Kauns ģenētiski nenododas
Sabiedrība, kurā aug indivīds, nosaka, par ko kaunēties. Tā nav iedzimta sajūta, kā bailes, skumjas vai prieks. Piemēram, Rietumu sabiedrībā audzis cilvēks parasti kaunēsies, ja ir nokavējis darbu un to ir pamanījis priekšnieks.
Sabiedrība ir noteikusi, ka darbā jābūt laicīgi un, ja nespējam iekļauties šajās prasībās, iestājas diskomforts jeb šajā gadījumā - kauns. Bērniem kauns ir arī no neveiksmēm, ja vecāki un skolotāja gaida izcilus rezultātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
