Skaidro mājdzemdību vecmāte, ārste Dina Ceple.
Katrai no mums ir sava doma par to, kā mēs to gribētu dzemdēt, katrai no mums ir savs sāpju slieksnis un savs iemesls, kādēļ izvēlamies to vai citu dzemdību palīdzību. Ir svarīgi atrast profesionāli, kuram uzticies, kurš pārzina šo veidu nianses, pārrunāt visus par un pret un izvēli atstāt savā ziņā. Turklāt nebūt uzreiz nav jānolemj, ka es darīšu tikai un vienīgi tā. Vienmēr ir jābūt iespējai izvēlēties un pie vajadzības arī mainīt savas domas.
Dzemdībās pieejamās atsāpināšanas metodes sakārtotas pēc iedarbīguma virzienā no visstiprākās uz visvājāko.
Pilnīga narkoze tiek izmantota ķeizargrieziena operācijās, ja iejaukšanās dzemdību procesā jāveic steidzami un iepriekš neparedzēti. Šobrīd no šīs anestēzijas metodes daudzo blakus efektu dēļ cenšas pilnībā atteikties, pat steidzamus ķeizargriezienus veicot spinālajā anestēzijā.
Ar ko jārēķinās:
- pilnīga atsāpināšana, iemidzinot;
- var būt smagas pēcpamošanās sajūtas;
- neredzi mazuļa piedzimšanu;
- augsts risks, ka varētu rasties pēcdzemdību depresija.
Spinālā anestēzija tiek izmantota ķeizargrieziena operācijām, ja operācija ir plānveida vai ir nedaudz laika tai sagatavoties dzemdību laikā. Tiek pilnībā pārtraukts jūtīgums no jostas uz leju.
Ar ko jārēķinās:
- var redzēt mazuļa piedzimšanu;
- var būt sajūta, kā kāds pēc mazuļa piedzimšanas, bet pirms vēdera aizšūšanas pārbauda vēdera dobumu (sajūta, ka aizskar kuņģi);
- vieglāks pēcoperācijas posms;
- pirmajās dienās pēc dzemdībām var būt spēcīgas galvassāpes un nelaba dūša;
- sāpes mugurā, parasti īslaicīgas;
- gan periodiskas galvassāpes, gan muguras sāpes retos gadījumos var kļūt paliekošas
Spinālās anestēzijas laikā, pēc mazuļa piedzimšasnas parasti jauno māmiņu iemidzina pilnībā, lai šujot ciet griezumu, nejustu, kā pārbauda vēdera dobumu. Parasti tas notiek tikai uz 5-10 min, līdz lielais šūšanas darbs jau paveikts un uz operācijas beigām jau atkal esat nomodā.Tā kā aizmigšanas laiks ir īss un pats process reti tiek izskaidrots māmiņām, daudzas māmiņas ir pārliecinātas, ka ar viņām tā nav darīts. Tomēr tas tā ir vispārpieņemta prakse, tikai māmiņa pati to neatceras - tik īss tas aizmigšanas laiciņš ir. No tā nav jābaidās, jo, kā iemiegot, tā pamostoties apkārējā aina būs tā pati un arī mazulis, ja viss ir kārtībā, vēl paliek turpat operāciju zālē vai kopā ar vecmāti un tēti dodas uz pēcdzemdību nodaļu.
Epidurālā anestēzija tiek izmantota vaginālu dzemdību atsāpināšanā.
Ar ko jārēķinās:
- kājas būtu jājūt un jāspēj staigāt,
- daļa sieviešu tomēr zaudē spēju staigāt, kājas var būt kā vatē tītas un neklausa
- šīs dzemdības visbiežāk tiek vadītas mākslīgi, tātad ar venozu stimulāciju;
- dzemdības pārsvarā notiek sievietei atrodoties guļus pozā;
- atsāpināšanu nelieto pirms dzemdes kakliņš nav atvēries līdz 4 cm, tādēļ pilnīgi bez sāpēm dzemdībās iztikt neizdodas;
- uz dzemdību izstumšanas posmu tiek rēķināts, lai medikamenta iedarbība beigtos un tas veicina normālu izstumšanas fāzi, lai māte aktīvi līdzdarbotos;
- anestēzijas daudzumu ne vienmēr izdodas izplānot pareizi, tādēļ bieži tiek lietota epizotomija jeb starpenes griezums izstumšanas fāzes atvieglošanai. Tas nozīmē šuves un visu, kas ar to saistīts;
- mātei pēc anestēzijas ievadīšanas mēdz pazemināties asinsspiediens. To kompensē ar papildus šķīduma ievadīšanu mātei vēnā.
- mazulis sliktāk pieliec galviņu pret mātes iegurņa pamatnes atslābušo muskulatūru, tādēļ bieži aizkavējas mazuļa noslīdēšana,
- biežāk veidojas nepareiza galviņas ieslīdēšana mātes iegurnī t.s. asinklītiskās un defleksijas augļa guļas
- biežāk tiek lietota vakuuma ekstrakcija mazuļa izvilkšanai, tādējādi vairāk apdraudot mazuli;
- medikamenti, kas tiek izmantoti epidurālajā anestēzijā iet cauri placentai un nonāk pie mazuļa. Trūkst datu par anestēzijas ietekmi uz mazuli. Ir izpētīts, ka pēc epidurālās anestēzijas bērnam biežāk sastop palēninātas sirdsdarbības jeb bradikardijas epizodes, kam var būt nepieciešama steidzama dzemdību atrisināšana ar ķeizargriezienu.
