Psiholoģe Laila Kalniņa uzskata, ka arī maziem bērniem ir jāstāsta, ja ir miris ir tuvs ģimenes loceklis vai mīļš mājdzīvnieks. Tomēr situācija ir jāskaidro atbilstoši bērna vecumam un izpratnei par lietām, neiedziļinoties detaļās. Tāpat nevajag slēpt bēdas, drīkst raudāt un skumt par zaudējumu. Tas taču ir pavisam normāli, ja zaudējot kaut ko tuvu un dārgu, cilvēki skumst.
Līdz triju gadu vecumam bērni neizprot, kas ir nāve. Ja viņi atspoguļo skumjas, dzirdot šo vārdu, tad visdrīzāk tas ir tāpēc, ka redzējuši to darām pieaugušos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
