Tā kā dzemde ir muskulis, tās darba lauks ir arī saraušanās. Piemēram, mēnešreižu laikā izstumjot asinis. Grūtniecēm dzemdes saraušanās jeb tonuss USG mazākos gaidību laikos izskatās kā sabiezējums, bet no aptuveni 26. nedēļas — kā visas dzemdes saraušanās.
Katrai otrajai grūtniecei USG ir redzams tonuss, tāpēc no šī jēdziena izmeklēšanas slēdzienā nav jābaidās. Ja dzemdes kakls ir slēgts, placenta ir normāli piestiprinājusies, augļa ūdeņi ir normāli, bērns attīstās atbilstoši laikam, nav stipru vai ilgstošu sāpju, vai asiņošanas, un pēc kāda laiciņa dzemdes muskulis atbrīvojas, par tonusu nav jāuztraucas.
Neīstās kontrakcijas treniņam
No 26. nedēļas dzemdes tonizēšanos dēvē par neīstajām jeb Brekstona – Hiksa kontrakcijām — normāli tā ir dzemdes savilkšanās, kas nerada sāpes vai arī izraisa nedaudz velkošu sajūtu. Pēdējā grūtniecības mēnesī šādi muskulis trenējas arvien biežāk, tā palīdzot posties dzemdes kakliņam radībām. Ir pat gadījumi, kad gaidību beigās, pierakstot sirdstoņu un dzemdes kontrakcijas, konstatē, ka tās ir divas stundas pēc kārtas, bet sieviete ar vēderu vēl nostaigā divas nedēļas.
Tonizēšanās var būt arī muskuļa atbildes reakcija uz mazuļa sitieniem, straujākām kustībām, pozas maiņu, krasām temperatūras svārstībām vai pēkšņu troksni.
Diemžēl ārstiem nereti pietrūkst laika izskaidrot, kādos gadījumos par dzemdes vilkšanos jāuztraucas, tāpēc, izlasot atzinumu tonuss, grūtnieces sabīstas. Bet baiļošanās dzemdes vilkšanos var palielināt! Tāpēc ir labi, ja topošajai māmiņai ir ārsts vai vecmāte, kuram var uzticēties un zvanīt jebkurā laikā, arī brīvdienā vai naktī, jo ir reizes, kad, nokautrējoties palīdzību meklēt uzreiz, pēc pāris dienām vai pat stundām tā var būt novēlota.
Nekavējoties pie ārsta
- Saucient neatliekamo palīdzību, ja sāpes dzemdes muskuļa darbības laikā ir biežas un lielas vai, ja parādās asiņaini izdalījumi, jo tad tonusam līdztekus ir spontānā aborta vai priekšlaicīgu dzemdību draudi (atkarībā no grūtniecības laika). Kontrakcijas ir bīstamas, ja veras vaļā dzemdes kakls.
Ap 20. nedēļu tas var radīt (bet var arī neizraisīt) sāpes krustos, simfīzē vai sānos. Pēdējā trimestrī to var sajust kā griezīgu sajūtu simfīzes rajonā. Tiesa, divos pēdējos grūtniecības mēnešos nedaudz — par vienu diviem centimetriem — pavērts dzemdes kakls, ja nav sāpes, var būt arī normāla parādība. Ja dzemdības tomēr sākas, no 34. nedēļas tās necenšas apturēt visiem līdzekļiem, jo bērniņam jau ir nobriedušas plaušas patstāvīgai elpošanai.
- Ir pacientes, kurām pēc nelielas hematomas jeb asinsizplūduma, ko dzemde augot izstūmusi, nedaudz asiņaini izdalījumi ir pat vairākas nedēļas. Ievērojot mierīgu režīmu mājās un periodiski veicot medicīniskās pārbaudes, šādas topošās māmiņas izstaigā visu grūtniecību.
- Ja ir hematoma un ar auglīti viss ir kārtībā, māmiņām parasti iesaka padzert vitamīnus, piemēram, askorutīnu, kura sastāvā ir C vitamīns. Tas nostiprina mazos asinsvadiņus un palīdz vieglai asiņošanai. Savelkoša iedarbība ir arī skābiem produktiem, piemēram, citronam.
- Dažkārt sievietēm ir neliela asiņošana laikā, kad, ja nebūtu grūtniecība, būtu bijušas mēnešreizes. Iespējams tādēļ, ka vēl nav pietiekami daudz grūtniecības hormonu. Ja asiņošana norit blakus auglītim, tas var arī nekaitēt, bet, līdzīgi kā ūdenskritumam krītot un atraujot akmeņus no klints, tekot gar augļa olu, asinis tomēr var atplēst placentu un radīt lielāku asiņošanu, un mazulītis var aiziet bojā. Ir sievietes, kuras "nevajadzīgo" mēnešreižu dēļ grūtniecību atklāj tikai 12. nedēļā un viņām secen iet nemierpilnā uzturēšanās slimnīcā.
