<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/banky177/">m anima</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
Ķeizargrieziens ir īpaša operācija, kas nav tikai bērna mehāniska izņemšana no mammas vēdera. Mediķi un psihologi jau sen spriež par to, kā šī operācija ietekmē mammas un bērniņa attiecības zīdaiņa periodā un vēlākos gados.

Pozitīva pieredze bērnam rada dzīvotgribu, sabiedriskumu, draudzīgumu, uzticību un spēju mīlēt. Grūtniecības un dzemdību laikā bērns ar mammu ir saistīts visciešāk un ir tieši atkarīgs no viņas, tāpēc mazais cilvēciņš ļoti ietekmējas no savas māmiņas – no viņas attieksmes, emocijām, gudrības un uzvedības. Tas notiek ne tikai dabiskajās dzemdībās, bet arī pirms un pēc ķeizargrieziena, kā arī operācijas laikā.

Dzimšanas pieredzes teoriju autors Staņislavs Grofs uzskata, ka bērna perinatālo (dzemdību) pieredzi var iedalīt četros posmos jeb matricās. Šīs matricas sevī ietver specifisku emocionālu un psihosomatisku saturu, kas bērnam sniedz pirmo pieredzi viņa psiholoģiskajā pasaulē.

Dzemdības

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit