<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/qwrrty/">Tim Pierce</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
Kāds bērns savu pirmo "mamma" pasaka vēl pirms savas pirmās dzimšanas dienas, cits savukārt runāt sāk nedaudz vēlāk. Mazuļiem runas prasmju apgūšana ir ļoti individuāls process, tomēr gandrīz visi vecāki ļoti gaida, ka viņu bērniņš sāks runāt, un ļoti uztraucas, ja runas prasmes sāk kavēties un atpaliek no līdzīga vecuma bērnu spējām runāt.

Vai bērnam ir jāmāca runāt?

Runāšana un spēja sazināties ir tāda pati dabiska prasme, kā staigāšana uz divām kājām. Agrāk vai vēlāk, bet runāt iemācās arī kurlmēmu vecāku bērni un mazuļi, kas aug īpatnējās kopienās, piemēram, Jaungvinejā ir ciltis, kas piekopj savu audzināšanas metodi – viņi ļoti maz sarunājas ar bērniem, tomēr runāt iemācās arī tādā vidē augušie. Pat ja ģimene neveicina runas prasmju attīstību, bērni tās apgūst, vērojot līdzcilvēkus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!