- Grūtniecības sākumā asiņošanu var novērot arī pēc dzimumattiecībām, ja ir dzemdes kakla erozija (čūla), maksts infekcija (tad asiņošana ir no maksts). Dažkārt ārstiem neizdodas atklāt asiņošanas iemeslu, bet grūtniecība veiksmīgi turpinās.
Piebremzēt ar visvarību
Klasiski medicīnā par normālām uzskata piecas sešas nesāpīgas (vai ar nelielām sāpēm) dzemdes neīstās kontrakcijas dienā. Taču tonizēšanas nereti var būt organisma reakcija uz spriedzi, bailēm vai atgādinājums, ka vajag sevi pasaudzēt, atpūsties, piebremzēt ar visvarību. Tāpēc pirmā pašpalīdzība dzemdes tonusa gadījumā ir miers.
Lai naktī, ja sākas neliels dzemdes tonuss (ja nav citu brīdinošu simptomu – asiņošanas vai pastiprināta augļa kustīguma), nebūtu jāskrien uz aptieku vai jāsauc ātrie, mājās var turēt nošpu. Divām tabletēm komplektā ar siltu vannu vajadzētu spazmas noņemt. Pēc 30. nedēļas uz nakti var anālajā atverē ielikt, piemēram, vienu Buskopāna svecīti (vai divas — diennakts laikā). Ja arī pēc zāļu lietošanas sāpes nepāriet, noteikti jāmeklē mediķu palīdzība.
Sakot, ka pēdējā mēnesī, lai pārliecinātos, vai sāpītes ir īstās dzemdību vēstneses vai viltus kontrakcijas, var ieiet siltā vannā un iedzert glāzi laba sarkanvīna. Ja sāpes pāriet – tā bijusi viltus trauksme. Vīns (viena glāze mazulim nekaitēs) un līganais bezsvara stāvoklis ūdenī iedarbojas atslābinoši.
Ja topošā māmiņa dzīvo diezgan aktīvu dzīvesveidu, tad neīstās kontrakcijas var mazināt grūtnieču josta vai biksītes, kas dzemdi notur vidus pozīcijā, lai tā tik ļoti nešūpotos un nestieptu saites. Lielāku vēderu īpašnieces jostu sāk vilkt jau no 25. nedēļas. Protams, to jālieto tikai tad, ja tajā sieviete tajā jūtas ērtāk. To nevajadzētu nēsāt, ja bērns vēl 33. nedēļā nav apgriezies pareizi.
Grūtnieces pret dzemdes tonizēšanos nereti dzer magnija preparātus. Tie noņem dzemdes muskulatūŗas aktivitāti, nomierina nervu sistēmu un nodrošina organismu ar magnija joniem, kas grūtniecības laikā sāk trūkt (parasti ap 20. nedēļu). Par magnija un kalcija trūkumu liecina roku un kāju tirpšana vai krampji. Magnijs nekaitē bērnam un to ir grūti pārdozēt, tomēr visu gaidību laiku to lietot nav lietderīgi.
Kas sagaida slimnīcā
Dažkārt tomēr tonusa vai komplikāciju dēļ jādodas uz slimnīcu. Tur grūtnieci, pirmkārt, sagaida bezdarbība un miers. Nav vairs trauku kaudzes un nebeidzamu darbu. Diemžēl slimnīcas atmosfēra var arī sievietē izsaukt papildus spriedzi.
Vieglākos gadījumos sievietes, kas ieradušās slimnīcā dzemdes tonusa radīto sāpju dēļ, jau otrajā vai trešajā dienā tiek mājās, uz nakti vien saņēmušas kādu nomierinošu līdzekli, nošpu pret sāpēm un magniju vēnā, kas mazina tonusu, bet analīzes liecinājušas, ka viss ir kārtībā un dzemde tikai kādu laiciņu bijusi uzbudināta, piemēram, no bērniņa spērieniem.
Ja pāris dienas pēc USG veikšanas atkal pasāp vēders un pārbaudē teikts, ka viss ir kārtībā, bet sieviete tomēr uztraucas, tad problēma visticamāk ir domāšanā. Ja pārbaudes apstiprina, ka tomēr draud grūtniecības pārtraukšanās, sievietei vēnā pilina magnija sulfātu, kas mazina dzemdes tonizēšanos. Smagākos gadījumos kontrakcijas pavada arī dzemdes kakla vēršanās. Tad nedrīkst pat iet uz tualeti un dibengals jātur, pacelts uz augšu.
Nepārtraukti savilkta dzemde var būt arī tad, ja ir maz augļūdeņu – tad bērns ir kā apvilkts dzemdē, viņš sliktāk aug un katra viņa kustība var būt sāpīga. Šādu grūtniecību bieži novēro stacionāri.
