Daži interesanti fakti par jaundzimušajiem.
Atšķirībā no lielākiem bērniem vai pat pieaugušajiem, zīdaiņi neprot manipulēt. Ja viņi raud, tad tas tiešām nozīmē "Ir problēma! Palīdzi!"
Zinātniski pierādīts fakts - dzemdību laikā mazulis iztur tādu pašu spiedienu, kas līdzinās smagās automašīnas spiedienam uz ķermeni. Tas nozīmē, ka mazuļi ir ļoti dzīvotspējīgi un izturīgi.
Bērni nāk pasaulē mazliet iezilgani, bet jau pirmo dzīves minūšu laikā asinsvadi sāk paplašināties un bēbis no zilgani bāla paliek rozīgs visu acu priekšā. Vecmātes apliecinās, ka bērna ādas krāsa mainās tik strauji, ka var redzēt zilganās un jau rozā ādiņas robežlīniju. Pēdas un plaukstiņas vēl kādu laiku paliek iezilganas. Acis mazulim ir vaļā uzreiz, tiklīdz viņš piedzimst.
Pirmās rokas, kas pieskaras jaundzimušajam, ir vecmātes rokas, kas nosien nabas saiti divās vietās un zem siltas lampas apskata maziņo. Turklāt svars ir ne pats svarīgākas veselības rādītājs. Pēc tam neonatologs novērtē vispārējo veselības stāvokli – sirdsdarbību, refleksus, plaušu darbību, ādas stāvokli. Jaundzimušo novērtē pēc Apgara skalas un atzīmes – 8/9 ir ļoti augsts novērtējums.
Piedzimšanas brīdī mazulis piedzīvo krasu temperatūras maiņu no 38 grādiem, kas bija mammas puncī, uz apmēram 28 grādiem, kas ir dzemdību zālē. Tāpēc silta sedziņa ir ļoti svarīga labsajūtas nodrošināšanai. Ja gadās situācija, ka mazulis piedzimst nevis slimnīcā vai mājās, bet jebkur citur – automašīnā, lidmašīnā, tad vispirms ir jāgādā par siltumu!
Kliegt nav obligāti
Tad mazuli noslauka un ietin sedziņā, jo kavējoties un ļaujot salt, var tikt izjaukts normālais vielmaiņas process. Pēc tam novērtē, vai pareizi strādā plaušas – vai tās ir "atvērušās". Mammas vēderā mazulis ar plaušām neelpo, skābekli piegādā caur nabassaiti, tāpēc plaušas ir saplakušas, bet, tām sākot darboties, mainās blakus esošās arī sirds darbība.
Agrāk uzskatīja, ka bērnam piedzimstot, viņam ir kārtīgi jāizkliedzas, lai plaušās tiek labi daudz skābekļa. Tagad gan vecmātes, gan ārsti zina, ka plaušiņas var sākt darboties arī tad, ja mazulis vienkārši elpo, nevis brēc. Visu nosaka temperaments. Jā, arī tikko dzimušam bērnam tāds jau var izpausties!
Tad mazulīti uzliek mammai uz vēdera, jo mammai un bērnam jāapmainās ar ādas mikrofloru. Nemaz nerunājot par to, cik svarīgi ir paēst pirmpienu – pirmo biezo, trekno, īpašo pieniņu, kas ir mammai uzreiz pēc dzemdībām. Ja mazuli nepieliek pie paša krūts gala, 20-30 minūšu laikā viņam pašam izdodas tikt līdz mammas pienam. Instinktīvi viņš to var izdarīt pat neraugoties uz to, ka nupat tikai dzimis.
Pirmajās dzīves minūtēs sāk veidoties mammas un bērna emocionālais kontakts, kas vēlākā dzīvē veido tā saucamo piesaisti – veidu, kā bērns uztver pasauli kopumā.
Pirmās divas stundas māmiņa ar bērniņu vēl pavada dzemdību zālē, jo tas ir kritiskais laiks, kad kaut kas vēl notikt un var būt nepieciešama medicīniskā palīdzība un aparatūra.
Pat vēl nedēļu vecs jaundzimušais var neizskatīties īpaši skaists – sejiņā vēl var redzēt tūsku un galviņa var būt nesimetriska, jo ejot cauri dzemdību ceļiem, tā maina formu. Tas ir dabiski.
Āda pirmajā nedēļā var būt sārta, jo vēl nav pieradusi pie apkārtējās vides sajūtām. Pirmo piecu dzīves dienu laikā ādiņa var palikt sausa un lobīties.
Pirmajās dienās mazulis zaudē 10% svara, jo mammas piena ražotne vēl nav noregulējusies, bet pats jaundzimušais tikai piemērojas dzīvei ārpasaulē.
Jau piedzimstot, mazajam cilvēkam ir attīstījusies garšas sajūta. Saldu un rūgtu viņš atšķir uzreiz, bet sāļās garšas sāk detalizēti izjust tikai apmēram 5 mēnešu vecumā. Mazulis uzreiz jūt smaržas, jo tās palīdz sajust, kur ir mammas piens un mamma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
