgalības zīmi.


Šiatsu - harmonijā ar savu enerģiju

Enerģijas blokādes noņemšana ir arī Japānas dziedēšanas mākslas šiatsu terapijas pamatā. Šiatsu uzskata, ka tādām kaitēm kā vēdersāpes vai galvassāpes, miega traucējumi, biežas saaukstēšanās, gremošanas un cikla problēmām ir kopīgs cēlonis. Vienā ķermeņa vietā ir sakrājusies pārāk daudz dzīves enerģijas ("Qi"), savukārt citās vietās tās pietrūkst. Veselā ķermenī nav šāda nevienlīdzīga enerģijas sadalījuma.

Ja ikdienā ir pārāk liela slodze, tad "Qi" organismā uzkrājas tikai vienā vietā. Vietas, kur pārāk trūkst "Qi", sauc par "Kyo", bet vietas, kur tā ir pārāk aktīva, par – "Jitsu". Tie ir pretstati – pastāv meridiāna "Kyo", tam pretstats ir "Jitsu". Pieredzējuši šiacu terapeiti ar pirkstgaliem var atšķirt vietas, kur ir pārāk daudz "Qi" (cietākas un stingrākas), no vietām, kur tās ir par maz (mīkstāka un nesasprindzināta). Šiatsu nozīmē "spiediens ar pirkstu", taču aktīvi tiek izmantotas arī rokas, elkoņi un ceļi. Terapeits ar pareizi sabalansētu spiedienu spiež uz akupunktūras punktiem, kādu brīdi maigi glauda, staipa un groza.

Šiacu masāža var palīdzēt mainīt bērnu nesaprotamos uzvedības un kustību modeļus, kā arī stiprināt abu smadzeņu pusložu savstarpējo sadarbību. Tāpat bērni var iemācīties harmonizēt smadzeņu un vēdera ("Yang" un "Yin") darbības. Daži šiacu skolotāji terapija iesaista visu ģimeni.

Rolfings - uzlabo stāju

Foto: PantherMedia/Scanpix

Kustību trūkums un emocionālais stress var būt par iemeslu stīviem un mazkustīgiem saistaudiem, kas izpaužas kā nepareiza, deformēta stāja. Sasprindzis ķermenis nevar viegli un plūstoši kustēties, tas apgrūtina elpošanu un līdz ar to arī ķermeņa apgādi ar skābekli, ierobežo cilvēka fizisko un emocionālo vitalitāti. Rolfinga speciālisti uzskata - kā jūs staigājat, tā jūs ejat arī pa savu dzīves ceļu.

Cilvēks ar katru savu kustību nodibina kontaktu ar apkārtējo vidi. Tāpēc rolfings sevī apvieno mācību par iedarbību uz saistaudiem, mācoties pareizi kustēties, un pašapziņu.

Rolfers galvenokārt darbojas ar t.s. fasciālo sistēmu – plānu saistaudu tīklu, kas ietin katru muskuli un katru orgānu. Terapija sastāv no konkrētu satvērienu secības. Ar rolfinga palīdzību ķermeņa stāja tiek iztaisnota no iekšpuses. Jaunākie neiroloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka katrā kustībā svarīgu lomu spēlē saistaudi. To ietekme uz kustībām ir lielāka nekā bija domāts iepriekš.

Saistaudu manipulācijas ietekmē arī smadzeņu spējas koordinēt kustības. No šīm zināšanām mūsdienās ir attīstījusies īpaša rolfinga atbalsta kustība "Rolfing Movement".

Reiki - enerģijas pārraide

Foto: PantherMedia/Scanpix

Vārds reiki nāk no japāņu valodas un nozīmē "universālo dzīvības enerģiju". Katram cilvēkam ir citādāks reiki, jo katrs uzņem citādāku enerģiju no savas apkārtējās vides un pēc tam to tālāk nodod caur rokām tur, kur tās tiek izmantotas. Rokas tiek novietotas uz vai arī turētas virs konkrētām ķermeņa daļām. No galvas un lejup tādā veidā tiek ārstēti orgāni, enerģijas plūsmas un enerģijas centri ("čakras").

Reiki skolotājs ir kā starpnieks, jo viņš savā enerģijā nedalās. Pacientam ir jāguļ uz mīkstas pamatnes, taču viņam nevajag izģērbties, jo enerģija tiek cauri jebkuram materiālam. Bērni īpaši veiksmīgi uztver šāda veida enerģijas pārraidi. Reiki veicina bērnu attīstības procesu, kā arī aktivizē reģenerēšanās spējas un harmonizē emocionālo pašsajūtu. Tas palīdz samazināt galvassāpes, gremošanas sistēmas problēmas, nervozitāti, bailīgumu, garastāvokļa maiņas, koncentrēšanās spēju traucējumi vai arī miega problēmas.

Džin šin džiutsu -  drošības slēdži

Foto: PantherMedia/Scanpix

Džin šin džiutsu (Jin Shin Jyutsu) ir tūkstošiem gadu veca japāņu dziedniecības māksla, kas māca, kā harmonizēt dzīvības enerģiju un atbrīvoties no enerģijas blokādēm. Nav nepieciešams apmācīts terapeits. Svarīgi ir zināt, kas ir jādara, un tad to var paveikt pats bērns. Brīvi tulkojot šīs terapijas veida nosaukums nozīmē ir savas iekšējās pasaules rūpīgu izzināšanu un iejūtīgu apiešanos ar to ("Jin" - vieds, līdzjūtīgs cilvēks, "Shin" - radītājs, "Jyutsu" - māksla). Bieži vien ir vajadzīgas tikai pāris minūtes, lai atbrīvotos no blokādēm. Pirksti tiek uzlikti uz noteiktām ķermeņa vietām, bet nekas netiek spiests. Roka tiek galvenokārt tiek izmantotas kā tāds starta palīdzības avots, lai ķermenī atkal sāktu plūst enerģija.

Džin šin džiutsu pamatā ir pārdomas par 26 drošības slēdzenēm. Tās ir īpašas zonas, kas ir simetriski izkārtojušās dažādās ķermeņa vietās. Nepareizs dzīvesveids, nomācoši laikapstākļi, apkārtējās vidē vai pārtikas produktos esošās kaitīgās vielas, stress var aizslēgt konkrētas drošības slēdzenes un aizturēt enerģijas plūsmu. Grūtības tiek nosūtītas kā sūtījums, lai pārbaudītu, kāpēc ir aizvērusies kāda no slēdzenēm. Ja ir aizvērusies 5.slēdzene (pēdas iekšpusē starp potīti un papēdi), tad sekas ir galvassāpes, nogurums un gremošanas sistēmas problēmas.

Piemēram, 5.drošības slēdzenē ir punkts, kas atbild par atbrīvošanos no bailēm un spēka atjaunošanu. Visa džin šin džiutsu pamatā ir pozitīvā domāšana, kas atbilst modernās psiholoģijas idejai, ka cilvēks ar domu spēku nosaka savu labsajūtu un līdz ar to arī tālāko likteni!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!