Pieaug garīgo traucējumu skaits bērniem un jauniešiem. Zini to pazīmes  (13)

Depresija

Depresīvs garastāvoklis  gadās ikvienam, bet tieši pubertātes vecumā depresīvas garastāvoklis var ilgt nedēļām. Iemesls ir hormonālās svārstības un dažreiz arī grūtības iekļauties sociālā vidē. Ir svarīgi problēmu pamanīt laicīgi - ja vecāki pamana, ka viņu tīnis vairākas nedēļas ir noskumis un bez intereses par dzīvi, sāk pasliktināties atzīmes skolā, zūd draugi, jāmeklē jauniešu psihologa palīdzība.
Depresija ir smadzeņu bioķīmijas traucējums, dažreiz nosliece uz depresiju ir iedzimta. Tāpat depresiju var izraisīt arī nomācoši dzīves notikumi.  Jaunākiem bērniem palīdz psihoterapija, bet jauniešiem bieži vien tiek izrakstīti antidepresanti.

Fobijas

Neracionālas un nepamatotas bailes no atsevišķām konkrētām lietām un situācijām, ko izraisījis kāds traumatisks notikums pagātnē, sauc par fobijām.
Par fobijām runā tad, ja bailes sāk ietekmēt ikdienas sadzīvi, traucē iziet uz ielas vai doties uz skolu.
Līdzīgi depresijai, arī bailēm ir savi neirobioloģiskie palaidējmehānismi. Simptomi depresijai un fobijām jauniešu vecumā ir līdzīgi, tāpēc dažreiz bērniem šos traucējumus atšķirt ir grūti. Lai ārstētu fobijas, izmanto smilšu terapiju, uzvedības terapiju, dažreiz arī antidepresantus.

UDHS jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms

Bērni ar UDHS nevar koncentrēties, ātri novērš uzmanību no iesāktā darba, ir kustīgi un impulsīvi. Ja ir aizdomas par UDHS, jāapmeklē pediatra, psihiatrs vai bērnu neirologs. UDHS bērniem palīdz uzvedības terapijas, kā arī daži medikamenti, kas līdzsvaro dopamīna daudzumu asinīs. Paaugstināts dopamīna līmenis ir viens no UDHS cēloņiem.

Sociālās uzvedības traucējumi

Bērni ar uzvedības traucējumiem parasti aug sociāli nelabvēlīgā vidē. Viņi nāk no maznodrošinātām ģimenēm, kur emocionālā audzināšana ir atstāta novārtā, bet vecāki nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem. Nereti ģimenēs kā audzināšanas metode tiek pielietota vardarbība. Bērni nepatiku pret dzīves apstākļiem izrāda caur agresiju, noteikumu pārkāpumiem, uzbrukumiem, zādzībām. Bez profesionālas palīdzības pastāv liels risks, ka vēlāk bērns var nonākt antisociālā vidē. Bērni ar sociālās uzvedības problēmām ir grūti ārstējami, jo nevēlas saņemt palīdzību. Viņu viedoklis ir, ka agresīva ir apkārtējā pasaule, nevis viņi paši.

Ēšanas traucējumi

Ar ēšanas traucējumiem galvenokārt sirgst meitenes pubertātes vecumā. Meitenes, kuras cieš no anoreksijas, atsakās no ēdiena, dramatiski zaudē svaru, vēlāk viņām sāk izkrist mati, pazūd mēnešreizes. Nākotnē viņām var būt nopietnas problēmas ar tikšanu pie mazuļa.

Meitenēm, kurām ir bulīmija, ir normāls svars, bet pēc katras pārēšanās reizes viņas pašas sev izraisa vemšanu. Tas bojā zobus un barības vadu.

Mūsdienu skaistuma ideāls ir viens no iemesliem, kāpēc šie traucējumi vispār parādās, un tieši pubertātes vecumā pusaudži ir ļoti viegli iespaidojami. Anoreksijai gan varētu arī bioloģiski-ģenētiski iemesli.

Vecākiem ēšanas traucējumu gadījumu nevajadzētu paļauties tikai uz sava bērna izskatu, bet gan vajadzētu pēc iespējas ātrāk pārbaudīt ķermeņa masas indeksa rādītājus (BMI: Body Mass Indicator), kā arī doties pie ārsta-speciālista. Ēšanas traucējumu gadījumos bieži tiek ieteikta stacionārā ārstēšana un psihiatra uzraudzība. Svarīgākā terapijas daļa ir pareiza uztura konsultācijas un psihoterapija.

Svarīgi: Ja draugi vai skolotājs pamana, ka meitene neēd vai arī nepārtraukti vemj, par to jāziņo vecākiem!

Aspergera sindroms

Bērniem ar Aspergera sindromu ir grūtības iejusties sabiedrībā, veidot attiecības ar cilvēkiem. Viņi neizprot citu cilvēku jūtas, parasti ir vienpatņi, šķietami neveikli cilvēki, taču dažreiz viņiem ir kāds īpašs hobijs, ar ko viņi var aizrauties. Aspergera sindroms neizslēdz iespēju, ka bērniem ir augsts intelekts.

Bieži vien Aspergera sindroma pazīmes var pamanīt mazulim vēl šūpulī guļot, taču dažreiz šī sindroma pazīmes jauc ar UDHS pazīmēm. Aspergera sindromam ir ģenētiski cēloņi, un tas nav ārstējams. Tas ir viens no autisma paveidiem, kas parasti attiecināms uz vieglu autisma formu. Bērniem skolas laikā ir vajadzīga palīdzība, kā arī psihoterapeita konsultācijas, lai pārvarētu savu nedrošību svešu cilvēku vidū un uzlabotu savu izturēšanos pret viņiem.

Obsesīvi kompulsīvie traucējumi

Obsesīvi kompulsīvo traucējumu (OCD: Obsessive-Compulsive disorder) tipiskākā pazīme ir nemitīga darbību un domu atkārtošana. Traucējuma cēloņi vēl aizvien nav līdz galam zināmi, taču iespējams, ka vainīgi atkal ir gēni.

Traucējumu izpaušanos var sekmēt īpaši autoritatīvs un īpaši pasargājošs bērna audzināšanas stils. Obsesīvi kompulsīvo traucējumu pazīmes var parādīties tikai uz īsu brīdi, piemēram - mīkstajām mantiņām plauktā ir jāsēž noteiktā kārtībā. Ja šādi vai citi rituāli turpinās vairākus mēnešus, un bērni sāk izjust garīgas ciešanas, tad ir nepieciešama palīdzība. Ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt uzvedības terapiju, jo obsesīvi kompulsīvie traucējumi var kļūt hroniski.