Dzemdību zālē kopā? Pieci dzīvesbiedru tipi  (3)

Gan jūsu, gan arī jūsu dzīvesbiedra plānotājā dzemdību sagatavošanās kursu dienas ir rūpīgi atzīmētas. Viņš nāk līdz uz ultrasonogrāfijas kabinetu utt. Savādāk nevar būt – viņš būs  blakus dzemdību zālē, un dzemdību sāpes jūs piedzīvosiet kopā. Tas viņam ir pilnīgi nepieņemami, ka viņš nebūs blakus, kad pasaulē nāk viņa mazulis.

Ierosinājums: Pirms dzemdībām šādiem pāriem ir jāpārdomā dažas lietas – pat vislieliskākie sagatavošanās kursi nevar sagatavot tam, kas var notiek patiesībā. Katrai sievietei dzemdības norit citādāk! Ne vienmēr dzemdības notiek tieši tā, kā tas bija iecerēts. Praksē ļoti bieži dzemdības notiek citādāk, arī pašsajūta ir citādāka.

Dzemdības nevar izplānot minūti pa minūtei, tās vienkārši notiek. Vīrieši redz savas mīļotā sievietēs lielās sāpēs, bet dzīvesbiedra klātbūtne brīnumainā kārtā neatbrīvos sievieti no sāpēm. Būt blakus un palīdzēt savai sievietei tajā brīdī nozīmē kaut ko vairāk, tas ir gluži kā sasniegt iespēju robežas kopā. Vīrietis paliek garīgi spēcīgāks, kad vēl krietnu laiku pirms dzemdībām saprot, ka viņš nebūs spējīgs atbrīvot savu sievieti no sāpēm, bet iedrošināt un vienkārši būt blakus – to gan viņs var!

Protams, bērna nākšana pasaulē ir neticams notikums jebkura cilvēka dzīvē. To saprot arī vīrieši, kuri nav īpaši pārliecināti par savu lomu dzemdību laikā. Dzemdības viņos izraisa vai nu bailes, vai arī nepatiku, vai abas sajūtas reizē. Ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie tās domas. Bieži vien vīrieši, kuri pirms tam sevi uzskatīja par nespējīgiem būt klāt, nolemj piedalīties šajā notikumā.. Visgrūtāk viņiem ir aprast ar domu, ka viņi nespēj palīdzēt
Dzemdības arī nav nekāds ātrais process... Tikai daži vīrieši spēj izrunāt savas šaubas ar savu mīļoto sievieti, daudz vīriešu baidās, ka dzīvesbiedre uzskatīs, ka viņi viņas nemīl pietiekami stipri. Viņi nevēlas, lai viņu sievietes, kas zem sirds nēsā viņu kopīgo bērnu, zinātu par viņu šaubām un bailēm. Ja vajag, tad vajag! Pārrunājiet šo situāciju!

Ierosinājums: Daži dzīvesbiedri vienkārši nespēj pārvarēt savas bailes, ja viņus to spiež darīt. Viņi mēģina aizbildināties ar teikumu: "Redzot asinis, man paliek slikti!" Ar šo viņš mēģina pateikt: "Lūdzu, uztver manas jūtas nopietni!" Varbūt tik tiešām ir vērts ieklausīties. Uztveriet viņu nopietni, ļaujiet viņam pieņemt lēmumu, vai viņš spēs to izturēt.

Gandrīz katra 5.sieviete pirms dzemdībām uzdod sev šo jautājumu. Mūsdienās ir pāri, kas ļoti ātri tiek pie mazuļa, laigan viens otru pārāk labi nepazīst.
Zināšanu trūkums vienam par otru var radīt nedrošības sajūtu. Parasti šīs šaubas izpaužas ar jautājumiem "Vai es gribu, lai viņš mani redz tādā izskatā? Sasvīdušu, izmisušu, ar sāpēs saviebtu seju, ar izplestām kājām un turklāt vēl skaļi kliedzošu? Vai es vēlos, lai mans vīrietis novēro, kā sveši cilvēki darbojas ap manu vēdera lejasdaļu?"

