Uztici kaut ko izdarīt pašam
Iedrošināt savu nu jau diezgan lielo bērnu kaut ko pamēģināt ir noderīgāk nekā kritizēt un nopelt. Ieklausieties, vai jūsu iecienītāko frāžu sarakstā nav teikumi "Vai tad neredzi, ka tas ir nepareizi?", "Svētā debestiņ, ko tu esi izdarījis?" vai arī "Ļauj man to izdarīt, būs ātrāk!". Pamēģiniet tos aizstāt ar uzmundrinošo un iedrošinošo "Pamēģini vēlreiz, tad varbūt sanāks!"
Pārlieku lielā pasargāšana no katra dzīves grūtības mazina bērnu pašapziņu, un bērns neiemācās kļūt patstāvīgs. Bērni vēlas just, ka vecāki viņam uzticas. Ja ļaujat kaut ko darīt pašam, pat ja pirmajā vai otrajā reizē neizdodas ideāli., bērnu un vecāku starpā rodas stabila savstarpējā uzticēšanas. Tas bērniem iemāca tikt galā ar neveiksmēm, kļūdām, un vilšanās sajūtu.
Iemāci aizstāvēt savu viedokli
Patstāvīga, par sevi pārliecināta personība var attīstīties tikai sabiedrībā. Pirmo sešu dzīves gadu laikā bērni saprot, ka viņa dzīves komforts ir atkarīgs no tā, cik labi viņš spēs pats tikt galā ar konfliktiem un konkurenci dārziņā, skolā vai ģimenē. Bieži vien tas izraisa diskomfortu un spēcīgas emocijas. Tikai iemācoties tās pieņemt kā daļu no sevis, bērns iemācīsies tikt galā ar grūtībām. Vecākiem jādod laiks, lai pierastu pie jaunām izjūtām, tāpēc pirmos neveiklos mēģinājumus atrisināt situāciju vecākiem jāatbalsta un jāskaidro.
Bērni parasti strīdas par to, kuram ir taisnība un kurš ir uzvarētājs. Tas ir veids, kā mazs bērns saprot, ko grib viņš, bet ko – otrs, kā arī mācās šīs lietas pateikt tā, lai ieguvējs būtu gan viņš, gan otrs. Jāļauj bērniem savi konflikti risināt pašiem pat tad, ja viņu priekšstati par taisnīgumu un godīgumu atšķiras no mūsējiem.
Dažreiz ļauj uzvarēt
Sniega vīra celšana, galda vai video spēles, cepumu cepšana ... Bērniem jāatrod tāda nodarbe, kas viņam izdodas gandrīz vienmēr. Tas ļaus sajusties veiksmīgam un pārliecinātam par sevi. Aktivitātei jāatbilst viņa vecuma posmam un tā drīkst būt nedaudz grūtāka, lai izaicinātu pacensties un atklāt sevī jaunas spējas.
Nepiedāvājiet spēles, kurās bērns vienmēr zaudē vai kurās nepieciešama pieaugušo. Tādā veidā viņš zaudē prieku pašam tikt ar kaut ko galā.
Palīdziet tikai tik daudz, cik prasa bērns. Ne vairāk!
Nenodzēs zinātkāri
Pētot bērnu smadzeņu darbību, atrastas sakarības starp tādām emocijām kā ziņkārība, jaunatklāsmes prieks un motivācija. Jo vairāk vecāki priecājas līdzi sava bērna jaunatklājumiem, jo labāk jaunā informācija noglabājas bērna atmiņā. Lai spēja sajūsmināties par katru jaunatklātu lietu nezustu, bērniem ir vajadzīga arī iespēja darboties savā nodabā, bez pieaugušo vadības un kontroles. Piespiežot darīt to, kas nepatīk, bet ko vajag, rezultāts, diemžēl nebūs pārāk labs.
Ļauj iepazīt sevi caur citiem
Lai kļūtu patstāvīgāks un apzinātos sevi apkārtējā pasaulē, bērnam jāmācās kontaktēties ar dažāda vecuma bērniem un saviem vienaudžiem. Tikai tad viņš iemācās apzināties savu vietu un saprot, kā komunicēt ar dažādiem cilvēkiem. Tieši tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, bērns gūst atbildes uz tādiem jautājumiem kā "Kādas ir manas stiprās puses un kādas – vājās puses?", "Kurš ir stiprāks, ātrāks, gudrāks?", "Kur man tiekties, kas man vēl jāapgūst?".
Jā, dažas atbildes sākumā nepatīkami pārsteigt, bet arī tā ir daļa no pieredzes.
Pusaudžu gados tieši vienaudžu novērtējums ir svarīgāks par pieaugušo teikto. Tieši vienaudžu bērni iemācās, ko nozīmē solidaritāte, līdzjūtība, godīgums, atbildība, izpalīdzība.
Neliedz ilgāk spēlēties
Bērni, kuri daudz un ilgi spēlējas, ir patstāvīgāki par bērniem, kuri jau kopš 8 vai 9 gadu vecuma sāk aizrauties ar pusaudža vecuma hobijiem, proti, mūzikas klausīšanos, televizora skatīšanos, iepirkšanos. Spēļu un rotaļu laikā bērni rada sev apkārt pasauli, kurā noteicēji ir viņi, nevis pieaugušie. Pašu veidotā vidē viņi var izmēģināt savus talantus, risināt sarežģītas problēmas un konfliktu, pielietojot un izmēģināt dažādas stratēģijas.
Māci izteikties
Patstāvība ir cieši saistīta ar spējām skaidri un saprotami izteikties. Bērni, kuri spēj konkrēti un skaidro nosaukt savas izjūtas, labāk apzinās arī savas spējas un vajadzības. Viņi vieglāk un veiksmīgāk veido attiecības ar citiem cilvēkiem, tas kopumā stiprina viņu pašapziņu un komunikāciju prasmes. Bērniem ir jāļauj daudz stāstīt un viņiem ir vajadzīgs labs klausītājs. Protams, tie ir vecāki, jo neviens cits tik pacietīgi neklausīsies maza bērna mēģinājumus pastāstīt savus dienas piedzīvojumus.
Vai mans bērns ir patstāvīgs?
Jā, ja viņu raksturo šāda uzvedība:
- neapšauba katru sīkumu;
- pēc pirmās neveiksmes nemet plinti krūmos;
- spēj koncentrēties uz svarīgāko;
- spēj pieņemt lēmumus;
- spēj skaidri izteikties un argumentēt;
- spēj par sevi pasmieties;
- spēj pielāgoties, vienoties un rast kompromisus;
- nebaidās palūgt palīdzību;
- paļaujas, ka saņems atbalstu;
- atzīstas, kad ir izdarījuši kaut ko nepareizi un pieļāvis kļūdas;
- neizskaidro panākumus tikai ar nejaušu veiksmi, bet gan zina, ka tie ir prasījuši daudz pūļu;
- apzinās, ka viņi kaut ko var un var iemācīties vēl;
- negaida no sevis nekādus brīnumus, nosprauž tikai sasniedzamus mērķus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
