Ja bērns uzstāj uz to, ka grib uzvilkt kurpes, kas viņam neder, vai arī ceptuvē stāv un kliedz pie letes pēc kūciņas, un teikums "bet es gribu!" ir kļuvis par viņa standartfrāzi, tad viņš atrodas vienā no spītības fāzēm, kad viņš mācās apzināties to, ka viņš var un viņš tiek pamanīts. Ir grūti, tomēr mēģiniet saskatīt tajā kaut ko pozitīvu:
- Mazie bērni dumpojas tikai pret tiem cilvēkiem, ar kuriem viņi jūtas droši. Tas ir svarīgi, lai pārliecinātos, ka jūtu vecāku – bērnu savstarpējā saikne ir droša.
- Jūsu bērnam attīstās pašapziņa. Viņi to attīsta, rāpjoties pāri sētiņām un pieprasot konfekti. Pašiniciatīva un pašpārliecinātība, ka iecerēto sasniegs, ir noderīgas īpašības.
- Bērns ar savu ietiepību negrib sadusmot vecākus! Viņš vienkārši savādāk neprot, tāpēc ir vīlies un dusmīgs, ka ne vienmēr viss notiek tā, kā viņš to bija iedomājies.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit