Kā izaudzināt īstu puiku  (24)

Lai cik mīļš būtu dēliņš, pārāk aprūpējoša mīlestība vai mammas vēlme viņu saglabāt tikai sev, padarot puiku par sievietes dzīves vienīgo un galveno vīrietis ir ļoti neveselīga tendence. Tāpēc lai labākais novērtējums par to, kāda esat bijusi mamma, ir jūsu vedeklas pateiktais "paldies".

Mazais, neaizsargātais puisēns, ko jūs barojāt ar krūti un sargājāt no visa pasaules ļaunuma, ir paaudzies. Agrāk jūs sargājāt dēlu no pāridarītājiem, pagalma huligāniem un bērnudārza agresoriem. Bet laiks iet un puisītis kļūst par puiku. Mammai jāiemācās pamanīt brīdis, kad dēliņam ļaut sākt iepazīt dzīvi pašam.

Pārspīlēta aprūpēšana jeb kā mamma domā - mīlestība, un īsa nabas saite starp māti ar dēlu ir viena no izplatītākajām šķirto ģimeņu problēmām. Arī augošam puikam vajadzīga sava teritorija, savs laiks, savi draugi un savi piedzīvojumi. Jā, arī savi zilumi. Pāraprūpēts dēls kļūst par mammītes dēliņu arī izaugot liels.

Nekad un nekādos apstākļos nelieciet izvēlēties, ko bērns mīl vairāk – tēti vai mammu.  Kamēr puika maziņš, par viņa labklājību un vajadzībām biežāk rūpējas mamma, jo tētis apgādā ģimeni un daudz strādā. Bet, kad puika paaugas, viņš arvien vairāk grib spēlēties ar tēti un darīt "vīriešu lietas". Dažreiz mammu pārņem greizsirdība "Kā tad tā! Visu laiku bija mans mīlulītis, bet tagad grib tikai tēti!" Tomēr, ja jūsu mērķis ir izaudzināt īstu puiku, ļaujiet vīriem darboties kopā.

Tētim, savukārt, der stāstīt dzīves gudrības no savas pieredzes.  Īpaši vērtīgas ir tēva un dēla kopīgās fiziskās un prāta rotaļas, kurās tētis apmēram katrā trešajā reizē ļauj sevi uzvarēt – svarīgi ir gan saglabāt lielā un stirpā tēta statusu, gan ļaut mazajam puikam sajust uzvaras garšu.

Bērni visu mācās kopējot no vecākiem. Sākumā tie ir tuvākie ģimenes locekļi – mamma un tētis. Tāpēc kodiet mēlē, ja gribas teikt nejaukas lietas par savu otru pusīti bērna klātbūtnē. Mammas attieksme, ka tētis ir slikts, var būt ļoti traumatiska pieredze mazam puikam. Protams, ka nav ģimeņu, kurās viss ir ideāli, tomēr arī strīdos jāvaldās, ja tos redz jūsu bērns. Tas, kā jūs strīdaties, ietekmēs puikas veidu, kā risināt konfliktus nākotnes ģimenē. Jo vairāk mīlestības, rūpju un cieņas viņš redzēs savu vecāku starpā, jo īstāks vīrietis viņš izaugs nākotnē.

Audziniet dēlā cieņu pret citiem un rūpes pret vājākajiem – ļaujiet nest iepirkumu maisiņu, izdarīt "īstu vīriešu" darbus, ļaujiet redzēt, ka mamma var būt nogurusi un ne vienmēr ir visu varoša.

Ak vai, cik daudz posta ir nodarījis vecmāmiņu iemācītas "Zēni taču neraud!" . Kritizēt un kaunināt par raudāšanu nozīmē noliegt zēna jūtas. Jā, iespējams, ka izaudzis liels, viņš neraudās, bet arī sieviešu asaras uztvers kā kaut ko apkaunojošu un vērā neņemamu. Lai mazais zēns raud, kad paaugsies, viņš pats iemācīsies valdīt savus vājuma brīžus.

