Dzirdes problēmas tiek pamanītas pārāk vēlu
Dzirdes traucējumu gadījumā ir traucēta ne tikai valodas un runas attīstība, bet turpmākajā dzīvē bērnam tas rada arī psiholoģiskas un sociālas problēmas. Savlaicīga paliekošu dzirdes traucējumu diagnostika ir priekšnoteikums veiksmīgai rehabilitācijai, jo pozitīvu dzirdes un valodas attīstību bērniem ar iedzimtiem dzirdes traucējumiem novēro, ja dzirdes korekcija tiek veikta laikā, kad bērnam attīstās valoda, tas ir, līdz divu triju gadu vecumam. Vecākiem bērniem attīstīt dzirdes uztveri un iemācīt runāt ir daudz sarežģītāk.
Pamati, lai bērns vispār varētu runāt, tiek ielikti pirmajos divpadsmit dzīves mēnešos. Tas, ka bērnam ir iespējamas dzirdes problēmas, vecāki pamana tikai, kad bērns sāk atpalikt valodas attīstībā. Tajā brīdī bērns ir jau 2,5 gadus vecs. Līdz konkrētas diagnozes noteikšanai un terapijas uzsākšanai paiet vairāki mēneši. Jo vēlāk bērnu ar dzirdes traucējumiem sāk ārstēt, jo paliekošākas var būt nedzirdības radītās sekas.
Ja tiek atklāts, ka mazulim ir dzirdes traucējumi, tad ārstniecisku palīdzību varēs uzsākt, kad bērniņš būs sasniedzis trīs mēnešu vecumu.
Dzirdes pārbaude: kā tas notiek
Ar zondes palīdzību bērna ausī rada 35 dB augstu skaņu, tās laikā tiek mērītā iekšējās auss reakcija uz to. Izmeklēšana ilgst apmēram 2 minūtes. To sauc par otoakustiskās emisijas metodi. Ja pirmās pārbaudes rezultāti norāda uz iespējamajiem traucējumiem, tiek veikta detalizētāka dzirdes pārbaude.
Uzmanību! Ja vecāki pēc pirmās dzirdes pārbaudes saņem ne visai iepriecinošus rezultātus, tad tas vēl nenozīmē, ka ir pamats raizēties. Konkrētāku atzinumu sniegs smadzeņu stumbra izraisīto potenciālu audiometrija. Šīs pārbaudes laikā pie bērna ausīm tiek piestiprināti elektrodi, kas palīdz saskatīt iespējamos dzirdes traucējumus radītajos smadzeņu viļņos.
Vecākiem ir noteikti jāpārliecinās, ka rūpīgi ir pārbaudītas abas ausis, jo dzirde abās ausīs var atšķirties.
Kā attīstās bērns, kam nav dzirdes problēmu
- ja zīdainītim nav dzirdes traucējumi, viņš tad viņš satrūkstas, ka atskan pēkšņi skaļi, negaidīti trokšņi, piemēram, aizcērtas durvis. Viņš ātri nomierinās, kad dzird mammas mierīgo, pazīstamo balsi;
- trīs mēnešu vecumā zīdaiņi jau var skaļi smieties un vāvuļot savā nodabā. Viņi pavērš skatienu skaņas avota virzienā;
- sešu mēnešu vecumā bērni var atdarināt skaņas, kā arī spēj šīs skaņas atkārtot divas reizes;
- septiņu līdz astoņu mēnešu vecumā mazuļi vērīgi ieklausās mūzikas skaņās un izmēģina dažādus iespējamos viņu balss tembrus, kā arī mēģina apgūt jaunas skaņas.
- desmit līdz divpadsmit mēnešu vecumā bērni reaģē, ja viņus uzrunā normālā balsī no viena metra attāluma. Viņi saprot skaļus aizliegumus ("Nē!"). Pirmā dzīves gada laikā lielākā daļa bērnu sāk vāvuļot. Tie bērni, kuriem ir dzirdes defekti, parasti ir daudz klusāki.
- divu gadu vecumā bērni var sekot norādījumiem, ko viņiem ir kāds iečukstējis ausī, kā arī prot salikt kopā un pateikt divu vārdu teikumus.
- tomēr paturiet prātā, ka katrs bērns attīstās individuāli un arī runas attīstība var būs vai nu ātrāka, vai mazliet vēlāka.
Mazulis sāk dzirdēt māmiņas vēderā
Jau trešajā grūtniecības mēnesī embrija dzirdēs orgāns, proti, auss iekšējā daļa ir pilnībā attīstījusies un sākusi funkcionēt. Pētījumi atklāj, ka mazuļi reaģē uz trokšņiem krietnu laiku pirms dzemdībām. Taču mazulis māmiņas vēderā dzird citādāk nekā pieaugušais.
Smadzenes vēl nav tik nobriedušas, lai varētu izprast akustiskā kairinājuma nozīmi. Skaņām un trokšņiem jātiek cauri vēdera apvalkam un augļūdeņiem. Tāpēc ir svarīgi runāt ar mazuli vēl grūtniecības laikā. Ja pat bērniņš vēl nevarēs konkrēti noteikt, kam pieder balss, viņš tai iemācīsies uzticēties un pēc piedzimšanas atpazīt.
Dzirdēt ir jāiemācās
Jaundzimušais vēl nespēj apstrādāt apkārt esošos trokšņus. Vecāku balsis, radio skaņas, putnu čivināšanu – tas viss sākumā izklausās vienlīdz nozīmīgs. Tomēr drīz vien zīdainītis saprot, ka māmiņas un tēta teiktajam ir īpaša nozīme.
Vecāki sarunājas ar mazuli, tas smaida, vecāki jūtas saprasti un runā ar mazuli vēl vairāk. Tā auss tiek pietiekami kairināta, un dzirdes nervu savienojumi palēnām savienojas ar smadzenēm. Top dzirdes kanāli.
Kā veidojas dzirdes nervi
Iedomāsimies iepriekš nezināmu meža taku, pa kuru agrāk nav iets. Uzsākot ceļu, taciņa sākumā ir šaura, pēc kāda laika tā kļūst platāka un tad ieved skaistā pļavā.
Tāpat notiek ar akustisko informāciju bērna ausīs - pirmajā dzīves mēnesī mazulis pārtrauc savas kustības, ja pēkšņi sadzird kādu skaļu troksni, bet otrajā mēnesī sāk pievērst uzmanību trokšņa avotam. Trešajā mēnesī mazulis sāk atšķirt dažādus trokšņus.
Dzirdes nervu savienojumi pilnībā izveidojas tikai pusotra gada vecumā. Šajā laikā bērns iemācās arī dzirdēt un klausīties. Vieglāk iemācīties dzirdēt un spēt atšķirt dažādas skaņas ir tad, ja apkārt nav trokšņu haoss (televizors, radio, sadzīves skaņas u.c.).
Runāšana veicina dzirdi
Dzirdes nervu savienojumi veidošanās un pirmo vārdiņu apgūšana notiek vienā bērna attīstības fāzē. Pēc vairākkārtējas atkārtošanas dzirdētie vārdiņi kļūst aizvien saprotamāki un mazuļi tos sāk atkārtot.
Tāpēc ir svarīgi, ka vecāki runā ar saviem bērniem pēc iespējas vairāk. Pievērsiet bērna uzmanību rejošam sunim, lidmašīnai debesīs, durvju skaņām utt. Tikai tā var iemācīt, kā konkrētas skaņas sader ar konkrētām lietām un priekšmetiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