- tiek panāktas mazsāpīgas dzemdības vairumā gadījumu, bet ir cilvēki, uz kuriem šis atsāpināšanas veids neiedarbojas;
- ja lieto epidurālo anestēziju, var palūgt, lai uz šuvju likšanas laiku to papildina, tad šūšana būs vieglāk panesama;
- ievadīt epidurālo anestēziju pie 8 cm dzemdes kakliņa atvēruma parasti ir par vēlu, jo, kamēr atnāks anesteziologs, visu izdarīs un iedarbosies anestēzija paiet gandrīz 30 min. Anestēzijas rezultātā praktiski uzreiz dzemdes kakls pilnībā atslābst un atveras līdz 10 cm, bet uz izstumšanas periodu atsāpināšanas efektam būtu jāsāk mazināties, lai māte varētu aktīvi piedalīties stumšanā.
Amerika šobrīd aktīvi sāk atteikties no epidurālās atsāpināšanas dzemdību vadīšanā, (kuru lietojusi jau 35 gadus), tā arī īsti nepaskaidrojot pārējai pasaulei - kāpēc atsakās ( ICM kongress 2002. aprīlī, Vīnē). Tagad kļuvis skaidrs, ka tas tiek darīts ar mērķi samazināt ķeizargriezienu skaitu valstī. Epidurālā anestēzija biežāk rezultējas ar dzemdību sarežģījumiem un sekojošu vajadzību pēc ķeizargrieziena.
Statistika rāda, ka tikai apmēram trešajai daļai epidurālo anestēziju saņēmušajām dzemdībās nav bijušas nekādas komplikācijas ne māmiņai, ne bērniņam, bet pārējām divām trešdaļām ir bijuši lielākas vai mazākas disfunkcijas dzemdību laikā vai pēc dzemdībām.
Visas zemāk tālāk aprakstītās metodes nedod pilnīgu dzemdību atsāpināšanu.
Spazmolītiķi ir muskulī injicējami medikamenti, kas dod īslaicīgu dzemdību sāpju atkāpšanos, mazināšanos, lai dotu mātei atpūsties, mīkstinātu dzemdes kaklu un pēc apmēram stundas savu darbību ir beiguši.
Ar ko jārēķinās:
- dzemdības ieilgst;
- labi der, ja dzemdes kakls ir ciets un negatavs pie labām kontrakcijām;
- dažkārt spazmolītiķu dēļ attīstās dzemdību darbības vājums;
- vienīgais atsāpināšanas līdzeklis, kas ir vecmāšu un ārstu zāļu skapī ikdienas lietošanai.
Jautrības gāze – tā pieder pie viegliem atsāpinātājiem. Turklāt, tās iedarbība vēl īsti nav izpētīta.Tai jādod īslaicīgs viegluma efekts, ka sieviete kontrakcijas nejūt tik stipri. Faktiski, jautrības gāze iedarbojas uz mūsu sāpju uztveri smadzenēs, padarot dzemdētāju eiforisku un mazliet apdullušu. Medicīna klusē, ka arī mazulis jūtas tāpat- apdullis. Jautrības gāze pārliecinoši darbojas uz trauksmes pilnām māmiņām, kuru sāpes pastiprina sasprindzinājums un stress.
Pozu maiņa un elpošana. Kontrakciju stiprums lielā mērā atkarīgs no pozas, kurā atrodas dzemdētāja kontrakcijas laikā. Ikreiz nomainot pozu, iestājas apmēram par trīsdesmit sekundēm garāka pauze starp kontrakcijām nekā bija iepriekš. Tādējādi, ar pozu maiņu ir iespējams gan paātrināt dzedmības, gan tās kavēt.
Ar ko jārēķinās:
- pozas maiņa ir ļoti vēlama, ja ir jāizmaina mazuļa galviņas atrašanās veids, vieta mazajā iegurnī;
- elpošana dod atslābināšanos, tādējādi mazulim ir mazāka pretestība virzoties cauri dzemdību ceļiem. Tāpēc mazāk tiek traumēti mātes mīkstie audi un mazuļa priekšguļoša daļa;
- daudzas reizes mainot pozu, lai māte atvieglotu sāpju sajūtu sev, tiek iztērēti dzemdes spēki, kas paredzēti mazuļa dzemdēšanai, var iestāties vispārējs un līdz ar to arī dzemdību darbības vājums.
Atsāpināšanā izmanto arī injekcijas ar destilētu ūdeni krusta kaula ādā, adatu terapiju, ūdens vannu un dušu, akupresūru jeb punktu terapiju, homeopātiju, ēteriskās eļļas, pašiedvesmu un sāpju vārdus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
