<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/docmonstereyes/">Joe Cereghino</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
Divus gadus veci bērni ir ļoti apņēmīgi un varen ietiepīgi. Divgadnieka vēlmes ir nebeidzamas. "Gribu šokolādi!", "Negribu gulēt!", "Dzeršu sulu", tiek pieprasīts visu laiku, un, ja vēlmes netiek piepildītas, tad plate var nepārstāt skanēt visu dienu. Lai izturētu grūto laiku, apgūstiet šīs "spēles" galvenos noteikumus.

Ja bērns uzstāj uz to, ka grib uzvilkt kurpes, kas viņam neder, vai arī ceptuvē stāv un kliedz pie letes pēc kūciņas, un teikums "bet es gribu!" ir kļuvis par viņa standartfrāzi, tad viņš atrodas vienā no spītības fāzēm, kad viņš mācās apzināties to, ka viņš var un viņš tiek pamanīts. Ir grūti, tomēr mēģiniet saskatīt tajā kaut ko pozitīvu:

  • Mazie bērni dumpojas tikai pret tiem cilvēkiem, ar kuriem viņi jūtas droši. Tas ir svarīgi, lai pārliecinātos, ka jūtu vecāku – bērnu savstarpējā saikne ir droša.
  • Jūsu bērnam attīstās pašapziņa. Viņi to attīsta, rāpjoties pāri sētiņām un pieprasot konfekti. Pašiniciatīva un pašpārliecinātība, ka iecerēto sasniegs, ir noderīgas īpašības.
  • Bērns ar savu ietiepību negrib sadusmot vecākus! Viņš vienkārši savādāk neprot, tāpēc ir vīlies un dusmīgs, ka ne vienmēr viss notiek tā, kā viņš to bija iedomājies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!