<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/bibbit/">storyvillegirl</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">CC</a>
Simtiem jautājumu rodas vecākiem, turot rokās savu pirmo mazuli. Uz desmit neparastiem jautājumiem atbildes vai atrast šajā rakstā.

Kas ir lanugo un kam tas ir vajadzīgs?

Jaundzimušais bieži vien izskatās kā ar baltu krēmu klāts. Viņu ādu klāj plāna, balta kārtiņa, ko sauc par lanugo. Iepriekš šo kārtiņu mēģināja ātri nomazgāt no bērniņa, bet mūsdienās ir zināms, ka šīs krēmveidīgā masa mātes vēdera rūpējas par to, lai augļūdeņi pārāk neatmiekšķē mazuļa ādu, kā arī aizsargā mazuli no dzīvībai bīstamiem mikrobiem. Zinātnieki ir atklājuši, ka šī kārtiņa sastāv ne tikai no taukvielām, bet arī iekaisumus mazinošā E vitamīna un atsevišķiem proteīniem, kas apkaro baktērijas, vīrusus un sēnīšu infekcijas. Tāpēc ar pirmo mazgāšanu vajadzētu nedaudz nogaidīt.

Kāpēc jaundzimušie pirmajās dzīves stundās izskatās tik ļoti saņurcīts?

Dzemdību kanāli ir ļoti šauri. Mazulim jātiek garām astes kaulam un kaunuma kaulam. Virzoties gar tiem, parasti viegli tiek ieskrambāts deguntiņš. Uzreiz pēc piedzimšanas lielākā daļa mazuļu izskatās diezgan saņurcīti, pietūkuši un pat apskrambāti. Lielā spiediena dēļ mazulim sākuma var būt pat zilganas rociņas un kājiņas. Savukārt, ja ir piepampuši dzimumorgāni un acu plakstiņi, tad pie vainas ir sieviešu hormonu izdalīšanas dzemdību laikā. Visi šie vizuālie defektiņi pāriet dažu stundu laikā pēc dzemdībām.

Kāpēc galviņai ir iegarena, pat šķība forma?

Mazuļa galvaskauss sastāv no atsevišķām plātnēm, kuras vēl var kustēties savā starpā. Tas ir svarīgi, lai galviņa varētu virzīties cauri dzemdību kanālam, turklāt kanāla visšaurākajās vietās galvaskausa plātnes var vēl vairāk sabīdīties un pat pārklāties. Tieši tāpēc uzreiz pēc dzemdībām lielākā daļa bērniņu galvas formas ir visai greizas. Uzmanīgi glāstot mazuļa galviņu, vecāki var sajust vietas, kur galvaskausa plātnes vēl nav izlīdzinājušās. Mazuļiem, kuri dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, parasti uz galviņas ir tāda kā "cepurīte". Tas nozīmē, ka tā vieta, kas parasti atduras pret iegurņa kaulu, ir nedaudz piepampusi. Vakuuma ekstrakcijas dzemdību laikā dzimušajiem mazuļiem uz galviņas ir tāda kā aubīte. Visos šajos gadījumos galviņa iegūst apaļu formu jau pēc pāris dienām.

Kā jaundzimušie zina, kur meklēt pienu?

Zinātnieki ir pētījuši dažādas ciltis un ir atklājuši fascinējošu faktu. Jaundzimušos mazuļus uz neilgu laiku nogulda starp māmiņas kājām, un viņi pilnīgi patstāvīgi lēnām, solīti pa solītim aizlien līdz krūtij un sāk to zīst. Tas ir dabas noteikts likums šajās ciltīs. Ja ciltī sievietei dzemdību laikā neviens nespēj palīdzēt, bet pēc tam viņa ir pārāk nogurusi, lai jaundzimušo paņemt rokās un pielikt pie krūts, mazulis pats spēj parūpēties par to, lai tiktu pie piena. Mūsu sabiedrībās šajos gadījumos savu darbu dara vecmātes, kas mazuli uzliek māmiņai uz vēdera. Atrodoties uz māmiņas vēdera, jaundzimušais jau dzīves pirmajās 30 minūtēs sāk meklēt krūti. Šajā uzdevumā viņam palīdz arī viņa deguns. Viņš vienkārši saož pienu! Jo ātrāk un jo biežāk mazuli pieliek pie krūts, jo vieglāk turpmāk būs viņu zīdīt.

Kāpēc sākumā ir tik maz mātes piena?

