Mūzikas pētnieki, mediķi, biologi ir mēģinājuši noskaidrot, kāpēc skaņa tik ļoti ietekmē dzīvos organismus un pieļauj, ka iemesls ir ritms, kas sinhronizē vai tieši otrādi – izjauc, dabīgo organisma bioritmu.
Pirmatnējās ciltis, augstāk attīstītie primāti, kā arī pusaudži, kas iziet pieaugšanas procesu, priekšroku dod diezgan vienkāršotam, primitīvam, izteiktam ritmam.
Mūzika ietekmē cilvēka emocionālo noskaņojumu – tā uzbudina, nomierina, satrauc, rosina atmiņas, pat veicina vai mazina agresiju. Hipokrāts
Mūzikai ir liela nozīme zīdaiņa un maza bērna augšanā. Kamēr mazulis nerunā un slikti saprot to, ko saka pieaugušie, mūzika ir viens no svarīgākajiem universālajiem informācijas sniedzējiem par apkārtējo pasauli un tās skaņām. Jo vairāk labas un "sarežģītas", nevis vienveidīgi ritmiskas mūzikas, dzirdēs mazulis, jo labāk un daudzveidīgāk attīstīsies viņa emocionālā pasaule. Bērniem neiesaka atskaņot smago metālu, smago roku un citu tā saucamo marginālā stila mūziku. 90. gadu sākumā, veicot izpēti bioķīmijas jomā, tika pierādīts, ka smagais roks smadzenēs veicina komplicētu organisku vielu izdalīšanos, kuru iedarbība līdzinās narkotisko vielu iedarbībai uz organismu. Pierašana pie šāda veida "kaifa" veido tīri fizioloģisku pieradumu – rodas vēlme klausīties tikai šādu mūziku atkal un vēl vairāk.
Bērniem iesaka atskaņot tautas mūziku. Tā ir radusies gadu simtos un satur daudz arhetipisku simbolu, kas pozitīvi ietekmē zemapziņu.
Ļoti aktīviem bērniem ar viegli uzbudināmu nervu sistēmu pirms miedziņa iesaka klausīties mierīgu, plūstošu mūziku, savukārt pārlieku melanholiskus un flegmatiskus mazuļus enerģizēs marši un ātrāki mūzikas ritmi,
Pārbaudīts fenomens – zīdainis labāk nomierinās un aizmieg , dzirdot to mūziku, ko gaidīšanas laikā klausījās viņa mamma.
Speciālisti uzskata, ka labas, harmoniskas mūzikas klausīšanās gaidību laikā ietekmē augļa emocionālo, kustību balasta un elpošanas sistēmu darbu. Turpretim smagā roka atskaņošana mazuļiem mammas vēderā nepatīk – paātrinās sirdsdarbība, kustības kļūst asas un sāpīgas.
Savukārt grūtniecēm ir jāizsver, kurus koncertus apmeklēt. Ne velti senajām tautām bija savi priekšstati, kā mūzika ietekmē topošo māti. Piemēram, viking uzskatīja, ka klausoties kareivīgu mūziku, dzimst zēni, bet melodiskas skaņas ir domātas meiteņu dzemdēšanai.
Mūzikas terapija iesaka topošajām mammām klausīties mūziku, kas dziedē:
- Lai mazinātu aizkaitinājumu un nervozitāti - "Mēness sonāte" (Bēthovens) , "Haidna simfonija", "Kantāte Nr 2", "Itāliešu koncerts" (Bahs)
- Pret galvassāpēm - "Ungāru rapsodija" (Lists); "Fidelio" (Bēthovens), "Amerikāņi Prīzē" (Geršvins)
- Pret bezmiegu palīdz Čaikovska skaņdarbi un Sibēliusa mūzika.
- Mieram un harmonijai - "Šūpuļdziesma" (Brāmss), "Mēnesgaisma" (Debisī), "Ave Marija" (Šūberts)
- Pret hipertoniju līdz "Noktirne minorā" (Šopēns), "Koncerts Re minorā vijolei"( Bahs)
- Nomāktam, depresīvas garastāvoklim iesaka izvēlieties mundru, tonizējošu mūziku – Bahs, Mocarts, Šuberts, Čaikovsksi, Vivaldi.
Kā pareizi klausīties:
- Ja gribat, lai mūziku dzird arī mazulis, austiņas var pielikt tieši pie vēdera. Jāatslēdz basi!
- Atskaņojamajai mūzikai jābūt kvalitatīvai, bez traucējošiem fona trokšņiem;
- Klausoties skaņdarbu, iztēlojaties, ka tā skan tikai jums un jūsu bērniņam.
- Mūziku iesaka klausīties pirms miega un no rīta pamostoties, tad tā darbojas efektīvāk;
- Mūzikas terapeiti uzskata, ka vislabāk klasisko mūziku klausīties aizvērtām acīm vai vismaz neveicot sarežģītus analītiskus darbus. Smadzenēm jāuztver visa skaņa, nevis jākalpo kā fona mūzika citiem darbiem.
- Pietiek ar 15 -20 minūtēm mūzikas seansa un ar trim klausīšanās seansiem dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
