<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/normalityrelief/">normalityrelief</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/deed.en">cc</a>
Uzmanības deficīta sindroms, depresija, Aspergera sindroms un citi garīgās dabas traucējumiem pēdējā laikā tiek diagnosticēti arvien lielākam skaitam bērnu un jauniešu. Pieaug arī depresiju skaits. Iespējams, ka iemesls ir labākas diagnostikas iespējas, bet tikpat iespējams, ka apkārtējās vides stress un piesārņojums ietekmē cilvēku garīgi veselību.

Depresija

Depresīvs garastāvoklis  gadās ikvienam, bet tieši pubertātes vecumā depresīvas garastāvoklis var ilgt nedēļām. Iemesls ir hormonālās svārstības un dažreiz arī grūtības iekļauties sociālā vidē. Ir svarīgi problēmu pamanīt laicīgi - ja vecāki pamana, ka viņu tīnis vairākas nedēļas ir noskumis un bez intereses par dzīvi, sāk pasliktināties atzīmes skolā, zūd draugi, jāmeklē jauniešu psihologa palīdzība.
Depresija ir smadzeņu bioķīmijas traucējums, dažreiz nosliece uz depresiju ir iedzimta. Tāpat depresiju var izraisīt arī nomācoši dzīves notikumi.  Jaunākiem bērniem palīdz psihoterapija, bet jauniešiem bieži vien tiek izrakstīti antidepresanti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!