Pirmais piens jeb pirmpiens tiešām ir tikai pāris pilītes, bet tā tam ir jābūt. Pirmpiens ir ļoti bagāts ar uzturvielām, kas mazulim tik ļoti nepieciešamas dzīves pirmajās dienās. Pirmpiena sastāvā ir antivielas, kuras mazuļa organisms pats vēl neražo, kuras aizsargā jutīgo zarnu floru un elpceļus no dažādiem vīrusiem un mikrobiem. Tāpat tā sastāvā ir K vitamīns, kā arī liels daudzums māmiņas imūnsistēmas šūnu, kas apkaro veselībai bīstamo vīrusus, kā arī optimāli pasargā jaundzimušo no dažādām slimībām. Tā lai nepārslogotu mazuļa mazo kuņģīti, viņam pilnīgi pietiek ar to nelielo pirmpiena daudzumu.

Vai jaundzimušie atpazīst māmiņu un tēti?

Sākumā jaundzimušajiem jaunajā pasaulē viss svešs, skaļš un auksts. Tomēr māmiņu un tēti viņš atpazīst uzreiz. Zinātniski pētījumi ir pierādījuši, ka jaundzimušie instinktīvi pagriež galviņu māmiņas T-krekla virzienā, bet aizgriežas projām no svešas sievietes. Mammu jaundzimušais atpazīst pēc īpašās smaržas. Tikpat aktīvi viņi reaģē, izdzirdot māmiņas vai tēta balsi, bet svešinieka balss atstāj viņus vienaldzīgus. Īpaši spēcīgs efekts tiek radīts tad, ja mazulis sadzird māmiņas sirdspukstu skaņu, un tas ir tikai saprotami, jo viņš taču tos dzirdēja vēl māmiņas vēderā esot.

Vai jaundzimušie jau atšķir krāsas?

Iepriekš tika uzskatīts, ka jaundzimušie pēc piedzimšanas ir gluži kā kaķēni un kucēni, proti, viņi ir krāsu akli. Taču mūsdienās ir tapis zināms, ka mazuļi jau spēj redzēt, vēl atrodoties māmiņas vēderā, viņi spēj sekot līdzi kabatas lukturīša gaismas staram. Mazulim vēderā tā gaisma šķiet sarkanīga, gluži kā spīdināta caur sarkaniem nakts aizkariem. Tieši tāpēc bieži vien dzemdību namos un klīnikās mazuļi pēc piedzimšanas tiek ievīstīti tieši sarkanos dvieļos. Daudzas vecmātes uzskata, ka sarkanos dvieļos ievīstīti mazuļi ir mierīgāki un apmierinātāki ar apkārtējās vides apstākļiem nekā viņu baltos dvieļos vīstītie kolēģi! Pirmā krāsa, ko mazulis pamana rotaļlietās, ir dzeltenā, tāpēc pirmās mantiņas iesaka dāvināt košās, tīrās krāsās.

Ko spēj redzēt jaundzimušie?

Jaundzimušie redz priekšmetus, kas nav tālāk par 20 cm no actiņā. Interesanti, ka jaunie vecāki intuitīvi tur savus mazuļus tieši tādā attālumā no savas sejas. Sākotnēji mazuļi katru formu ļoti uzmanīgi aplūko, lai pēc iespējas labāk atcerētos seju (acis – divi punktiņi, deguns – komatiņš, mute – taisna līnija). Secinājums ir pavisam vienkāršs – gan vecāki, gan mazulis instinktīvi jūt pareizo attālumu, lai pēc iespējas labāk iepazītu viens otru.
Bet palīgā var nākt arī tētis, uz kura siltajām krūtīm var uzlikt jaundzimušo. Tā ir tā saucamā ķenguru metode. Pētījumi ir pierādījuši, ka ir vienalga kā ķermeņa siltumu – māmiņa vai tēta – mazulis sajūt tūlīt pēc piedzimšanas, maigā, sirsnīgā un laimes pilnā sagaidīšana padara mazuli nosvērtāku, kā arī veicina viņa turpmāko attīstību.

Kas ir tas mīlestības hormons?

Vecāki saviļņoti apskata savu bērniņu, uzmanīgi aptausta viņa galviņu, rociņas un kājiņas, tad viegli ievelk degunā jaundzimušā īpašo aromātu. Taču arī jaundzimušais savās pirmās dzīves stundās ir neparasti uzmanīgs. Daba ir jau iepriekš ieplānojusi šo īpašo laiku, lai starp mazuli un vecākiem rastos neredzama, neizsakāmi cieša, mīlestības pārpilna saikne, kas saglabājas visas dzīves garumā. Laimes hormons īpaši iedarbojas uz jauno māmiņu un jaundzimušo bērniņu. Nekad vairs sievietes asinīs nav tik augsts oksitocīna līmenis, kāds tas ir tieši pēc dzemdībām. Franču ķirurgs Mišels Odēns uzskata, ka šo hormonu var dēvēt arī par "mīlestības hormonu", jo oksitocīns padara cilvēku ne tikai laimīgu, bet arī pilnīgi atkarīgu no mazajā cilvēciņa. Tā ir bioloģija!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!