Nelāgie bērnu dienu ieradumi, no kuriem jātiek vaļā  (2)

Mediķi ieradumus sauc par vienu no attīstības posmu maiņas darbībām. Proti, tās ir darbības, ko veic neapzināti brīdī, kad ir emocionāls vai fizisks diskomforts.

Piemēram, bērns pirmo reizi dodas uz bērnudārzu bez māmiņas. Tas ir uztraucošs notikums, jo nav zināms, kas sagaida dārziņā. Lai mazinātu trauksmi, bērns var sākt grauzt zīmuļa galu vai skrubināt nagus.

Kad par ieradumiem jāsāk uztraukties?

Bērniem patīk konkrēti rituāli, tāpēc ritualizēta izturēšanās ir pilnīgi normāla. Ieradumi un rituāli palīdz bērniem drošāk spert nākamo soli attīstībā. Piemēram, ir bērni, kuri var iemigt tikai tad, kad viņiem ir nolasīta nakts pasaciņa.

Ieradumu cēloņi slēpjas zemapziņā, un visbiežāk tie paliek nekaitīgu ieradumu līmenī. Tomēr ir reizes un izpausmes, kad bērna emocionālā un psihiskā veselība ir jāpārbauda rūpīgāk. Ieradums var pārtapt slimīgā izpausmē jeb to sauc arī par obsesīvi kompulsīvu traucējumu.

Pieaugušajiem tas var izpausties kā nemitīga vēlme tīrīt māju, viņi nespēj vien beigt mājas uzkopšanu, vai arī nepārtraukti mazgā rokas. Tā, protams, jau ir pataloģija.

Ja kādi bērna ieradumi kļūst slimīgi traucējoši gan bērnam, gan ģimenei, nepieciešams meklēt psihiatra palīdzību.

Dažādie ieradumu

Iemīļotā mīkstā mantiņa: Daudziem bērniem ir kāda mīkstā mantiņa, kas viņiem ir īpaši mīļa. Un tad, kad tā ir jāizmazgā veļas mašīnā, asaras līst aumaļām. Daži bērni var iemigt tikai tad, kad viņu mīkstā mantiņa atrodas viņiem blakus un turklāt pareizā vietā. Citi savukārt uzticīgo pavadoni ņem līdz arī uz lielveikaliem, pie ārstiem utt. Pētījumi ir pierādījuši, ka bērnu popularitātes topā mīkstās mantiņas ir otrajā vietā uzreiz aiz vecākiem. Kāpēc tas tā ir? Mīkstā mantiņa jau kopš paša sākuma ir vienmēr atradusies blakus mazulim bērna ratiņos vai arī šūpulī. Tāpēc tā vienkārši pieder bērnam, tā ir kļuvusi par viņa daļu. Daudz mazuļu stāsta savai mantiņai savus piedzīvojumus un pārrunā ar tām savas rūpes un raizes. Tāpat lomu spēlēm mīkstā mantiņa ir ideāls rotaļu biedrs.

Iemīļotā sedziņa: Bērniem mīlināšanās un maigi pieskārieni ir ļoti svarīgi. Tāpēc sargājošā sedziņa ir tik ļoti mīļa. 2 - 3 gadus veci bērni stipri pieķeras savam aprūpētājam, viņiem ir nepieciešams izjust siltumu un drošību, ko sniedz māmiņa un tētis. Viņiem vajag nepārtraukti pārliecināties, vai tā sajūta vēl aizvien ir blakus. Pilnīgai labsajūtai bērnam jājūt arī pazīstamā smarža un garša. Dažreiz bērni pat vēl skolas vecumā nedodas ārā no mājas bez kāda konkrēta priekšmeta. Talismani taču ir arī pieaugušajiem.

Īkšķa sūkāšana: Mazuļiem ir iedzimts zīšanas reflekss, lai viņi varētu zīst mātes krūti. Zīšanai ir nomierinoša un atslābinoša iedarbība. Tāpēc mazulis zīž krūti, kad ir uztraukts. Vēlāk bērni atklāj, ka īkšķim ir lielākā priekšrocība, jo tas vienmēr ir sasniedzams un to nevar pazaudēt. Taču īkšķa sūkāšanai ir divi trūkumi. Pirmkārt, īkšķa sūkāšana rada spiedienu uz žokli, kas var izraisīt zobu nepareizu augšanu. Otrkārt, šis niķis var kļūt par spēcīgu ieradumu, no kā ir grūti atbrīvoties. Tāpēc mēģiniet pieradināt savu mazuli labāk sūkāt knupīti. Pēc tam būs vieglāk no tā atradināties!

Matu virpināšana: To dara ne tikai bērni, bet arī pieaugušie – viņi labprāt virpina pirktu galos matu šķipsnas, kad ir uztraukti. Šī kustība nomierina, rada drošības sajūtu. Problēma rodas tad, ja matu virināšana beidzas ar matu šķipsnu izplēšanu. Ja bērnam ir šis ieradums, iedodiet viņam rokās kaut ko, kas nodarbina pirkstus.

Kā palīdzēt bērnam atbrīvoties no kaitīga ieraduma

Lai arī kāds būtu nelāgais ieradums, bērnu nekādā gadījumā nedrīkst sodīt. Tas radīs papildus trauksmi, nevis samazinās vēlmi sūkāt īkšķi vai plēst matiņus.

Izdomājiet citu rituālu, kas varētu novērst bērna uzmanību un pamazām atvadīties no iepriekšējā rituāla. Dažreiz pietiek ar to, ka bērns saprot, ka viņa niķis nav atbalstāma uzvedība un viņš apzināti mēģina no tās izvairīties.