Mūsdienu slimības – runas traucējumi, alerģijas un stress

Liekais svars

Aizvien vairāk bērnu jau bērnu dārza vecumā ir ar lieko svaru. Turklāt – pieaug gan apaļīgo bērnu skaits, gan svars. Bērni ar lieko svaru biežāk saslimst ar cukura diabētu un hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu. No liekā svara cieš locītavas, bet vēlāk arī visa sirds-asinsvadu sistēma.

Nereti vecāki pat neiedomājas, ka viņu bērns ir resns. Jā, viņš ir dūšīgs, nu un tad? Apaļīgs mazulis ir mīlīgāks. Piemēram, trīs gadus vecas meitenes svars ir 21 kg. Šis rādītājs krietni pārsniedz vidējo šī vecuma bērnu svara rādītāju, bet vecāki uzskata, kas viss ir normāli, nevajag dramatizēt situāciju. Tikai pēc ilgstošas sarunas ar ģimenes ārstu izdevās pārliecināt vecākus sākt pierakstīt, ko un cik daudz apēd viņu bērns.

Izrādījās, ka meitenīte uzņēma daudz vairāk kalorijas, nekā spēja patērēt. Viņas mīļākais dzēriens bija limonāde, mīļākā uzkoda starp ēdienreizēm bija cepumi. Šādu daudzumu kaloriju var sadedzināt tikai tad, ja cilvēks ļoti daudz kustās.

Par laimi, bērniem ar lieko svaru nav jākrītas svarā un nav jānomet liekie kilogrami. Tā kā viņi vēl aug, tad viņi automātiski paliks slaidāki. Nav arī jāievēro īpašas diētas, pilnīgi pietiek mainīt ēšanas paradumus, ieviešot ēdienkartē mazāk kalorijām bagātus produktus, atteikties no saldinātām limonādēm un vairāk kustēties. Ja šo problēmu nerisina

Uzvedības traucējumi

Uzvedības traucējumi ir gan slapināšana un defekācijas gultā pēc piecu gadu vecuma, arī bieža bieža roku mazgāšana, agresivitāte un nemitīga uzbudinājuma sajūta. Pēdējo 15 gadu laikā šādu sūdzību skaits strauji pieaudzis. Ja bērns jau zīdaiņa vecumā izcēlies ar nervozu, nemierīgu un trauksmainu uzvedību, iespējams, ir jākontrolē viņa uzvedības problēmas arī vēlākā vecumā.

Ar laiku kliegšana, protams, samazināsies, bet var sākties citas izpausmes, piemēram, nespēja koncentrēties. Bērnudārzā šādi bērni izceļas ar nepārtrauktu kustēšanos, nespēju mierīgi nosēdēt, nespēju pabeigt nevienu iesākto darbiņu.Viņi traucē citiem bērniem un nesadarbojas ar audzinātāju.

Šādu bērnu paliek arvien vairāk, bet ne visiem ir uzstādītas diagnozes. Smagākajos gadījumos mediķi diagnosticē uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS). Uzskata, ka sabiedrībā ir apmēram 5% bērnu ar UDHS.

Tomēr pēdējā laikā UHDS kā diagnoze tiek noteikta biežāk. Apkārtējā pasaule, kas paliek aizvien ātrāk, skaļāka un dažādu notikumu pārpildīta, bieži vien ir tā, kas ietekmēs bērnus visvairāk. Nepārtrauktā satiksme, laika spiediens, ko tik ļoti izjūt vecāki, radio skaņas, mākslas filmu kadri – tas viss rada nemieru un trauksmi jau bērnam mammas vēderā. Bet viens no svarīgākajiem stresa un spriedzes noņēmējiem – kustības un fizisks darbs, izpaliek.

Hiperaktīvu un nemierīgu bērnu vecākiem iesaka bērnus vairāk nodarbināt aktīvos sporta veidos, kur viņi izliek savu pāri plūstošo enerģiju. Šādi bērni ir jāpieradina pie regulāra dienas grafika. Rīta cēlienam, ēdienreizēm un gulētiešanai ir jābūt konkrētos laikos, lai tie kļūtu par sava veida rituāliem. Diendusai ir jābūt obligātai. Nemierīgiem bērniem regulēta ikdiena ir vajadzīga vairāk nekā citiem, jo saplānotā dienas grafikā viņi rod sava veida miera un drošības sajūtu.

Ārsts var ieteikt vecākiem vērsties pie bērnu psihologa, lai noteiktu konkrētu diagnozi, kā arī ieteikt vecākiem iziet speciālu vecāku apmācības treniņu.

Alerģijas

Apmēram 17 % bērnu ir alerģijas. Iespējas no tām izvairīties ir minimālas,  īpaši liels risks ir tiem bērniem, kuru vecākiem pašiem ir alerģijas.