Zēnus ir pieņemts audzināt stingri un strikti. Ja meitenes mēdz uzslavēt, tad zēnu sasniegumus vecāki vairāk uztver kā pašsaprotamus, ar labiem vārdiem nebārstās. Meitenes vidēji saņem divas reizes vairāk uzslavu nekā zēni, toties zēnus fiziski soda 4 reizes biežāk nekā meitenes.

Zēnu audzināšanā daudz mazāk izpauž emocijas un arī saviem dēliem māca valdīt, apspiest un neizpaust emocijas. Pieaugot, šie zēni kļūst par vīriešiem, kad nepazīst savas sajūtas un neprot izrādīt savas jūtas.  Tāpēc audzinot zēnus, slavējiet viņus, izrādiet prieku, sajūsmu un lepnumu par sasniegto. Neslāpējiet savas emocijas un nenonieciniet dēla emocijas. Nebaidieties atvainoties, just līdzi, samīļot, parādiet, ja izpaust emocijas un būt emocionālam nav nosodāmi.

Zēnu ķīviņi, kas beidzas ar riktīgu izkaušanos, ir pilnīgi normāla parādība. Ja vien tas nenotiek pārāk bieži un tas nav vienīgais veids, kā topošais vīrietis prot risināt konfliktus. Tāpat kā ir pozitīvās emocijas, tieši tāpat ikvienā cilvēkā ir arī negatīvās emocijas, kas arī ir normāli. Bet ar negatīvajām emocijām jāprot pareizi rīkoties, tās jāmāk izpaust tā, lai necietu apkārtējie.

Iesaistiet mazo kausli kādā aktīvā sporta veidā, kur viņš izliks enerģiju un sakrājušās emocijas – dusmas, skumjas, aizvainojumu, fiziskās nodarbēs. Vai arī lai mājās pacīnās ar tēti, spēlējot indiāņus vai citas veiklības spēles. Ja puika aug šķirtā ģimenē, aizvediet mazo vīrieti uz pulciņu, kurā ir treneris - vīrietis, kas viņam varētu kļūt par vīrieša paraugu.

Arī pieaugušajiem ir savas bailes un fobijas, bet tās mums pašiem vienmēr liekas pamatotākas un vairāk vērā ņemamas. Savukārt bērnu bailes no tumsas vai spokiem parasti uztveram nenopietni, tās ir muļķības. Ignorētas vai izsmietas bērnu bailes nākotnē var pārvērsties nopietnās fobijās un neirozēs. Un nekādā gadījumā nesakiet "Tu taču esi puika, puikas no tumsas nebaidās!". Baidās gan!

Cīņā ar lielo bailīgo var aicināt palīgā gan zīmēšanu, gan savu baiļu izjokošanu, gan kopīgu pasmiešanos par to riebīgo radību, kas sēž zem gultas un naktī ķer aiz kājas. Labākais līdzeklis pret bailēm ir joki. Izstāstiet savam dēlēnam, no kā bērnībā baidījāties jūs un kā savas bailes pārvarējāt.

Nekritizējiet puišeli par to, ka viņš vienmēr nav tīra kreklā, izgludinātās biksēs un pieķemmēts. Kritika var izraisīt pretdarbību – darīšanu par spīti.

Cita lieta ir personīgās higiēnas ievērošana – roku, kāju, zobu tīrīšana. Ja to neiemāca jau agrā, vēlāk pāraudzināt būs grūti un nepatīkami momenti garantēti. Kurai dāmai patiks puisis ar smakojošiem sieriņiem?

Lūdziet puiku palīdzēt mājas darbos – nolikt vietā savas mantiņas, savākt zīmuļus, aiznest uz virtuvi traukus, lai izaugot, viņš neuzskatītu, ka mājas pienākumi ir tikai sievietēm.