Daudz sievietes baidās zaudēt kontroli. Viņas biedē doma, ka viņas būs atstātas likteņa varā. Grūtniecības laikā sieviete ir emocionālāka, tāpēc arī kļūst nepārliecināta par apkārtējo cilvēku - it īpaši, sava mīļota vīrieša – jūtām.
Tāpat arī sievietes bieži vien uzdod tādus jautājumus kā: "Vai mans vīrietis ir pietiekami izturīgs, lai to izturētu, ja es nepievēršu viņam uzmanību? Vai viņam nav nekas pret to, ka es galvenokārt koncentrējos uz sevi un, iespējams, cieši satveru vecmātes, nevis viņa roku?" utt.

Ierosinājums: Arī šajā gadījumā vajadzētu pārdomāt, pārrunāt savas šaubas ar dzīvesbiedru. Jā, var gadīties, ka vīrietis jutīsies aizskarts! Taču nevajag arī viņu ļoti saudzēt! Dzemdību zāle ir vieta tikai patiesām emocijām! Nevienu nevar piespiest darīt to, ko viņš negrib vai arī nevēlas darīt.

Vīrieši, kuri nevēlas atrasties dzemdību zālē, savu lēmumu bieži vien pieņem labu laiku pirms dzemdībām. Dzemdētāja arī bez vīrieša ir drošās rokās, jo slimnīcas dzemdību nodaļas ir nodrošinātas ar visu vajadzīgo personālu.
Neviena sieviete nedrīkst kaunēties par savu dzīvesbiedru, ja viņš nevēlas piedalīties dzemdībās! Ir vecmātes, kurām pat ir ērtāk strādāt tad, ja blakus nav vīrietis.
Ja tomēr sieviete lūdz savu vīru palikt ar viņu dzemdību brīdī, bet vīrietis atsaka, ģimenē var rasties nesaskaņu plaisa.

Ierosinājums: Ja vīriets nevēlas būt blakus dzemdību zālē, tas tomēr nenozīmē, ka sievietes dzemdību laikā paliks viena. Sameklējiet palīgu un atbalstu jau laicīgi! Kārtīgi pārdomājiet, kura cilvēka klātbūtne nāks man par labu. Dažreiz palīdzēt var māsa, draudzene, mamma, vai dūla.

Ja sieviete piekrīt dzemdēt mazuli bez partnera klātbūtnes, šī situācija pārim tik un tā ir jāmēģina pārrunāt mierīgi. Lai sāktu runāt par šo tēmu, vācu dzemdniecības speciāliste Margarēte Šindlere iesaka izlikt savas emocijas uz papīra. Sieviete uz papīra lapas saraksta šādus teikumu sākumus, ko vīrietis papildina:

Manas lielākās bailes dzemdību laikā...
Ja es būtu klāt, tad es...
Ja es nepiedalīšos dzemdībās, tad...
Kad es domāju par nākotni, ...

Neticami, kādas spontānas domas tiek izliktas uz papīra. Pēc tam uzrakstīto var arī pārrunāt.

Sievietes pārliecība, ka viņa visu var pati, dažreiz rada apjukumu pašam vīrietim: "Kāpēc viņa negrib, lai es būtu blakus? Kāpēc viņa mani atstāj aiz durvīm pašā svarīgākajā brīdī?"
Vīrieši, kuri paši negrib piedalīties dzemdībās, nejūtas tik ļoti aizskarti, tieši pretēji – viņi jūtas atviegloti.

Ierosinājums: Šis nav piemērotākais brīdis izrādīs savu spēku un varēšanu. Protams, sievietei ir savi iemesli, kāpēc topošajam tētim nevajadzētu piedalīties dzemdības. Iespējams, arī šajā gadījumā varētu palīdzēt papīrs un  pildspalva, lai dzīvesbiedrs labāk izprastu sievietes lēmumu. Piemēram:

Man visvairāk tevī patīk tas, ka...
Tu man esi mīļotais cilvēks, draugs, uzticības persona, bet ne...
Sāpju iespaidā es...
Man ir bail, ka tu...

Dažreiz pat visstingrākais un viskategoriskākais lēmums var tikt mainīts pēdējā brīdī, jo ir mainījušās sajūtas par šo situāciju