Eksperti iesaka jau grūtniecības laikā parūpēties par to, lai šo risku samazinātu.
Novērojumi liecina, ka alerģiju risks samazinās, ja sākot no 36.grūtniecības nedēļas divreiz dienā dzert Lactobacillus GG kapsulas. Šāda veida pienskābes baktērijas pozitīvi ietekmē bērna imūnsistēmas attīstību.

Alerģiju risku samazina dabīgas dzemdības. Baktērijas, ko mazulis saņem, dzimstot dabīgā ceļā, ir noderīgāki viņa imūnsistēmai, nekā tās, ko viņš saņem, dzimstot ar ķeizargrieziena palīdzību.

Zīdiet savu mazuli pati un nākamo sešu mēnešu laikā turpiniet dzert Lactobacillus saturošas kapsulas! Piedāvājot piena maisījumu, bet īpašas vajadzības neizvēlaties hipoalerģisku pienu. Vēl aizvien nav pierādīts, ka izvēloties hipoalerģisku ēdienu, tiešām ir iespējams ilglaicīgi novērst alerģiju rašanos. Toties zīdaiņu barība, kas satur probiotikas, ir veselīgāka.

Noteikti nedodiet papildēdienu bērnam pirms četru mēnešu vecuma. Pirmajā dzīves pusgadā vajadzētu izvairīties no govs piena, bet otrajā govs pienu piedāvāt ļoti uzmanīgi sākumā kā skābpiena produktu.

Ja bērnam ir alerģija, vecāki var izvēlēties starp diviem dažādiem ārstēšanas veidiem – medikamentozo vai alternatīvo. Pirms tiek izdarīta izvēle, ir jāņem vērā tāda bērnu ārsta padomi, kas specializējas vai zina daudz par iespējamajām bērnu alerģijām. Noderētu konsultācija pie dermatologa, pneimonologa, otoringolaringologa. Dažkārt apvienojot abus ārstēšanas veidus, var atrast zelta vidusceļu cīņā ar alerģijām.

Runas traucējumi

Bērns nerunā! Jau gandrīz divi gadi, bet neko vairāk par dažiem vienkāršiem vārdiem viņš nesaka. Ja bērns atpaliek runas apguvē, ir jādodas pie LOR uz dzirdes pārbaudi. Dzirdes traucējumi ir vieni no biežākajiem iemesliem runas traucējumiem.

Bieži vienīgais iemesls šiem traucējumiem ir nepietiekama vecāku uzmanība bērnam runas attīstības procesam. Daudzi nezina, bet ar bērnu vajag runāt, lai arī viņš pats iemācītos runāt. Ar zīdaiņiem var runāt par knupīšiem, pudelītēm, ģērbšanos tos viņiem arī rādot, ar vecākiem bērniņiem var runāt par putriņām un mantiņām, bet visu vecumu bērniem patīk, kad vecāki kopā ar viņiem dzied vai lasa viņiem priekšā. Ja ar bērnu ir runāts un strādāts, tad apmēram četru gadu vecumā lielākā daļa bērnu sāk runāt jau saprotams un pareizos teikumos.

Audiogrāmatas un televizors neliks bērnam sākt runāt ātrāk. Ir vecāki, kas tos izmanto ar cerību, ka tādā veidā viņu bērns ātrāk iemācīsies runāt un papildinās vārdu krājumu. Taču audiogrāmatas un televizors nevis palīdz paātrināt runāšanas apgūšanu, bet tieši otrādi – šie līdzekļi kavē bērna attīstību. Televizora skatīšanās laikā bērni nerunā pats, viņiem nav sarunas partnera. Tehniska ierīce kaut ko stāsta, bet tā neatbild uz jautājumiem un nelabo kļūdas. Tā vietā tās "aplej" mazo klausītāju un skatītāju ar kaudzi nesaprotamu vārdu.

Motorikas traucējumi

Ja bērnam nepārtraukti gadās traumas, viņš krīt, sasitās, der pārliecināties par to, vai ķermeņa motorika darbojas pareizi. Ja bērns zosu gājienā laikā paklūp, nevar iespert pa bumbu un smaidošas sejiņas vietā uzzīmē nesaprotamu kleksi, tad ir acīm redzami motorikas traucējumi.

Šādiem bērniem pietrūkst regulāru nodarbju. Rokdarbu darināšana, krāsošana, bumbas spēlēšana, lēkāšana un kāpelēšana veicina ķermeņa koordināciju un motorikas stabilizēšanos. Ar šādam nodarbēm bērni aizraujas pārāk īstu brīdi un motorikas attīstībai tas ir par maz.

Galvenais - nevajag nosēdināt bērnu televizora priekšā, jo tā ir ērtāk.