Pastaigas ziemā bez slimošanas

Izplatītākā problēma, ar ko ziemā nākas saskarties vecākiem, ir bērna sarkanie, sausie vaidziņi. Sākumā āda tiek strauji atdzesēta, bet ieejot telpās, tā strauji sasilst un paliek sārta.

Izvēlaties treknu, barojošu krēmu, ko uz ādas uzliek 20-30 minūtes pirms iešanas ārā. Mitrinošs krēms vai krēms, kas uzlikt tieši pirms iešanas ārā, sasalst un veido ļoti plānu ledus kārtiņu, kas ir vēl sliktāk nekā āda, kas vispār nav ieziesta ar sargājošu ziedi. Aizsargkrēmu gan nevajag smērēt zīdaiņiem, kuri tikai guļ, vēl nesēž.

Uzmanību! Ja vaidziņu āda saglabājas sarkana vairākas dienas un sāk plaisāt, tā, visdrīzāk ir alerģija.

Ļoti aukstā laikā jaundzimušos vest ārā neiesaka. Pastaigas var uzsākt no 3. dzīves nedēļas. Mazulis, kas ir sasniedzis trīs mēnešu vecumu, droši var tikt vests ārā līdz pat mīnus 10 grādiem, pusgadnieku vairs nebiedēs arī mīnus 15 grādi.

Imunitāti stiprina tieši temperatūras svārstības – deguna gļotāda trenējas piemēroties siltajam istabas gaisam, vēsajam gaisam ārā un tad atkal siltajam istabas gaisam.

Ejot pastaigā, neaizsieniet mazuļa mutu un deguntiņu ar biezu, sargājošu šalli – izelpotie garaiņi sasalst un sīkie ledus gabaliņi var skrāpēt un traumēt ādu ap degunu un muti.

Svarīgs ir pareizs apģērbs. Vecāki ļoti bieži ziemā saģērbs bērnus pārāk biezās drēbēs – vairākas kārtas siltās veļas un jaciņas, kombinezons, šalle un vēl aitādas maiss. Tādā ietērpā pat mazkustīgs zīdainis ratos sāk svīst un atdziestot, viegli saslimst.

Izvēloties apģērbu, nozīme ir tieši gaisa slānītim, kas veidojas starp apģērba kārtām. Gaiss sasilst un veido nepieciešamo termoizolāciju.

Ziemā daudz bīstamāks ir apģērbs, kas ir par mazu un apavi, kas spiež – tiek nospiesti asinsvadi, traucēta asinsrite un bērns salst.
Pērkot kombinezonu, noskaidrojiet, vai tas „elpo”, no kādiem materiāliem sastāv tā kārtas.

Apģērbam, kas ir tiešā saskarē ar bērna ādu, jābūt no dabīgiem materiāliem – kokvilnas, trikotāžas. Sintētisks apģērbs neuzsūc sviedrus un mazulis sals.

Gripa, akūtas augšējo elpceļu saslimšanas, rota vīrusi – tas viss ziemā koncentrējas telpās un minimālās vēdināšanas dēļ izplatās starp cilvēkiem.

Bērnu pulmonologi vērš uzmanību uz aktivitātēm ārā. Lielākiem bērniem, kas aktīvi rotaļājas, ik pēc brītiņa ir nepieciešama neliela atpūtas pauze. Ja, piemēram, pēc kāda kritiena vai vienkārši tāpat bērnam uznāk raudiens, būtu jādodas iekštelpās, jo raudāšana nozīmē straujāku un dziļāku elpošanu. Līdz ar to ieelpotais aukstais gaiss nepaspēj sasilt un bērns var saslimt.

Kā pasargāt zīdainīti?

Atrašanās automašīnā savā ziņā ir viduspunkts starp būšanu iekštelpās un atrašanos laukā. Jo garāks pārbrauciens, jo lielākā uzmanība jāpievērš tam, kā mainās vides temperatūra, iekāpjot auto. Ir jāizvēlas no divām iespējām – vai nu automašīnā noregulēt vēsāku temperatūru, vai arī novilkt kādu drēbju kārtu, lai izvairītos no sasvīšanas.