Dažkārt kontrakcijas izraisa priekšlaicīgas dzemdības vai spontāno abortu. Ja bērniņu nākas zaudēt, pirms nākamā mazuļa plānošanas ieteicams izzināt, kāds bija notikušā cēlonis – vai nav bijusi infekcija, piemēram, hlamīdijas, kas varēja izsaukt asiņošanu. Biežākie iemesli, kādēļ grūtniecība beidzas mazos gaidību laikos, ir infekcijas, ģenētiskas vai hormonālas problēmas. Tad ārsts lemj, ko darīt, lai nākamā grūtniecība noritētu labi.
Līdz 20. nedēļai gaidības nereti pārtraucas, ja ir par daudz vīrišķo hormonu, veras dzemdes kakls (tad nākamajās gaidībās to, iespējams, aizšuj). Lielākos laikos – ja bijuši atkārtoti aborti. Ja sieviete dzemdē priekšlaikus, ir lielāka iespējamība, ka arī nākamās radības sāksies ātrāk.
Komplikācijas var izraisīt arī ilgstoša pārslodze. Ne vienmēr iespējams atklāt grūtniecības pārtraukšanās cēloni. Nereti arī pēc neveiksmīgas gaidību pieredzes sievietes iznēsā un dzemdē veselus mazuļus. Neveiksmīgā pieredze gan nākamajā grūtniecībā liek vairāk baiļoties.
Visu darīt līganāk
To, kādās aktivitātēs var iesaistīties, ja ir paaugstināts dzemdes tonuss, atkarīgs no tā, vai dzemde spazmējas pāris reižu dienā vai ir reāli draudi grūtniecībai. Pēdējā gadījumā vajadzētu atturēties no lielas fiziskas slodzes un seksa.
Ja bijusi hematoma, drīzāk aktivitātes būs jāatliek (par to jākonsultējas ar ārstu). Ja gaidības noris normāli un ir seksuālā apetīte, no mīlēšanās nevajadzētu atteikties, jo neapmierinātība var izraisīt dzemdes spazmas. Nevajadzētu baidīties no tā, ka orgasma laikā dzemde kļūst stingrāka.
Normālā grūtniecībā var darīt praktiski visu, tikai līganāk, mierīgāk. Piemēram, ja agrāk iets pirtī, arī tagad to var darīt, taču nedrīkst pārkarst un baudīt krasas temperatūras maiņas – nevajag iet kontrastdušā vai lēkt āliņģī. Tāpat nav ieteicams krasi mainīt klimatu, kā arī lidot līdz 12. nedēļai (īpaši, ja ir priekšguļoša placenta). Ilgstošs brauciens ar vilcienu var izsaukt priekšlaicīgas dzemdības.
Tonusu var veicināt arī fiziska slodze. Vai arī bērna cilāšana? Ja ir normāla grūtniecība, auglītim viss pietiek un ir pietiekami augļa ūdens, mazo lielo bērniņu var nēsāt, protams, pēc iespējas sevi saudzējot. Nereti ar nelielu gadu starpību dzimušie bērniņi puncī aug mierīgāk un tādēļ piedzimst nosvērtāki, jo māmiņai nav bijis laika uztraukties par katru sāpīti, kā, gaidot pirmo mazuli.
Sievietes pašsajūtai ļoti svarīga ir tuvinieku saudzīga attieksme un atbalsts. Labi, ja ir ar ko savas sajūtas pārrunāt, piemēram, grūtnieču klubiņos vai vecāku portālā www.calis.lv. Arī sievietes intuīcija nereti brīdina, ja bērniņam draud kas slikts. Protams, svarīgi tomēr pajautāt būtisko uzticamam ārstam, ne tikai draudzenēm, jo speciālista padoms un, ja nepieciešams, izmeklēšana, dāvās tik svarīgo mieru.
Kas vēl grūtniecības laikā var radīt sāpes vēderā:
Līdzīgi kā koks ar saknēm, dzemde piestiprināta pie sānu, priekšējām un mugurējām saitēm. Augot vēderam, tās pagarinās, un vairs nenotur dzemdi vidus pozīcijā, tādēļ, vēderam sašūpojoties (piemēram, izdarot straujāku kustību), saites dzemdi velk atpakaļ, tādēļ var rasties sāpes vienā sānā.
Jūtīgas var būt nelielu saaugumu vietas dzemdē, ap olvadiem vai dzemdes saitēm (tās var rasties pēc iekaisuma vai abortiem) — dzemdei kļūstot lielākai, tās audus stiepj uz vienu pusi un sāpes var būt pat visu grūtniecības laiku.
Gaidību beigās sāpes vēdera lejasdaļā var būt tādēļ, ka bērniņš ir noslīdējis un spiež.
Grūtniecei bez dzemdes ir arī citi orgāni, tādēļ vēders var sāpēt to pašu iemeslu kā jebkuram cilvēkam – ieēdot ko nelāgu, ja ir apendicīts u.tml.Izmantots materiāls no žurnāla "36,6".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
